P. Vrangeļa personība atspoguļota Mihaila Bulgakova (Михаил Афансьевич Булгаков) lugā “Bēgšana” (Бег, 1926–1927), krievu trimdas rakstnieka Ivana Savina (Иван Ивaнович Саволaйнен) stāstā “Portrets” (Портрет, 1924) un Anatolija Dombrovska (Анатолий Иванович Домбровский) darbā “Sarkanā Taurija” (Красная Таврида, 1987). Ģenerāļa tēls atspoguļots arī atsevišķās rakstnieka Vasīlija Aksenova (Василий Павлович Аксенов) darba “Krimas sala” (Остров Крым, 1979) epizodēs un Vasīlija Zvjaginceva (Василий Дмитриевич Звягинцев) alternatīvās vēstures un fantastiskas daiļliteratūras darbā “Odisejs pamet Itaku” (Одиссей покидает Итаку, 1983). P. Vrangeļa personība ir minēta arī vairākās Mihaila Šolohova (Михаил Александрович Шолохов) romāna “Klusā Dona” (Тихий Дон, 1925–1932, 1940) epizodēs.
P. Vrangelim bija veltītas rindas vienā no populārākajām Pilsoņu kara laika padomju daiļrades dziesmām “Sarkanā armija visstiprākā” (Красная армия всех сильней), kas tika radīta aģitācijas nolūkos komponista Samuela Pokrasa (Самуил Яковлевич Покрасс) un Pāvela Gorinšteina (Павел Григорьевич Горинштейн) sadarbības rezultātā 1920. gada militārās kampaņas ietvaros. P. Vrangelis atspoguļots arī Marinas Cvetajevas (Марина Ивановна Цветаева) poēmā “Perekopa” (Перекоп, 1928–1929).
Uzņemtas vairākas spēlfilmas: “Dienēja divi draugi” (Служили два товарища, režisors Jevgenijs Karelovs, Евгений Ефимович Карелов, 1968), “Viņa ekselences adjutants” (Адъютант его превосходительства, režisors Jevgenijs Taškovs, Евгений Иванович Ташков, 1969), “Krasti miglā” (Берега в тумане, režisors Jūlijs Karasiks, Юлий Юрьевич Карасик,1985), “Revolūcijas maršals” (Маршал революции, režisors Sergejs Linkovs, Сергей Яковлевич Линков, 1978), “Bēgšana” (Бег, režisors Vladimirs Naumovs, Владимир, Владимирович Наумов, 1970); seriāli “Operācija Trests” (Операция Трест, režisors Sergejs Kolosovs, Сергей Николаевич Колосов, 1967), “Ferrari leģenda” (Легенда Феррари, režisors Konstntins Maksimovs, Константин Максимов, 2019).