L. Berija MaskavÄ 1938. gadÄ L. Berijam beidzot izdevÄs sasniegt mÄrÄ·i, uz kuru viÅÅ” bija tiecies jau daudzus gadus ā nokļūt Maskavas varas elitÄ. 21.12.1938. viÅu apstiprinÄja par IekÅ”lietu tautas komisÄra pirmo vietnieku. VÄl pÄc mÄneÅ”a L. Beriju apstiprinÄja arÄ« par IekÅ”lietu tautas komisariÄta (IeTK) GalvenÄs valsts droŔības pÄrvaldes priekÅ”nieku, bet 25.11. ā par iekÅ”lietu tautas komisÄru Nikolaja Ježova (ŠŠøŠŗŠ¾Š»Š°Š¹ ŠŠ²Š°Š½Š¾Š²ŠøŃ ŠŠ¶Š¾Š²) vietÄ. L. Berija no Gruzijas atveda veselu grupu uzticamu lÄ«dzstrÄdnieku, kurus iecÄla vadoÅ”os amatos droŔības un iekÅ”lietu sistÄmÄ.
Ar L. Berijas iecelÅ”anu par iekÅ”lietu tautas komisÄru tiek saistÄ«tas LielÄ terora beigas, jo 17.11.1938. tika pieÅemts VK(b)P CK un valdÄ«bas lÄmums āPar arestiem, prokurora uzraudzÄ«bu un izmeklÄÅ”anas veÅ”anuā, kurÄ nelikumÄ«bas represiju Ä«stenoÅ”anÄ tika izskaidrotas ar to, ka IeTK esot iekļuvuÅ”i ātautas ienaidniekiā un spiegi. Represiju intensitÄte mazinÄjÄs, daļu arestÄto un notiesÄto izlaida no cietumiem, taÄu represijas turpinÄjÄs, izmeklÄÅ”anas metodes, tajÄ skaitÄ lietu falsifikÄcija, arestÄto piekauÅ”ana un spÄ«dzinÄÅ”ana, nemainÄ«jÄs. L. Berijas uzdevums bija vispirms āiztÄ«rÄ«tā droŔības dienestu aparÄtu. N. Ježova laika vadÄ«tÄjus represÄja un vairumÄ gadÄ«jumu noÅ”Äva. Puse vadoÅ”Ä aparÄta tika nomainÄ«ta, to papildinÄja ar komjaunatnes un partijas funkcionÄriem. KopumÄ no droŔības dienestiem atvaļinÄja piekto daļu darbinieku, Ä«paÅ”i latvieÅ”us, poļus, ebrejus, rezultÄtÄ droŔības dienestu darbinieku nacionÄlais sastÄvs ievÄrojami izmainÄ«jÄs. PÄc sÄkotnÄjÄs IeTK ātÄ«rÄ«Å”anasā droŔības dienestu darbinieku stÄvoklis kļuva stabilÄks, jo masveida droŔības institÅ«ciju tÄ«rÄ«Å”anas vairs netika Ä«stenotas. AtjaunojÄs izlÅ«koÅ”anas un teroristiskÄ darbÄ«ba ÄrzemÄs, droŔības dienestu darbinieku ikdienas funkciju veikÅ”ana ieguva sistemÄtiskÄku un plÄnveidÄ«gÄku raksturu. 1945. gadÄ L. Berija panÄca, ka droŔībnieki dienesta pakÄpju un formas ziÅÄ tika pielÄ«dzinÄti armijas virsniekiem.
Lai gan sÄkumÄ L. Berija ne visai bija apmierinÄts ar pÄrcelÅ”anu darbÄ uz IeTK, jo uzskatÄ«ja to par pazeminÄjumu karjerÄ, viÅÅ” visai Ätri nokļuva arÄ« partijas virsotnÄ. 22.03.1939. L. Berija kļuva par VK(b)P CK Politbiroja locekļa kandidÄtu. 03.02.1941. viÅu iecÄla par PSRS Tautas KomisÄru padomes (TKP) priekÅ”sÄdÄtÄja pirmo vietnieku, kas pÄrraudzÄ«ja mežrÅ«pniecÄ«bas, krÄsainÄs metalurÄ£ijas, naftas rÅ«pniecÄ«bas un upju flotes nozari.
