Latvijas fotogrāfijas attīstībā Mārtiņa Buclera devums ir ļoti nozīmīgs. Viņš ir veicinājis fotogrāfu izglītošanos ar pirmo nozarei veltīto grāmatu izdošanu latviešu valodā, pirmās Latviešu fotogrāfiskās biedrības (LFB) izveidošanu un tās aktivitāšu, tostarp izstāžu, veidošanu. Viņš ir iedvesmojis daudzus savus laikabiedrus nodoties vienam no izaicinājumiem bagātākajiem fotogrāfijas atzariem 20. gs. sākumā – mākslas jeb piktoriālajai fotogrāfijai; bija aktīvs etnogrāfiskās fotogrāfijas popularizētājs un arī folkloras vācējs. M. Buclers atbalstīja jaunos talantus, rosināja arī sieviešu pilntiesīgu iekļaušanos LFB dzīvē un izstāžu apritē. Viena no viņa redzamākajām un savā laikā novērtētākajām protežē bija fotogrāfe Emīlija Mergupe. M. Buclers iniciēja dāmu komitejas izveidošanu LFB paspārnē. Viņa klātesamība Latvijas fotogrāfijas izaugsmē ir bijusi ļoti nozīmīga; M. Buclers bieži tiek dēvēts par Latvijas fotogrāfijas tēvu.

M. Buclers piedzima zemnieku Friča un Annas Bucleru ģimenē. Viņš pabeidza Saukas pagastskolu, eksterni nokārtoja Irlavas skolotāju semināra eksāmenu, pēc tam mācījās zemkopību un kādu laiku arī strādāja tēva saimniecībā. Fotogrāfa amatu sāka apgūt 1894. gadā Rīgā pie pazīstamā vācbaltiešu fotogrāfa Roberta Borharta (Robert Michael Borchardt).

Pēc amata apliecības iegūšanas 1897. gadā M. Buclers atvēra savu pirmo darbnīcu Siguldā. Paralēli fotogrāfa aroda gaitām viņš strādāja arī par spirta deģi kņaza Nikolaja Kropotkina (Николай Дмитриевич Кропоткин) muižā, bet ap 1902. gadu – par skolotāja palīgu Katrīnas draudzes skolā. 1902. gadā M. Buclers atvēra fotopiederumu veikalu (dažādos avotos tiek minēts gan 1902., gan 1903. gads). Tas kļuva ne tikai par vienu no pirmajiem šāda veida latviešu fotogrāfu vadītajiem uzņēmumiem, bet arī pirms LFB izveidošanas par interešu centru, kur latviešu fotogrāfi varēja apmainīties viedokļiem, vērsties pēc praktiska padoma un gūt citu saistošu informāciju. Tajā pašā gadā M. Buclers dibināja savu rūpniecības uzņēmumu “Rekordplates”.

1906. gadā M. Buclers bija viens no LFB dibinātājiem un kļuva par tās priekšsēdētāju līdz pat Pirmajam pasaules karam. Viņš bija arī LFB oficiālā preses izdevuma “Stari” – pirmā fotogrāfijai veltītā žurnāla latviešu valodā – izdevējs un redaktors; izdevums ar pārtraukumu iznāca no 1906. līdz 1914. gadam. Līdz 1908. gadam “Stari” galvenokārt bija mākslas un literatūras žurnāls ar fotogrāfijai atvēlētu nodaļu, bet no 1912. līdz 1914. gadam tas iznāca kā žurnāls praktiskas un mākslas fotogrāfijas veicināšanai bez citiem satura papildinājumiem.

1915. gadā M. Buclers ar savu uzņēmumu evakuējās uz Harkivu, tad Kijivu, kur ražoja “Velorekords” fotopapīru armijas vajadzībām. LFB darbība kara laikā apstājās. To atjaunoja tikai 1920. gada nogalē, kad arī tika ievēlēts jauns priekšsēdētājs – Vilis Rīdzenieks. M. Buclers Rīgā atgriezās 1921. gadā, un tad viņš tika ievēlēts par LFB goda priekšsēdētāju uz mūžu.

