Džeimss Dīns ir mājsaimnieces Mildredas Mērijas Vilsones (Mildred Marie Wilson) un zobu tehniķa Vintona Dīna (Winton Dean) vienīgais dēls. 

Skolas gaitas Dž. Dīns uzsāka Brentvudas pašvaldības skolā (Brentwood Public School) Losandželosā, un viņa tuvākais cilvēks bija māte, kura 1938. gadā nomira no ļaundabīga audzēja. Tēvs deviņus gadus veco dēlu aizveda uz Fērmontu Indiānas pavalstī un atstāja dzīvot sava brāļa ģimenē; pats devās dienēt Otrajā pasaules karā, pēc tam vēlreiz apprecējās.

Skolā Dž. Dīns apguva arī mūziku un bija labs sportists – spēlēja basketbolu; apmeklēja arī aktieru pulciņu. Pabeidzis vidusskolu, 1949. gadā viņš atgriezās Kalifornijā un apmetās pie tēva un pamātes. Nepabeidzis Santa Monikas koledžu (Santa Monica College), Dž. Dīns iestājās Kalifornijas Universitātē (University of California), kur studēja aktiermākslu. No 350 pretendentiem viņam uzticēja Malkolma lomu Viljama Šekspīra (William Shakespeare) lugas “Makbets” (Macbeth) studentu iestudējumā. Aktiermākslu viņš mācījās arī Džeimsa Vaitmora (James Whitmore) meistardarbīcās.

Nepabeidzis studijas arī universitātē, Dž. Dīns uzsāka profesionālas aktiera gaitas; viņa pirmā loma bija Pepsi Cola reklāmā (1950). Pirmo lomu ar tekstu Dž. Dīns apustuļa Jāņa lomā nospēlēja televīzijā Lieldienu iestudējumā “Pirmais kalns” (Hill Number One: A Story of Faith and Inspiration, 1951, režisors Artūrs Pīrsons, Arthur Pierson), bet iztiku pelnīja arī kā studijas CBS Studios autostāvvietas apkalpotājs. Šajā amatā viņš iepazinās ar radiorežisoru Rodžersu Breketu (Rogers Brackett), kuram – tāpat kā Dž. Vaitmoram – vēlāk dzīvē bija liela ietekme uz Dž. Dīna pieņemtajiem lēmumiem par turpmāko karjeru: 1951. gada oktobrī viņi abi ieteica Dž. Dīnam pārcelties uz Ņujorku.

Dž. Dīnu uzņēma Lī Starsberga (Lee Strasberg) vadītajā “Actors Studio”, kur metodes aktierspēli apguva arī Marlons Brando (Marlon Brando), Artūrs Kenedijs (Arthur Kennedy), Kerola Beikere, (Carroll Baker) un citi. Dž. Dīns apmeklēja vien dažas nodarbības un jau drīz piedalījās vairākos studijas CBS Studios iestudējumos, tostarp Studio One (1948–1958) un Lux Video Theatre (1950–1957), vēlāk arī Kraft Television Theatre (1947–1958), Robert Montgomery Presents (1950–1957), General Electric Theatre (1953–1962) un citos. 1952. gadā viņš debitēja Brodvejā, bet Dž. Dīna homoseksuālais varonis Andrē Žida (André Gide) romāna “Amorālais” (L’Immoraliste, 1902) iestudējumā (1954) pievērsa Holivudas uzmanību. 22 gadus veco aktieri uzaicināja uz provēm topošajā filmā “Uz Austrumiem no Ēdenes” (East of Eden, 1955, rež. Elija Kazans, Elia Kazan). Kino Dž. Dīns jau bija debitējis kā žurnālists bez teksta kriminālfilmā “Kādas avīzes stāsts” (Deadline-U.S.A., 1952, rež. Ričards Brukss, Richard Brooks, ar Hamfriju Bogartu, Humphrey Bogart, galvenajā lomā).

1952. gadā izdotais Džona Steinbeka (John Steinbeck) romāns “Uz austrumiem no Ēdenes” (East of Eden), atklāj divu ģimeņu stāstu vairākās paaudzēs, notikumus atvasinot no Bībeles. Ekranizācija veidota, scenāriju balstot uz romāna ceturto, pēdējo daļu, centrā liekot varoni Kelu Tasku. Reliģiozais un emocionāli distancētais Ādams (lomā Reimonds Mesijs, Raymond Massey) viens ir uzaudzinājis divus dēlus, un vecākais ir viņa mīlulis. Savukārt Kels jau no bērna kājas centies izdiedelēt tēva mīlestību, bet nesekmīgi, un viņš apzinās, ka ir pārāk līdzīgs savai mātei, par kuru tēvs apgalvo, ka viņa ir mirusi, taču patiesībā ir kaimiņpilsētas publiskā nama īpašniece. Kad Kels satuvinās ar brāļa draudzeni, ir skaidrs, ka traģēdija nav novēršama.