No vienas puses, J. Staļins novÄrtÄja L. Berijas centÄ«bu, bet, no otras, viÅÅ” uzskatÄ«ja, ka droŔības institÅ«ciju vadÄ«tÄji ir jÄkontrolÄ un nedrÄ«kst pieļaut pÄrÄk lielu varu. TÄdÄļ 03.02. IeTK tika sadalÄ«ts divos tautas komisariÄtos ā iekÅ”lietu un valsts droŔības. L. Beriju atstÄja par iekÅ”lietu tautas komisÄru, bet par valsts droŔības tautas komisÄru iecÄla vienu no L. Berijas tuvÄkajiem sabiedrotajiem Vsevolodu Merkulovu (ŠŃŠµŠ²Š¾Š»Š¾Š“ ŠŠøŠŗŠ¾Š»Š°ŠµŠ²ŠøŃ ŠŠµŃŠŗŃŠ»Š¾Š²). PÄc VÄcijas uzbrukuma PSRS 07.1941. abus komisariÄtus atkal apvienoja vienÄ un par tÄ vadÄ«tÄju atkal iecÄla L. Beriju, bet 04.1943. atkal sadalÄ«ja, un valsts droŔību atkal uzticÄja V. Merkulovam, bet L. Berija lÄ«dz 29.12.1945. saglabÄja iekÅ”lietu tautas komisÄra amatu. Kara laikÄ L. Berijas iesaiste ekonomikas jomÄ strauji pieauga, kas gan bija saistÄ«ts ar to, ka Gulaga sistÄma atradÄs IeTK pÄrziÅÄ, un tÄ bija kļuvusi par milzÄ«gu rÅ«pniecÄ«bas un celtniecÄ«bas uzÅÄmumu konglomerÄtu. OtrÄ pasaules kara sÄkumÄ L. Beriju iekļÄva Valsts AizsardzÄ«bas komitejÄ (VAK). 1942. gada sÄkumÄ, sadalot pienÄkumus komitejÄ, L. Berijam lika kontrolÄt bruÅojuma ražoÅ”anu, kÄ arÄ« kara aviÄciju. 08.12.1942. tika nodibinÄts VAK OperatÄ«vais birojs, kura vadÄ«bu uzticÄja L. Berijam. Biroja uzdevums bija kontrolÄt 14 kara rÅ«pniecÄ«bas tautas komisariÄtus. 05.1944. viÅÅ” kontrolÄja jau 21 komisariÄtu, respektÄ«vi, visas svarÄ«gÄkÄs rÅ«pniecÄ«bas nozares un transportu, turklÄt tika iecelts par J. Staļina vietnieku VAK. 12.1944. L. Berija sÄka kontrolÄt urÄna ieguvi atombumbas projektam, bet 20.08.1945. L. Beriju iecÄla par VAK SpeciÄlÄs komitejas priekÅ”sÄdÄtÄju, tÄs uzdevums bija nodroÅ”inÄt padomju atomieroÄu izstrÄdi maksimÄli Ä«sÄ laikÄ. J. Staļins bija pÄrliecinÄts, ka projekts, kuru vadÄ«ja L. Berija, noteikti bÅ«s sekmÄ«gs. L. Berija turpinÄja veikt arÄ« represÄ«vÄs funkcijas, kas bija saistÄ«tas ar droŔības un iekÅ”lietu jomu, tajÄ skaitÄ organizÄja poļu karagÅ«stekÅu noÅ”auÅ”anu 1940. gada pavasarÄ«, dažÄdu etnisko grupu masveida deportÄcijas un tamlÄ«dzÄ«gi.
TÄdÄjÄdi OtrÄ pasaules kara laikÄ L. Berija kļuva par vienu no ietekmÄ«gÄkajiem cilvÄkiem Padomju SavienÄ«bÄ. FormÄli to nostiprinÄja viÅa iecelÅ”ana par pilntiesÄ«gu Politbiroja locekli 1946. gada martÄ.
PÄc kara J. Staļins nolÄma ierobežot L. Berijas pilnvaras un 1945. gadÄ atcÄla no iekÅ”lietu tautas komisÄra amata. FormÄli L. Berija lÄ«dz 03.1953. nevadÄ«ja droŔības institÅ«cijas, taÄu kÄ Politbiroja loceklis viÅÅ” pildÄ«ja starpnieka funkcijas starp IekÅ”lietu ministrijas (IeM) un Valsts droŔības ministrijas (VDM) vadÄ«bu un J. Staļinu. Tas gan bija drÄ«zÄk rituÄls, jo J. Staļins arÄ« personÄ«gi deva norÄdÄ«jumus ministriem, turklÄt vadoÅa aizdomÄ«gums pÄckara gados pastÄvÄ«gi pieauga, un viÅÅ” rÅ«pÄ«gi sekoja, lai L. Berijas attiecÄ«bas ar ministriem nekļūtu pÄrÄk draudzÄ«gas.
