AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 31. jūlijā
Ēriks Jēkabsons

Arturs Dannebergs

(17.02.1891. Ķoņu pagasta Lejasķuķos–16.10.1941. pie Maskavas poligonā “Komunarka”, nošauts), arī Arturs Dannenbergs
Latvijas armijas ģenerālis, Vidzemes artilērijas pulka komandieris (19.07.1919.‒28.09.1925., 08.10.1932.‒29.01.1935.), armijas artilērijas inspektors (29.01.1935.‒08.1940.)

Saistītie šķirkļi

  • Latvijas armija, 1919.–1940. gads
  • Latvijas Neatkarības karš
  • Latvijas Pagaidu valdības bruņotie spēki, 1918.–1919. gads
  • Pirmais pasaules karš Latvijā

Arturs Dannebergs

Vārds, uzvārds Arturs Dannebergs

Augstākā militārā pakāpe ģenerālis

Augstākais ieņemtais amats Vidzemes artilērijas pulka komandieris

Laiks, kurā ieņemts augstākais amats 19.07.1919.– 29.01.1935.

Dzimšanas datums 17.02.1891.

Dzimšanas vieta Ķoņu pagasta Lejasķuķi

Miršanas datums 16.10.1941.

Miršanas vieta nošauts pie Maskavas poligonā “Komunarka”

Apbedījuma vieta masu kapi

Satura rādītājs

  • 1.
    Sociālā izcelšanās, izglītība un ģimene
  • 2.
    Svarīgākie militārās karjeras posmi
  • 3.
    Nopelni
  • 4.
    Apbalvojumi
  • 5.
    Piemiņas saglabāšana
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Sociālā izcelšanās, izglītība un ģimene
  • 2.
    Svarīgākie militārās karjeras posmi
  • 3.
    Nopelni
  • 4.
    Apbalvojumi
  • 5.
    Piemiņas saglabāšana
Sociālā izcelšanās, izglītība un ģimene

Dzimis saimnieka Jēkaba Danneberga ģimenē. 06.1913. beidzis Penzas mērnieku skolu. 1923. gadā beidzis Latvijas armijas vecāko virsnieku kursus, 1925. gadā – artilērijas virsnieku kursus. 1929. gadā beidzis kara akadēmisko kursu astoņu mēnešu kursus. No 10.1938. mācījās un 07.1939. beidzis divīzijas komandieru informācijas kursus Augstākajā kara skolā.

1920. gadā apprecējies ar kara veterinārārsta atraitni Angeliku Paukšēnu (dzimusi Mora), padēls Leonards Aleksandrs Alfreds Paukšēns (dzimis 1915. gadā), dēls Ilmārs Tālivaldis (dzimis 1926. gadā).

Vecākais brālis Pauls Dannenbergs – tirdzniecības kuģu rēderis un baņķieris, Jūrniecības departamenta direktors (1919‒1920).

Svarīgākie militārās karjeras posmi

01.1914. iesaukts Krievijas armijā un iedalīts 3. Somijas artilērijas divizionā Tavasthusā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, no 08.1914. atradies frontē pret Vācijas armiju Austrumprūsijā, pēc tam Polijā, 6. armijas sastāvā, vēlāk – Dienvidrietumu frontē. 11.1914. par kaujas nopelniem paaugstināts par praporščiku, vēlāk kļuvis par podporučiku (1915), poručiku (1917). No 10.1917. bija 3. Somijas artilērijas brigādes baterijas komandieris. 13.01.1918. atvaļināts.