Lai gan M. Buclers turpināja fotografēt arī starpkaru gados, viņa veikums pamatā saistās ar fotorūpniecību un izdevējdarbību. 20. gs. 20. gados viņš strādāja kā pedagogs, pasniedzot fotogrāfiju, piemēram, Rīgas pilsētas amatniecības skolā, Rīgas 2. un 4. ģimnāzijā. 1924. gadā M. Buclers bija viens no Fotogrāfu biedrības dibinātājiem, kuras uzmanības lokā primāri bija profesionālo fotogrāfu intereses.

M. Buclers nodarbojās arī ar folkloras vākšanu un kā M. Kurzemnieks sūtīja pierakstītās tautasdziesmas Krišjānim Baronam. Tāpat viņš šo pseidonīmu izmantoja vairākās etnogrāfiskām tēmām veltītās publikācijās. M. Buclers bija viens no redzamākajiem etnogrāfiskās fotogrāfijas popularizētājiem Latvijā gan 20. gs. pašā sākumā, gan starpkaru gados. Sākotnēji etnogrāfiskās fotogrāfijas izpratne saistījās ar tradicionālā dzīvesveida dokumentēšanu, taču vēlāk ietvēra jebkuru laikmeta rosinātu izmaiņu fiksēšanu arī pilsētvidē.

M. Buclera fotogrāfiskais mantojums šodien ir iepazīstams fragmentāri, un pamatā spilgtākie darbi attiecas uz laiku pirms Pirmā pasaules kara. To vidū ir gan salona, mākslas, gan arī dokumentālie uzņēmumi, kuros īpaša uzmanība tika pievērsta etnogrāfiskajam vēstījumam. 20. gs. sākumā viņš aktīvi piedalījās LFB rīkotajās izstādēs, darbi tika pārstāvēti biedrības kolektīvajās ekspozīcijās arī ārpus Latvijas teritorijas. Tāpat M. Buclera uzņēmumi ir vieni no pirmajiem reproducētajiem latviešu fotogrāfu veidotajiem attēliem lokālajā presē, piemēram, fotogrāfija ar nosaukumu “Ceļš pie Siguldas Vidzemē” (Landsstrasse bei Segevold im Livland) ir publicēta izdevuma Illustrierte Beilage der Rigaschen Rundschau 1901. gada 4. numurā. Arī citi M. Buclera darbi gadu gaitā tikuši reproducēti šā žurnāla laidienos. Raksturīgākie viņa radošās meistarības piemēri ir atrodami žurnāla “Stari” lappusēs. Izdevuma 1. numurā, kas ir uzlūkojams par latviešu fotogrāfijas pieteikumu kopējā lokālās mākslas ainavā, ir reproducēts M. Buclera darbs “Gaujas leja”, kas ir interpretējama kā fotogrāfiska parafrāze par ainavista Jūlija Federa 1891. gadā tapušo gleznu ar tādu pašu nosaukumu. Vēl no žurnālā atrodamajiem darbiem izceļas urbānā ainava “Atspoguļojums” un atmosfēriskais ielas skats “Miglā”. Kopumā šie foto pārstāv piktoriālisma tradīcijā praktizētos paņēmienus, kur būtiskākais kompozīcijā ir priekšmeta un gaisotnes tēlaina mijiedarbība, autora personiskā redzējuma izcēlums.

M. Buclera nozīmīgākie darbi Latvijas fotogrāfijas vēstures kontekstā attiecas uz publicistiku un izdevējdarbību. Viņa grāmatas bija pirmās, kas skaidroja fotogrāfijas tehniskos procesus un sāka ieviest fotogrāfisko terminoloģiju latviešu valodā. M. Buclera rakstos ir pieejami ne tikai dažādi pārspriedumi par savā laikā aktuālām tēmām fotogrāfijā, bet arī plašas uzziņas par Latvijas fotogrāfijas vēsturi vienā no tās sākotnējiem attīstības posmiem. Pirmā M. Buclera grāmata, kas bija arī pirmais fotogrāfijai veltītais izdevums latviešu valodā, “Fotogrāfija: Īsa pamācība pašmācībai visos fotogrāfiskos darbos” iznāca 1904. gadā, 1911. gadā tai sekoja izdevums “Fotogrāfiska ābece: Pamatīga pamācība iesācējiem”. Šajā laikā tika aizsākta arī publikāciju sērija “Fotogrāfiskā bibliotēka”.