Filmēšana sākās 1954. gada aprīlī, un Dž. Dīns ar režisora vēlību daudz improvizēja. Skaļi neizteiktu emociju plosītais, savrupais un apkārtējo nesaprastais varonis palīdzēja būvēt Dž. Dīnam ikonas statusu, kam palīdzēja arī aktiera impulsīvais un emocionālais spēles stils. Neskatoties uz to, ka daudzi kinokritiķi norādīja, ka Dž. Dīns imitē M. Brando spēles stilu, Amerikas Kinoakadēmija (Academy of Motion Picture Arts and Sciences, AMPAS) Dž. Dīnu nominēja balvai “Oskars”; tas notika jau pēc aktiera nāves. Filmu nominēja arī kategorijās “Labākais režisors”, “Labākais scenārijs” un “Labākā otrā plāna aktrise”. “Uz austrumiem no Ēdenes” ir vienīgā filma, kuras pirmizrāde notika Dž. Dīna dzīves laikā.

Arī filmas “Dumpinieks bez iemesla” (Rebel Without a Cause, 1955, rež. Nikolass Rejs, Nicholas Ray) galvenais varonis ir autsaiders. Tās nosaukums (ko bieži attiecina uz pašu Dž. Dīnu) ir paņemts no psihiatra Roberta Lindnera (Robert Mitchell Lindner) 1944. gadā izdotās grāmatas “Dumpinieks bez iemesla: Kriminālpsihopāta hipnoanalīze” (Rebel Without a Cause: The Hypnoanalysis of a Criminal Psychopath), taču filmas scenārijam nav nekādas saistības ar tajā aprakstīto.

Filmā pusaudzis Džims Stārks mēģina atrast savu vietu dzīvē, bet to izdarīt traucē gan viņa attiecības ar vecākiem, gan tas, ka ģimene kārtējo reizi mainījusi dzīvesvietu. Kādu vakaru piedzēries, Džims attopas policijas iecirknī, un tur nonākusi arī Džūdija, kura sūdzas par savām attiecībām ar tēvu, un Džons, kurš arī nav atradis kopīgu valodu ar vecākiem. Nākamajā rītā viņi satiekas skolā, bet Džima necieņa pret vietējo hierarhiju ir kā skabarga vietējās bandas līdera Baza acīs – viņš jauniņo izprovocē uz kautiņu, kas kļūst par pirmo konfliktu nenovēršamu traģēdiju virknē.

Losandželosas pusaudžu dzīvi uz ekrāna izdzīvoja arī Natālija Vuda (Natalie Wood) un Sals Mineo (Sal Mineo), kā arī debitants Deniss Hopers (Dennis Hopper). Uzskata, ka “Dumpinieks bez iemesla” ir viens no labākajiem 20. gs. 50. gadu Amerikas pusaudžu portretējumiem; tematiski režisors N. Rejs stāstu paplašinājis ar starppaaudžu konfliktu, priekšplānā izceļot bērnu un vecāku attiecības, un visi trīs varoņi ir labu ģimeņu melnās avis, kuri pseidoģimeni atrod savstarpējās attiecībās; filmas darbība notiek vienas diennakts laikā.

Dž. Dīna slavenākās filmas pirmizrāde notika jau pēc viņa nāves, 27.10.1955. Viņa varonis, tērpies zilos džinsos, baltā T kreklā un sarkanā vējjakā, kļuva par 20. gs. 50. gadu pusaudžu simbolu. Filma bija kases hits, to novērtēja arī Amerikas Kinoakadēmija, nominējot to trīs balvām “Oskars” nominācijās “Labākais scenārijs”, “Labākais otrā plāna aktieris” (S. Mineo; pirmoreiz “Oskaram” nominēja aktieri par homoseksuāla varoņa lomu) un “Labākā otrā plāna aktrise” (N. Vuda). Kinokritiķu attieksme sākotnēji nebija vienbalsīgi pozitīva, Lielbritānijā līdz 1967. gadam filmu pakļāva cenzūrai, Jaunzēlandē un Spānijā pat aizliedza. Cenzori ASV iebilda pret tajā atainoto vardarbību, latento homoseksualitāti, norādēm uz varoņu pusaudžu iespējamām seksuālām attiecībām un citām tēmām. 

Sākotnēji tā bija iecerēta kā B kategorijas filma, tomēr “Dumpinieks bez iemesla” kļuva par kulta filmu un spilgtu pusaudžu baiļu portretējumu, kas pieminēts dziesmā American Pie, Boba Dilana (Bob Dylan), Brūsa Springstīna (Bruce Springsteen) un citu autoru dziesmās, bet T krekls kļuva par obligātu pusaudžu garderobes daļu.