18.02.1919. iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitnants), dienējis 1. Valmieras kājnieku pulkā. No 01.03.1919. bijis 1. Valmieras baterijas komandieris, 19.04. kaujās ievainots. 08.07. pēc ievainojuma izārstēšanas atgriezās savā vienībā. No 19.07.1919. Latvijas armijas Vidzemes artilērijas pulka komandieris. 10.‒11.1919. kaujās ar Pāvela Bermonta (Павел Рафалович Бермонт-Авалов) armiju bijis Dienvidu frontes artilērijas grupas priekšnieks. Vēlāk kļuvis par kapteini (07.1919.), pulkvedi-leitnantu (04.1920.), pulkvedi (22.06.1925.), ģenerāli (11.05.1935.). No 28.09.1925. bijis artilērijas virsnieku kursu priekšnieks. 08.10.1932. iecelts par Vidzemes artilērijas pulka komandieri, 29.01.1935 – par armijas artilērijas inspektoru. 08.1925. bijis komandējumā Igaunijas armijas artilērijas šaušanas apmācībās, 1935.‒1938. gadā bija komandējumos Lietuvā, Igaunijā, Francijā, Polijā, Čehoslovākijā, 13.‒21.08.1939. – Vācijas okupētajā Čehoslovākijā (Prāgā un Pilzenē), 13.05.‒01.06. ‒ Vācijā. No 05.1935. A. Dannebergs bija arī Armijas zirgu sporta kluba priekšnieks, bija studentu korporācijas “Tervetia” goda filistrs.

Pēc valsts okupācijas 09.1940. pārskaitīts Sarkanās armijas 24. Teritoriālajā strēlnieku korpusā, korpusa artilērijas priekšnieks. 29.12.1940. apstiprināts par ģenerālmajoru. 09.05.1941. komandēts uz Maskavu, 15.05. Maskavā apcietināts, ieslodzīts cietumā. 18.07.1941 Maskavā kopā ar vairākiem citiem augstākajiem Latvijas armijas virsniekiem tiesāts Padomju Savienības Augstākās tiesas Kara kolēģijas sēdē, par piedalīšanos “kontrrevolucionārā darbībā” piespriests nāvessods, nošauts masu slepkavības vietā saimniecības “Komunarka” teritorijā pie Maskavas.

Nopelni

A. Dannebergs Latvijas Neatkarības kara laikā bija viens no ievērojamākajiem Latvijas armijas artilērijas virsniekiem. Viņš bija pirmais artilērijas vienību komandieris, vadot topošās Ziemeļlatvijas brigādes 1. Valmieras baterijas izveidi, vadot to un pēc tam Vidzemes artilērijas pulku un frontes artilērijas grupu kaujās pret Bermonta spēkiem un Sarkano armiju Latgalē. Viens no ievērojamākajiem Latvijas armijas augstākajiem virsniekiem visā starpkaru periodā, 1935.‒1930. gadā bija artilērijas inspektors, tieši pārzinot un samērā prasmīgi vadot visas armijas artilēriju, tās nodrošināšanu, modernizēšanu un kaujasspēju uzturēšanu.

Apbalvojumi

Par kaujas nopelniem Pirmā pasaules kara kaujās apbalvots ar Krievijas Svētā Vladimira ordeni (IV šķira, ar šķēpiem), Svētā Staņislava ordeni (II šķira, III šķira, abi ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (II šķira, III šķira, abi ar šķēpiem), Svētā Jura krustu (IV šķira). Par nopelniem Latvijas Neatkarības kara laikā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (II šķira, III šķira), par nopelniem dienestā Latvijas armijā – ar Triju Zvaigžņu ordeni (II šķira, III šķira), Aizsargu Nopelnu krustu, Igaunijas Brīvības krustu (II šķira III pakāpe), Francijas Goda Leģiona ordeni (III šķira), Lietuvas Vīta ordeni (I šķira III pakāpe).

Piemiņas saglabāšana

Rīgas Brāļu kapos, tāpat kā citiem nogalinātajiem Latvijas armijas augstākajiem virsniekiem, kuru kapa vieta nav zināma, uzstādīta piemiņas kapa plāksne.

Saistītie šķirkļi

  • Latvijas armija, 1919.–1940. gads
  • Latvijas Neatkarības karš
  • Latvijas Pagaidu valdības bruņotie spēki, 1918.–1919. gads
  • Pirmais pasaules karš Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • ‘Ģenerālis Arturs Dannebergs’, Latvijas Kara muzeja tīmekļa vietne

Ieteicamā literatūra

  • Jēkabsons, Ē. un V. Ščerbinskis (sast.), Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940. Biogrāfiska vārdnīca, Rīga, Nordik, 1998.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Ronis, I., ‘Vai viņu atdusas vieta paliks nezināma?’, Diena, 10.09.1993.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Vidzemes artilerijas pulka vēsture, Rīga, Vidzemes artilērijas pulks, 1938.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Ēriks Jēkabsons "Arturs Dannebergs". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 25.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4033 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana