Individuālajā kompleksajā peldējumā piedalās viens peldētājs, kurš sacenšas ar sava dzimuma pārstāvjiem. Kompleksais peldējums ir salīdzināms ar desmitcīņu vieglatlētikā. Disciplīna ir ļoti sarežģīta – veiksmīgai distances veikšanai kompleksajā peldējumā sportistam jābūt sagatavotam gan tehniski, gan fiziski. Peldējuma laikā mainās elpošanas specifika: trijās no četrām distances daļām sportistam jāaiztur elpa, un peldētāja seja atrodas ūdenī. Otrajā distances posmā, kad sportists pārvietojas uz muguras, viņam ir brīva pieeja gaisam. Sergejs Fesenko (Сергей Леонидович Фесенко), kurš 1980. gada olimpiskajās spēlēs Maskavā uzvarējis 200 m tauriņstilā un ieguvis sudraba medaļu 400 m kompleksajā peldējumā, norādījis, ka elpošanas specifikas maiņa ir vissarežģītākā sacensību sastāvdaļa. Katra distances ceturtdaļa jāpabeidz pēc noteiktā peldēšanas veida finiša noteikumiem, kas katram veidam ir atšķirīgi.

Tauriņstilā posmu jāpabeidz, ar abām rokām vienlaicīgi pieskaroties sienai, bet, peldot atpakaļ, siena jāatstāj, esot uz muguras. Pabeidzot otro posmu, kad peldētājs pārvietojas uz muguras, pieskāriena laikā sportists nedrīkst atrasties uz vēdera (atļauta atrašanās uz sāna). Tas ir ļoti sarežģīts apgrieziena veids, ko izmanto tikai kompleksajā peldējumā. Brasa peldējuma posmā peldētājam jāatstāj siena, esot ūdenī uz krūtīm. Pabeidzot posmu, vienlaicīgi ar abām rokām jāpieskaras sienai, atrodoties ūdenī uz krūtīm. Veicot posmu kraulā uz krūtīm, pēc atgrūdiena no sienas ir iespējama atrašanās uz muguras, bet nav atļautas kāju zemūdens viļņveida kustības, kamēr peldētājs nav ūdenī uz krūtīm. Pēc starta un katra apgrieziena ir atļautas kāju zemūdens viļņveida kustības līdz 15 m robežai, kad peldētāja jebkurai galvas daļai jāšķeļ ūdens virsma. Kompleksā peldējumā laikā notiek gan peldētāja tehniskās sagatavotības, gan izturības pārbaude, lai ne tikai veiktu distanci, bet arī noturētu ātrumu, kas nepieciešams uzvarai peldējumā.

Kompleksais peldējums ir jaunākais peldēšanas sacensību veids. Pirmās olimpisko spēļu medaļas kompleksajā peldējumā tika pasniegtas tikai 1964. gadā. Tā kā līdz 1952. gadam Starptautiskās Peldēšanas federācijas (Fédération Internationale de Natation, FINA) noteikumos tauriņstils un brass tika uzskatīti par vienu pārvietošanās veidu, tad 1964. gadā komplekso peldējumu sauca par individuālo trīs veidu kompleksu (three-stroke medley), distance (150 vai 300 jardi, 137,6 vai 274,32 m) tika veikts trīs vai sešos baseina garuma peldējumos. Pasaules rekordi vīriešiem 200 m distancē tiek fiksēti jau no 1956. gada (Džordžs Harisons (George Harrison) – 2:30,7), savukārt 400 m distancē no 1957. gada (Gerijs Hainrihs (Gary Heinrich) – 5:15,6). Sieviešu konkurencē rekordus sāka fiksēt vienu gadu vēlāk: 1957. gadā 200 m distancē (Petija Kempnere (Patty Kempner) – 2:48,2) un 1958. gadā 400 m distancē (Silvija Rūska (Sylvia Ruuska) – 5:46,6).

Olimpisko spēļu programmā ietilpst divu veidu distances – 200 un 400 m. Distances ir vienādas gan vīriešiem, gan sievietēm. 400 m distance tika iekļauta olimpisko spēļu programmā 1964. gadā Tokijā, bet 200 m distance sākumā tika iekļauta Mehiko olimpisko spēļu programmā 1968. gadā vīriešiem, savukārt sievietēm – 1972. gadā. Pēc tam šī disciplīna tika izslēgta un tikai pēc 16 gadiem atkal iekļauta olimpiskajās spēlēs 1984. gadā Losandželosā.