Visi trīs galveno lomu atveidotāji dzīvē gāja bojā traģiskos apstākļos: Dž. Dīns autoavārijā, S. Mineo nodūra 1976. gadā, N. Vuda noslīka 1981. gadā. Automašīna Mercury, ar kuru brauca Dž. Dīna varonis, atrodas Nacionālajā automobiļu muzejā (National Automobile Museum) Rīno, Nevadas pavalstī, savukārt Dž. Dīna varoņa jaku 1972. gadā nozaga. N. Reja spēlfilma ir iekļauta 1998. gada Amerikas Kino institūta (American Film Institute) sarakstā “100 visu laiku labākās amerikāņu filmas” (AFI’s 100 Years...100 Movies).

1952. gadā izdotā Ednas Ferberes (Edna Ferber) bestsellera “Gigants” (Gigant) notikumi aptver divas desmitgades, sākot no 20. gs. 20. gadiem, un tā centrā ir trīs varoņi: Džordans jeb Biks Benedikts (lomā Roks Hadsons, Rock Hudson), viņa sieva Leslija (lomā Elizabete Teilore, Elizabeth Taylor) un Džets Rinks (Dž. Dīns). No tēva mantojis milzīgu rančo, Teksasas vecpuisis Biks apprec ASV Austrumkrasta aristokrātijai piederošo augstākās sabiedrības dāmu Lesliju. Pirmoreiz ieraudzījis sava darbadevēja sievu, Džets nespēj noslēpt greizsirdību, turklāt jau gadiem viņu grauž skaudība par Bika statusu, ko tam sniegusi izcelsme un no ģimenes mantotā bagātība. Pēc Bika māsas nāves mantojumā saņēmis šķietami nevērtīgu zemes gabalu, Džets atsakās to pārdot mirušās brālim un pēc gadiem ilga, sūra darba tajā atklāj ļoti bagātīgas naftas atradnes, kas dumpīgo rančo strādnieku padara par krietni bagātāku vīru nekā Benedikts. Džeta centieni pierādīt, ka viņš ir pārāks par Biku, ievelkas uz 27 gadiem (filmas sākumā Džetam ir 19 gadu), un tos apzīmogo vientulība, dusmas, nepiesātinātība, mežonība un pārgalvība.

Džeta lomai Dž. Dīns piekrita, lai netiktu iekļauts tikai dumpīgu pusaudžu ampluā. Filmēšana notika Teksasā un studijas Warner Bros. paviljonā Bērbenkā, Losandželosā. “Gigants” kļuva par kinokritiķu augsti novērtētu kases hitu, kurā atklātas arī nekomerciālas tēmas, piemēram, rasisms un sieviešu tiesības izteikti patriarhālajā Teksasā. “Gigants” ir 201 minūti gara filma, un Dž. Dīna pēdējā filmēšanās diena bija 23.09.1955. – nedēļu pirms letālās autoavārijas.

1954. gadā Dž. Dīns apsvēra domu par profesionālu karjeru motosportā un iegādājās vairākus spēkratus, tostarp Triumph Tiger T100 un Porsche 356 Super Speedster. Kā sacīkšu pilots viņš debitēja īsi pirms “Dumpinieks bez iemesla” filmēšanas un iesācēju kategorijā ieguva 1. vietu, bet kopvērtējumā – 2. vietu. Nākamo sacīkšu kopvērtējumā viņš finišēja trešais, bet trešajās – un pēdējās – sacīkstēs Dž. Dīns tehnisku iemeslu dēļ izstājās.

“Giganta” filmēšanas laikā Warner Bros. vadība aizliedza aktierim nodarboties ar šo sporta veidu. Nedēļu pēc tam, kad filmēšana bija noslēgusies, viņš atkal sēdās pie Porsche 550 Spyder stūres. Ceļā uz Selīnesas (Salinas) autosacīkstēm policija viņam izrakstīja soda kvīti par ātruma pārsniegšanu, un drīz pēc tam uz toreizējo 41. un 46. ceļa krustojuma Dž. Dīna vadītais auto saskrējās ar Ford Tudor. Kad ieradās palīdzība, Dž. Dīns bija iesprostots auto vrakā, un viņam bija lauzts kakls; Dž. Dīns nomira slimnīcā. Pārējiem avārijā cietušajiem nebija nopietnu traumu.

Par Dž. Dīna nāvi ziņoja mediji gan ASV, gan ārzemēs. Mūsdienās ceļš, uz kura notika avārija, ir pārbūvēts. Netālu no avārijas vietas, kas nodēvēta par Dž. Dīna piemiņas krustojumu, ir viņam veltīts piemineklis. 

