Saskaņā ar Romas katoļu baznīcas Tridentas koncila (Concilium Tridentinum) 15.07.1563. lēmumu ikvienā diecēzē tās priesteru sagatavošanai bija jānodibina jauna tipa izglītības un garīgās formācijas iestāde – seminārs. Politiskā nestabilitāte, ilgstošā karadarbība un vietējo Romas katoļu baznīcas struktūru nepietiekamais ekonomiskais nodrošinājums ilgstoši kavēja garīgā semināra dibināšanu Poļu Livonijas un Kurzemes un Zemgales hercogistes katoļu vajadzībām. Vairumu diecēzālo jeb laicīgo (t. i., tādu, kas nepiederēja reliģiskajiem ordeņiem) priesteru, kuri šeit kalpoja 17. un 18. gs., sagatavoja Braunsbergas un Viļņas pāvesta semināros un citviet. Krāslavas garīgo semināru dibināja, lai tajā sagatavotu priesterus, kuri kalpotu Livonijas-Kurzemes, kā arī Smoļenskas diecēzē. Kopš 1783. gada seminārā galvenokārt apmācīja priesterus Mogiļevas arhidiecēzes latviešu apdzīvoto zemju, t. i., Latgales katoļu, draudzēm.