Pasaules čempionātos peldēšanā “īsajā baseinā” (25 m), kas notiek reizi divos gados, ir iekļautas 100, 200 un 400 m distances kompleksajā peldējumā. Pirmais pasaules čempionāts norisinājās 1993. gadā Spānijā, Palma de Maljorkā. 100 m kompleksā peldējuma distance iekļauta pasaules un Eiropas čempionātos 25 m baseinos. Pirmais pasaules rekords vīriešiem šajā distancē tika fiksēts 1991. gadā Vācijā, to uzstādīja Jozefs Hladkijs (Josef Hladký), kurš ir dzimis Čehijā, bet 1992. g. olimpiskajās spēlēs Barselonā pārstāvēja Vāciju, 200 m distancē kompleksajā peldējumā ieņemot tikai 32. vietu.

Sieviešu konkurencē Kristīna Egersegi (Egerszegi Krisztina) no Ungārijas 1992. gadā izcīnīja zeltu 400 m kompleksajā peldējumā Barselonas olimpiskajās spēlēs un bronzas medaļu Atlantas olimpiskajās spēlēs 1996. gadā. Ukrainas peldētāja Jana Kločkova (Яна Олександрівна Клочкова) ir izcīnījusi zelta medaļas 200 un 400 m kompleksajā peldējumā 2000. gada Sidnejas olimpiskajās spēlēs un 2004. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs. Ungārijas peldētaja Katinka Hošsū (Hosszú Katinka) ir uzvarējusi abās kompleksā peldējuma distancēs 2016. gada olmpiskajās spēlēs Riodežaneiru. Japāņu sportiste Ohaši Ju (Yui Ohashi, 大橋 悠依) ir uzvarējusi gan 200, gan 400 m distancē 2020. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs (tās notika 2021. gadā Covid-19 pandēmijas dēļ).

Vīriešu konkurencē viens no titulētākajiem peldētājiem ir Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pārstāvis Maikls Felpss (Michael Phelps) – 2004. gada Atēnu un 2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs viņš uzvarēja 200 un 400 m kompleksajos peldējumos. Viņa tautietis Raiens Lohte (Ryan Lochte) ir pasaules rekordists 200 m kompleksajā peldējumā.

Slovēnijas peldētājs Peters Mankočs (Peter Mankoč) 100 m kompleksajā peldējumā laikā no 2002. līdz 2011. gadam izcīnījis Eiropas čempiona titulu 10 reizes.

Pasaules rekordi kompleksajā peldējumā olimpiskajā (50 m) baseinā: sievietēm: 200 m – K. Hošsū, 2:06,12 (uzstādīts 03.08.2015. Kazaņā, Krievijā, 16. Pasaules čempionātā); 400 m – Samera Makintoša (Summer McIntosh), 04:25,87 (uzstādīts 01.04.2023. Toronto, Kanādā, Bell Canadian Swimming Trials 2023). vīriešiem: 200 m – R. Lohte, 1:54,00 (uzstādīts 28.07.2011. Šanhajā, Ķīnā, 14. Pasaules čempionātā); 400 m – M. Felpss, 04:03,84 (uzstādīts 08.08.2008., Pekina, Ķīna, olimpiskajās spēlēs).

Latvijas sportisti olimpisko spēļu kompleksajā peldējumā: Valērijs Kalmikovs (Atlantas olimpiskās spēles 1996. gadā) 200 m – 2:06,16; Guntars Dečmanis (Atēnu olimpiskās spēlēs 2004. gadā) 200 m 25. vieta – 2:03,68 un 400 m 30. vieta – 4:29,17;  Uvis Kalniņš (Riodežaneiru olimpiskajās spēlēs 2016. gadā) 24. vieta 200 m – 2:02,34. 2023. gadā Latvijas rekordi kompleksajā peldējumā 50 m baseinā gan 200, gan 400 m distancē vīriešiem pieder Uvim Kalniņam (2:00,39 un 4:22,60) un sieviešu konkurencē – Ievai Maļukai (2:16,94 un 4:54,99). Divreiz īsākajā, 25 m baseinā, kur peldētāji sacenšas trīs kompleksā peldējuma distancēs: 100 m – Andrejs Dūda (0:51,83), 200 m – Guntars Deičmanis (1:57,96) un 400 m – Uvis Kalniņš (4:15,24). Sieviešu konkurencē rekordi visās trijās distancēs ir Ievai Maļukai (1:01,19, 2:13,36 un 4:47,99).