Viens no būtiskākajiem M. Buclera tekstiem ir pirmais izvērstais fotogrāfijai veltītais raksts “Fotogrāfija kā māksla” žurnāla “Stari” 1906. gada 1. numurā. To var uzlūkot par fotogrāfijai veltītās publicistikas latviešu valodā aizsākumu. Autors rakstu ir veidojis izglītojošā stilā, cenšoties ietvert gan uzziņu informāciju, gan izklāstot mākslas fotogrāfijas teorētiskās nostādnes, tādā veidā, piemēram, ieliekot vietējo fotogrāfu radošās aktivitātes piktoriālisma ideju rāmī. Jau šajā tekstā M. Buclers piedāvā arī būtiskus terminoloģijas variantus latviešu valodā, kā, piemēram, sinonīmu apzīmējumam “mākslas fotogrāfija” lietojot formulējumu “personiskā fotogrāfija”, kas norāda uz autora ieceres izcēlumu mākslinieciskā attēlā, tika aktualizēts turpmāk tekstos dominējošais jēdziens “gaismas glezniecība”. No tā attiecīgi izrietēja mākslas fotogrāfijas dēvēšana par “gaismas gleznu”, bet fotogrāfa dēvēšana par “gaismas gleznotāju” un “glezninieku”.

Pēc Pirmā pasaules kara M. Buclera veidotie materiāli arī lielākoties piedāvāja dažādas praktiskas uzziņas fotoamatieriem – no fotoaparāta izvēles un objektīvu raksturojuma līdz pat ķīmiskiem procesiem attēlu izgatavošanā u. tml., piemēram, 1924. un 1938. gadā tika izdoti viņa pirmās grāmatas “Fotogrāfija” pārstrādāti un papildināti varianti, bet 1925. gadā – 1911. gada izdevuma “Fotogrāfiska ābece” atjaunināta versija. Rokasgrāmatu izdevumu tipu papildināja arī šaurāku tematiku aptverošākā grāmata “Fotopadomnieks: Receptes un tabeles visos fotoprocesos” (1927) un sērijas “Fotogrāfiskā bibliotēka” pieci izdevumi.  No 1930. līdz 1934. gadam Buclers izdeva žurnālu “Buclera fotorūpniecības fotolaboratorijas ziņojumi Latvijas fotogrāfiem un foto amatieriem”, kurā tika aplūkoti ar paša fotorūpniecību saistīti fotogrāfijas tehniskie aspekti, kā arī publicētas dažādas pārdomas par problēmām profesionālajā vidē.

M. Buclera darbam ir paliekoša nozīme Latvijas fotogrāfijas vēsturē. Viņa izdotās grāmatas arī pēc Otrā pasaules kara bija viens no nozīmīgākajiem informācijas avotiem latviešu valodā. M. Buclera izdotie žurnāli un publicētie raksti ir neatsverami Latvijas fotogrāfijas vēstures un teorētiskās domas izpētē. Fotogrāfa pieejamie darbi demonstrē savam laikam raksturīgas iezīmes gan mākslas, gan dokumentālajā fotogrāfijā, kas ir būtiski, lai lokālo fotogrāfijas ainu ietvertu kopējā pasaules fotogrāfijas vēsturē.

1986. gadā par godu M. Buclera 120. jubilejai viņa dzimtajā vietā Saukā tika izveidots M. Buclera fotogrāfijas kabinets. Kopš 2010. gada ekspozīcija pievienota Viesītes muzejam “Sēlija” un ir apskatāma Saukas pagasta pārvaldes ēkā Lonē. M. Buclera fotogrāfijas kabinets piedāvā informāciju ne tikai par Latvijas fotogrāfijas vēsturē tik nozīmīgo personību, bet arī iepazīstina ar dažādiem fotogrāfijas attīstības aspektiem. 

Viesītes muzejs “Sēlija” un Latvijas Fotogrāfu savienība ik gadu (līdz 2019. gadam) rīkoja Latvijas fotogrāfijas vēsturei veltītu konferenci “Buclera lasījumi”.

Lai godinātu M. Buclera milzīgo ieguldījumu Latvijas fotogrāfijas attīstībā, no 1987. līdz 1997. gadam par izciliem sasniegumiem fotomākslā tika piešķirta viņa vārdā nosaukta prēmija.