Saikne ar VDM un IeM bija svarÄ«ga arÄ« tÄdÄļ, ka padomju atombumbas izstrÄdÄ liela loma bija informÄcijai, kuru padomju izlÅ«kdienesti ieguva par Amerikas Savienoto Valstu (ASV) kodolpÄtÄ«jumiem, savukÄrt urÄna ieguvÄ un apstrÄdÄ, kÄ arÄ« citos darbos tika izmantots Gulaga ieslodzÄ«to darbaspÄks. L. Berija neorientÄjÄs zinÄtniskajÄs un inženiertehniskajÄs problÄmÄs saistÄ«bÄ ar kodolenerÄ£ijas izmantoÅ”anu, bet viÅa rÄ«cÄ«bÄ bija milzÄ«gi materiÄlie un cilvÄku resursi. ZinÄtnieki tika labi apgÄdÄti ar iekÄrtÄm, viÅiem radÄ«ja pÄc padomju standartiem izcilus sadzÄ«ves apstÄkļus, pieŔķīra prÄmijas un valdÄ«bas apbalvojumus, taÄu viÅi labi apzinÄjÄs, ka L. Berija kurÄ katrÄ brÄ«dÄ« var jebkuru pakļaut represijÄm. 29.08.1949. notika pirmÄs padomju atombumbas izmÄÄ£inÄjums. NÄkamais solis bija krietni jaudÄ«gÄks ā Å«deÅraža bumbas izstrÄde, kas tika sekmÄ«gi izmÄÄ£inÄta jau pÄc L. Berijas aresta ā 12.08.1953.
JÄatzÄ«mÄ, ka L. Berija pÄc kara nodarbojÄs ne tikai ar atombumbas projektu. ViÅÅ” joprojÄm pÄrraudzÄ«ja rÅ«pniecÄ«bu un transportu kÄ Ministru padomes (MP) priekÅ”sÄdÄtÄja (J. Staļina) vietnieks. 02.1951. J. Staļins uzdeva MP Prezidija un Prezidija biroja sÄdes pÄc kÄrtas vadÄ«t L. Berijam, Georgijam Maļenkovam (ŠŠµŠ¾ŃŠ³ŠøŠ¹ ŠŠ°ŠŗŃŠøŠ¼ŠøŠ»ŠøŠ°Š½Š¾Š²ŠøŃ ŠŠ°Š»ŠµŠ½ŠŗŠ¾Š²) un Nikolajam BulgaÅinam (ŠŠøŠŗŠ¾Š»Š°Š¹ ŠŠ»ŠµŠŗŃŠ°Š½Š“ŃŠ¾Š²ŠøŃ ŠŃŠ»Š³Š°Š½ŠøŠ½). Å o trijotni varÄja uzskatÄ«t par J. Staļinam vispietuvinÄtÄkajÄm personÄm.
TomÄr augstais stÄvoklis un arÄ« tas, ka L. Berija bija gruzÄ«ns, nedeva nekÄdas garantijas. PazÄ«mes tam, ka rodas draudi L. Berijas stÄvoklim, parÄdÄ«jÄs 1951. gada rudenÄ«, kad ar J. Staļina sankciju GruzijÄ tika uzsÄkta t. s. āmegrelu nacionÄlistiskÄs grupasā lieta, apsÅ«dzot Gruzijas Kompartijas CK otro sekretÄru Mihailu Baramiju (įįį®įįį įįį įįįį), ka viÅÅ” un viÅa lÄ«dzgaitnieki ASV interesÄs un lai likvidÄtu padomju varu, mÄÄ£inÄjuÅ”i sagrÄbt varu republikÄ, vadoÅ”ajos posteÅos izvirzot megrelus. Tika arestÄti vairÄki simti megrelu izcelsmes partijas un droŔības iestÄžu darbinieku, vairÄk nekÄ 10 000 cilvÄku deportÄja uz Kazahiju. ArestÄto vidÅ« bija redzami funkcionÄri, kas bija saistÄ«ti ar L. Beriju. J. Staļins nolÄma nomainÄ«t arÄ« 1. sekretÄru Kandidu Äarkviani (įįįįįį į©įį įįįįįį), kurÅ” gan nebija megrels, bet tika uzskatÄ«ts par L. Berijas cilvÄku. Lai padarÄ«tu triecienu sÄpÄ«gÄku, J. Staļins lika doties L. Berijam uz Tbilisi un CK plÄnumÄ nomainÄ«t 1. sekretÄru. J. Staļina norÄdÄ«jums izmeklÄtÄjiem āMeklÄjiet lielo megreliā liecina, ka mÄrÄ·is bija L. Berija.
