Ornamentēto pļavērču Dermacentor reticulatus (Fabricius, 1794) (=Dermacentor pictus (Hermann, 1804)) tēviņi ir 4,2–4,8 mm gari, mātītes ir 3,8–4,2 mm garas, nimfas ir 1,4–1,8 mm garas un kāpuri – 0,5 mm gari. Pļavērces ir brūnas ar tumšāku tīklveida rakstu uz idiosomas mugurpuses, no kā cēlies to latīniskais nosaukums reticulatus (reticulum) ‘tīklveida’, ‘smalks tīklojums’. Tēviņiem skutums (muguras vairogs) sedz visu mugurpusi. Skutums ir gaiši brūns, dzeltenīgs ar tumšāku rakstu. Mugurpuses sānu malā un aizmugurējā daļā 11 festoni (rievām līdzīgas struktūras). Ornamentēto pļavērču uzbūve ir tipiska pļavērču Dermacentor ģintij. To gnatosoma ir īsa, cilindriska. Tēviņiem ir izteikti lielas IV kāju pāra gūžas. I kāju pāra gūžām ir izteikts dzelknis. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir īsas, druknas. Abiem dzimumiem uz pedipalpām ir piesis, kas atšķir ornamentētās pļavērces no līdzīgās apmalotās pļavērces Dermacentor marginatus. Ornamentēto pļavērču mātītēm ir porainie apvidi (area porosae). Tie ir poru un kanālu laukumi, kas uztver ķīmiskus ārējās vides kairinājumus. Acis izvietotas muguras vairoga sānos. Ornamentēto pļavērču nimfas un kāpurus ir sarežģīti noteikt bez mikroskopa palīdzības. Tie, īpaši tad, kad paēduši, ir līdzīgi Rhipicephalus spp. nimfām un kāpuriem un apmalotajām pļavērcēm.

Līdzīgi kā daudzām ganību ērču kārtas sugām, arī ornamentētajām pļavērcēm ir triju saimnieku attīstības cikls un četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa, imago. 

Mātītes dēj 3000–7200 olas. Olu dēšana ilgst 6–25 dienas. Mātītes pārklāj olas ar īpašu sekrētu, kas pasargā tās no izžūšanas. Olu attīstība notiek 12–21 dienu. Tās trīs nedēļas var izturēt –10 °C temperatūru. Kāpuri no olām šķiļas pie +20–34 °C temperatūras un 100 % gaisa mitruma. No olas izšķīlušies kāpuri meklē saimniekorganismus un barojas 2,5–6 dienas. Kāpuri un nimfas novelkas (nomaina ķermeņa apvalku) tikai pie 10–27 °C temperatūras. Novilkšanās ilgst vidēji 14 dienas. Jaunās nimfas meklē saimniekorganismus, uz kuriem barojas 4–12 dienas. Pēc tam notiek novilkšanās un iznāk pieaugusi ornamentētā pļavērce. Dabā labvēlīgos apstākļos ornamentētās pļavērces pilnu attīstības ciklu var iziet dažu mēnešu laikā. Ornamentētajām pļavērcēm ir viens no īsākajiem attīstības cikliem ganību ērču dzimtā. Tēviņi barojas tikai 3–5 dienas. Tie uz viena saimniekorganisma pavada ilgāku laiku (2–3 mēnešus), lai pārotos ar vairākām mātītēm. Pārošanās notiek tikai uz saimniekorganismiem. Pilnībā paēdušas mātītes nokrīt no saimniekorganisma, lai dētu olas.

