Ērču idiosomai raksturīgi kutikulāri sajūtu orgāni. Tie lielākoties ir dažādi matiņi un to pārveidojumi. Vairums matiņu ir mehanoreceptori, kas uztver pieskares, taustes kairinājumus. Daļa matiņu uztver ķīmiskus, temperatūras, ūdens un gaismas radītus kairinājumus. Matiņi var būt vienkārši, adatveida vai ornamentēti un pārveidojušies. Fransuā Granžāns (François Grandjean) novēroja un 1935. gadā publicēja pētījumus par ērčveida ērču taustes un ķīmiskajiem receptoriem, kuri satur optiski aktīva aktinohitīna (actinochitin = actinopiline) slāni, kas lauž polarizētu gaismu. Ērču grupas, kas satur aktinohitīnu (Trombidiformes un Sarcoptiformes), F. Granžāns apvienoja grupā Actinotrichida. Opilioacarida, Holothyrida, mezostigmātu un ganību ērcēm ir optiski neaktīvi matiņi, un tās zinātnieks apvienoja grupā Anactinotrichida.

Pieskares receptoru matiņi parasti ir kutikulas izaugumi ar dobu vidusdaļu, kurus inervē bazālās nervu šūnas. Tās pārraida signālus no matiņiem uz centrālo nervu sistēmu. Specializēti taustes matiņi atrodas uz ērču kājām un idiosomas. Sarcoptiformes ērcēm raksturīgi specializēti taustes matiņi – trihobotrijas –, kurām aktinohitīns veido serdi. Oribatida ērcēm ir pāris propodosomālu trihobotriju, kuras atrodas īpašos kompleksos bļodveida padziļinājumos – botrīdijās. Belbidae (Oribatida) ērcēm idiosomas trihobotrijas ir vibroreceptori un anemoreceptori. Trihobotrijas bruņērcēm raksturīgas jau kāpura stadijā un saglabājas līdz pat imago stadijai. Citām ērču grupām tās izveidojas tikai imago stadijā. Uzskata, ka trihobotrijas ir arī līdzsvara orgāns, un koksni apdzīvojošās Oribatida sugas tās izmanto ģeotakses nolūkos. Grandjeanicus gabonensis (Endeostigmata) ērcēm trihobotrijas un ar tām saistītais matiņu pāris uz I kāju pāra darbojas kā akustisks orgāns. Ērču ķermeņa virsmu klājošajā kutikulā atrodas dažādi porām līdzīgi veidojumi, kuri pilda sensorās funkcijas, piemēram, kutikulārie un starpkutikulārie orgāni. Tie parasti ir mazi, ar membrānu klāti spraugveida vai porveida orgāni. Tie atrodas uz ērču kājām, pedipalpām, helicerām (māņzirnekļveida ērces, parazītveida ērces) un uz idiosomas visās ērču grupās. Māņzirnekļveida ērcēm ir liels skaits spraugveida orgānu.

Daļa ērču matiņu pilda ķīmisko receptoru funkcijas. Ērčveida ērcēm tie parasti atrodas uz I un II kāju pāra gala posmiem un pedipalpām. Eupatīdijas (eupathidia) ir adatveida struktūras ar noapaļotu galu. Tām parasti ir viena gala pora, kas uztver pieskares vai garšas kairinājumus. Eupatīdijas nav atrastas Astigmatina grupas ērcēm. Famuls (famulus) ir līdzīgs eupatīdijām, bet ir mazāks un parasti atrodas uz I kāju pāra. Tā brīvais gals ir lodveida vai sazarots. Famula funkcijas nav pilnībā skaidras, tomēr pastāv uzskats, ka tas ir garšas receptors. Ērčveida ērcēm uz kājām un pedipalpām ir solenīdijas, galā noapaļotas, bieži garas adatveida struktūras. Solenīdijas nesatur aktinohitīnu, parasti atrodas uz plašas, nekustīgas pamatnes un izskatās svītrainas. Uzskata, ka solenīdijas pilda ožas receptoru funkcijas. Ganību ērču sajūtu struktūru apvidu uz I kāju pāra ķepiņas sauc par Hallera orgānu. Tas ir padziļinājums ar specializētiem matiņiem un pilda ožas funkcijas. Parazītveida ērču ožas matiņi veido atsevišķus laukumus uz pedipalpām un I pāra kāju gala segmentiem, kas līdzinās Hallera orgānam. 

Ērcēm raksturīgas acis (ocelli), gaismas jutīgi laukumi vai citas acīm līdzīgas struktūras. Tipiska acs sastāv no izliektas/ieliektas kutikulāras lēcas ar gaismas receptoru, kura aksoni veido redzes nervu. Acij var būt vairākas daļas, kuras uztver atšķirīga viļņa garuma gaismu. Primitīvākās acis ir pigmenta sakopojumi, kas saistīti ar acs nervu. Parasti pigments ir sarkanā krāsā, bet dažām sugām arī zilā vai melnā krāsā. Sarežģītākas uzbūves acis ir ūdens ērcēm, kurām var būt pat piecas acis. Daļai ērču, kurām nav acu, ir caurspīdīgi laukumi uz ķermeņa mugurpuses, kas uztver gaismas intensitātes izmaiņas. Māņzirnekļveida un ganību ērcēm ir viens vai divi pāri vienkāršu acu uz propodosomas sānos. Actinedida ērcēm nepāra acs vai pigmentēts, gaismas jutīgu šūnu sakopojums atrodas propodosomas priekšpusē. Daļai Oribatida ērču ir viens vai vairāki gaismas jutīgi laukumi vai lēcām līdzīgas struktūras (lenticulus), kas atrodas uz opistosomas. Dažām ganību ērcēm nav acu un gaismas jutīgu šūnu, tomēr tās uztver gaismas intensitātes izmaiņas. To nodrošina suprakoksālās sensorās šūnas, kas saistītas ar redzes nerva atzariem. Ophionyssus natricis (mezostigmātu ērces, Macronyssidae) ērcēm uz I kāju pāra membrānveida spilventiņa atrodas gaismas jutīgas šūnas.