Topošais fotogrāfs piedzima Krišjāņa un Dores Rīdzenieku ģimenē, uzauga no Žagares netālu esošajā Mežmuižā (mūsdienās – Augstkalne). K. Rīdzenieks bija pārdevējs dzelzslietu tirgotavā, tāpat kādu laiku pelnīja iztiku kā dieninieks. V. Rīdzenieks mācījās pagastskolā, ko pabeidza 1898. gadā. 1900. gadā pašmācības ceļā nokārtoja 4. klases eksāmenu Šauļu Jūliusa Janoņa ģimnāzijā (Šiaulių Juliaus Janonio gimnazija). Vēlāk turpināja izglītošanos, iestājoties par mācekli pasta-telegrāfa kantorī. Ar fotogrāfiju amatiera līmenī sāka nodarboties ap 1903./1904. gadu, kad strādāja par lietvedi Žagares muižā. Pašmācības ceļā iegūtās prasmes vēlāk tika pilnveidotas Pēterburgā, kur V. Rīdzenieks uzturējās no 1906. līdz 1908. gadam. Tur viņš strādāja kādā no lielpilsētas foto ateljē, kur paralēli darba uzdevumiem apguva arī pirmās iemaņas fotogrāfa arodā svarīgajā retušēšanā. Vēlāk V. Rīdzenieks strādāja salonā pie fotogrāfa Pāvela Aleksejeva (Павел Николаевич Алексеев), kur ieguva nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju, lai turpmāk varētu atvērt pats savu foto uzņēmumu. 1908. gadā viņš atgriezās Rīgā.
1909. gadā Liepājā, kur tolaik strādāja, V. Rīdzenieks iepazinās ar savu nākamo sievu, konditori Mariju Vāveri. Pāris oficiāli apprecējās 1927. gadā. M. Rīdzeniecei bija liela nozīme vīra karjerā līdz pat viņas nāvei 1935. gadā. Ar savu otro sievu – Olgu Ošu – V. Rīdzenieks salaulājās 1940. gadā. 1942. gadā viņš adoptēja sievas meitu Atālu. O. Rīdzeniece pēc fotogrāfa nāves kļuva par viņa plašākās darbu kolekcijas mantinieci. No mātes šīs tiesības pārņēma A. Rīdzeniece. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas abas ģimenes sievietes savas dzīves laikā ļoti rūpīgi sekoja V. Rīdzenieka darbu autortiesību ievērošanai, kas nereti apgrūtināja viņa fotogrāfiju reproducēšanu.