Ornamentētās pļavērces sastopamas jauktos un ozolu mežos, dumbrājos, virsājos, izcirtumos, krūmājos, uz veģetācijas ūdenstilpju tuvumā, antropogēni ietekmētās zemēs pie pilsētām, piejūras kāpās, ganībās un atklātās pļavās. Ornamentētās pļavērces ir izplatītas rietumu Palearktikā ar mērenu klimatu. Tās sastopamas no Centrālāzijas austrumiem līdz Ziemeļportugālei un Ziemeļspānijai rietumos. Ornamentētās pļavērces nav sastopamas sausos klimatiskajos apstākļos, piemēram, Vidusjūras reģionā. Tās nav sastopamas Apvienotās Karalistes ziemeļu daļā, visā Skandināvijā un Baltijas reģiona ziemeļos. Pagaidām vēl pilnībā nenoskaidrotu iemeslu dēļ šī suga, kas tipiska Dienvideiropai, strauji izplatās ziemeļu virzienā. Iespējams, tas notiek klimata pasiltināšanās ietekmē, saimniekorganismu samazināšanās dēļ.

Ornamentēto pļavērču nimfas un kāpuri piekopj slēptu dzīves veidu, tos parasti uz veģetācijas nevar atrast. Kāpuri atrodami uz sīkajiem zīdītājiem maijā un jūnijā. Eiropas mērenajā joslā vislielāko blīvumu tie sasniedz jūnijā un jūlijā. Nimfas barojas aptuveni vienu mēnesi jūlijā un/vai augustā. Pieaugušas ornamentētās pļavērces ir aktīvas, sākot ar martu, un maksimumu sasniedz aprīlī. Vasarā tās ir mazāk aktīvas un nav sastopamas vietās ar izteiktu kontinentālo klimatu. Otrs aktivitātes maksimums tām ir septembrī un oktobrī, bet ziemā iestājas diapauze. Ja ziema nav auksta, pieaugušās pļavērces saglabā aktivitāti. Reizēm novērots, ka ornamentētās pļavērces ziemo uz mājdzīvniekiem. Šajā laikā tās nebarojas. Pieaugušas ornamentētās pļavērces saimniekorganisma meklējumos rāpjas uz veģetācijas vidēji 55 cm augstumā. Ornamentētajām pļavērcēm ir labi attīstīta oža. Tās izvietojas gar dzīvnieku un cilvēku izmantotajām takām un celiņiem un spēj sajust saimniekorganismu 10 m attālumā. Novērots, ka uz veģetācijas daudz lielākā skaitā sastopamas mātītes.

Ornamentētās pļavērces izceļas ar izturību un spēju pielāgoties dažādiem apkārtējās vides apstākļiem. Tās ir izturīgas pret aukstumu un laboratorijas apstākļos izdzīvoja 150 dienas pie –10 °C temperatūras. Zemas temperatūras apstākļos, kad suņu ērces Ixodes ricinus vairs nav aktīvas, ornamentētās pļavērces vēl ir aktīvas. Tās vairāk nekā trīs mēnešus spēj atrasties vēsā un tīrā ūdenī. Ornamentētās pļavērces var nebaroties četrus gadus. 

Latvijā ornamentētās pļavērces sastopamas galvenokārt Daugavas kreisajā krastā pļavās, ganībās un citos biotopos.

Ornamentēto pļavērču kāpuri un nimfas barojas uz grauzējiem un putniem. Imago barojas uz vidēja un liela izmēra savvaļas un mājas dzīvniekiem. Ornamentētās pļavērces parazitē arī uz cilvēkiem, tomēr mazākā mērā nekā suņu ērce. 

Ornamentētās pļavērces pārnēsā boreliozes, ērču encefalīta, babeziozes, piroplazmozes, anaplazmozes, tularēmijas, plankumainā drudža un citu saslimšanu ierosinātājus, kas var inficēt vairāk nekā 60 savvaļas dzīvniekus, mājdzīvniekus un arī cilvēku. Īpaši pieminama ir suņu babezioze, ko izraisa pļavērču pārnēsātā Babesia canis. Tā ir viena no galvenajām suņu saslimšanām daudzos reģionos. Cilvēkiem ornamentētā pļavērce pārnēsā Rickettsia spp., Omskas hemorāģiskā drudža, Laimas slimības un ērču encefalīta izraisītājus.