M. Buclera fotogrāfiskais mantojums šodien ir iepazīstams fragmentāri, un pamatā spilgtākie darbi attiecas uz laiku pirms Pirmā pasaules kara. To vidū ir gan salona, mākslas, gan arī dokumentālie uzņēmumi, kuros īpaša uzmanība tika pievērsta etnogrāfiskajam vēstījumam. 20. gs. sākumā viņš aktīvi piedalījās LFB rīkotajās izstādēs, darbi tika pārstāvēti biedrības kolektīvajās ekspozīcijās arī ārpus Latvijas teritorijas. Tāpat M. Buclera uzņēmumi ir vieni no pirmajiem reproducētajiem latviešu fotogrāfu veidotajiem attēliem lokālajā presē, piemēram, fotogrāfija ar nosaukumu “Ceļš pie Siguldas Vidzemē” (Landsstrasse bei Segevold im Livland) ir publicēta izdevuma Illustrierte Beilage der Rigaschen Rundschau 1901. gada 4. numurā. Arī citi M. Buclera darbi gadu gaitā tikuši reproducēti šā žurnāla laidienos. Raksturīgākie viņa radošās meistarības piemēri ir atrodami žurnāla “Stari” lappusēs. Izdevuma 1. numurā, kas ir uzlūkojams par latviešu fotogrāfijas pieteikumu kopējā lokālās mākslas ainavā, ir reproducēts M. Buclera darbs “Gaujas leja”, kas ir interpretējama kā fotogrāfiska parafrāze par ainavista Jūlija Federa 1891. gadā tapušo gleznu ar tādu pašu nosaukumu. Vēl no žurnālā atrodamajiem darbiem izceļas urbānā ainava “Atspoguļojums” un atmosfēriskais ielas skats “Miglā”. Kopumā šie foto pārstāv piktoriālisma tradīcijā praktizētos paņēmienus, kur būtiskākais kompozīcijā ir priekšmeta un gaisotnes tēlaina mijiedarbība, autora personiskā redzējuma izcēlums.
M. Buclera nozīmīgākie darbi Latvijas fotogrāfijas vēstures kontekstā attiecas uz publicistiku un izdevējdarbību. Viņa grāmatas bija pirmās, kas skaidroja fotogrāfijas tehniskos procesus un sāka ieviest fotogrāfisko terminoloģiju latviešu valodā. M. Buclera rakstos ir pieejami ne tikai dažādi pārspriedumi par savā laikā aktuālām tēmām fotogrāfijā, bet arī plašas uzziņas par Latvijas fotogrāfijas vēsturi vienā no tās sākotnējiem attīstības posmiem. Pirmā M. Buclera grāmata, kas bija arī pirmais fotogrāfijai veltītais izdevums latviešu valodā, “Fotogrāfija: Īsa pamācība pašmācībai visos fotogrāfiskos darbos” iznāca 1904. gadā, 1911. gadā tai sekoja izdevums “Fotogrāfiska ābece: Pamatīga pamācība iesācējiem”. Šajā laikā tika aizsākta arī publikāciju sērija “Fotogrāfiskā bibliotēka”.
Viens no būtiskākajiem M. Buclera tekstiem ir pirmais izvērstais fotogrāfijai veltītais raksts “Fotogrāfija kā māksla” žurnāla “Stari” 1906. gada 1. numurā. To var uzlūkot par fotogrāfijai veltītās publicistikas latviešu valodā aizsākumu. Autors rakstu ir veidojis izglītojošā stilā, cenšoties ietvert gan uzziņu informāciju, gan izklāstot mākslas fotogrāfijas teorētiskās nostādnes, tādā veidā, piemēram, ieliekot vietējo fotogrāfu radošās aktivitātes piktoriālisma ideju rāmī. Jau šajā tekstā M. Buclers piedāvā arī būtiskus terminoloģijas variantus latviešu valodā, kā, piemēram, sinonīmu apzīmējumam “mākslas fotogrāfija” lietojot formulējumu “personiskā fotogrāfija”, kas norāda uz autora ieceres izcēlumu mākslinieciskā attēlā, tika aktualizēts turpmāk tekstos dominējošais jēdziens “gaismas glezniecība”. No tā attiecīgi izrietēja mākslas fotogrāfijas dēvēšana par “gaismas gleznu”, bet fotogrāfa dēvēšana par “gaismas gleznotāju” un “glezninieku”.
Pēc Pirmā pasaules kara M. Buclera veidotie materiāli arī lielākoties piedāvāja dažādas praktiskas uzziņas fotoamatieriem – no fotoaparāta izvēles un objektīvu raksturojuma līdz pat ķīmiskiem procesiem attēlu izgatavošanā u. tml., piemēram, 1924. un 1938. gadā tika izdoti viņa pirmās grāmatas “Fotogrāfija” pārstrādāti un papildināti varianti, bet 1925. gadā – 1911. gada izdevuma “Fotogrāfiska ābece” atjaunināta versija. Rokasgrāmatu izdevumu tipu papildināja arī šaurāku tematiku aptverošākā grāmata “Fotopadomnieks: Receptes un tabeles visos fotoprocesos” (1927) un sērijas “Fotogrāfiskā bibliotēka” pieci izdevumi. No 1930. līdz 1934. gadam Buclers izdeva žurnālu “Buclera fotorūpniecības fotolaboratorijas ziņojumi Latvijas fotogrāfiem un foto amatieriem”, kurā tika aplūkoti ar paša fotorūpniecību saistīti fotogrāfijas tehniskie aspekti, kā arī publicētas dažādas pārdomas par problēmām profesionālajā vidē.