Drīz pēc mātes nāves Dž. Dīns nodibināja ciešu draudzību ar metodistu mācītāju Džeimsu Devīrdu (James DeWeerd). Vairāki Dž. Dīna biogrāfi uzskata, ka tās nebija nevainīgas attiecības. Jau dzīves laikā izskanēja minējumi par Dž. Dīna seksualitāti.

Dž. Dīna draudzeņu vidū bija aktrises Beverlija Vilsa (Beverley Wills), Barbara Glena (Barbara Glenn) un Ursula Andresa (Ursula Andress), bet vislielāko uzmanību guva viņa attiecības ar aktrisi Pīu Andželi (Pier Angeli), pret kurām iebilda Itālijā dzimušās sievietes ģimene. Pēc viņu domām, meita nedrīkstēja būt kopā ar vīrieti, kurš dod priekšroku ātrām automašīnām, alkoholam, bohēmai un paviršam ģērbšanās stilam, turklāt Dž. Dīns nebija katolis. Dž. Dīna biogrāfi nav vienisprāt, vai šīs attiecības bija Holivudas publicitātes produkts, lai novērstu uzmanību no minējumiem par Dž. Dīna seksualitāti, vai P. Andželi patiešām bija viņa liktenīgā sieviete.

Dž. Dīna hobiji bija autosacīkstes, vēršu cīņas, fotogrāfēšana, gleznošana un rakstīšana; viņš arī gribēja kļūt par režisoru.

Dž. Dīns nebija precējies, un viņam nebija bērnu.

20. gs. 50. gadu vidū pusaudži identificējās ar Dž. Dīnu un lomām, ko viņš atveidoja, jo īpaši filmā “Dumpinieks bez iemesla” – neviens, pat vecāki, nesaprot, ko izjūt pusaudži. Tāpat kā R. Hadsons un Montgomerijs Klifts (Montgomery Clift), Dž. Dīns bija vienlīdz iemīļots abu dzimumu skatītājiem.

Tāpat kā vēl vienam dumpīgās jaunatnes simbolam M. Brando, Dž. Dīnam bija liela ietekme uz rokenrola rašanos. Dž. Dīna ietekmi uz savu karjeru atzinuši Elviss Preslijs (Elvis Presley), Badijs Hollijs (Buddy Holly), B. Dilans. Savās dziesmās viņu pieminējuši The Eagles, R.E.M., Madonna (Madonna), Billijs Džoels (Billy Joel), Lēdija Gāga (Lady Gaga), Lū Rīds (Lou Reed) un citi.

H. Bogarts ir teicis: “Dīns nomira īstajā laikā. Viņš aiz sevis atstāja leģendu. Ja viņš turpinātu dzīvot, viņš nekad nesasniegtu šādu publicitāti.”

Ronalds Reigans (Ronald Reagan) viņu nodēvēja par “Amerikas dumpinieku”. Dž. Dīns kļuvis par daudzu filmu un televīzijas projektu, lugu un grāmatu varoni. Kā paraugu savai karjerai viņu piesaukuši aktieri Mārtins Šīns (Martin Sheen), Roberts DeNiro (Robert De Niro), Džonijs Deps, (Johnny Depp), Nikolass Keidžs (Nicolas Cage), Leonardo di Kaprio (Leonardo DiCaprio).

Vairākas lomas, kas bija paredzētas Dž. Dīnam, nospēlēja Pols Ņūmens (Paul Newman), tostarp piedalījās filmās “Kādam tur augšā es patīku” (Somebody Up There Likes Me, 1956, rež. Roberts Vaizs, Robert Wise) un “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta” (Cat on a Hot Tin Roof, 1958, rež. Ričards Brukss, Richard Brooks). Filmā “Kreolu karalis” (King Creole, 1958, Maikls Kērtizs, Michael Curtiz) Dž. Dīnam paredzēto lomu nospēlēja E. Preslijs.

08.02.1960. Dž. Dīna vārdā atklāja zvaigzni Holivudas Slavas alejā (Walk of Fame).

Visas trīs filmas ar viņa piedalīšanos iekļautas ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kino reģistrā (National Film Registry).

Viņš ir vienīgais aktieris, kurš pēc nāves nominēts divām balvām “Oskars”. Amerikas Kinoakadēmijas vēsturē ir vien seši aktieri, kuri kategorijā “Labākais aktieris” nominēti pēc nāves.

1975. gadā Fērmontā atklāja Fērmontas vēstures muzeju (Fairmount Historical Museum), ko 2022. gadā pārdēvēja par Dž. Dīna muzeju. Tajā apskatāma pasaulē lielākā kolekcija ar Dž. Dīnam piederējušām lietām, tostarp motocikli, apģērbs, rekvizīti, fotogrāfijas un citas lietas. Ik gadu muzejs organizē Dž. Dīna festivālu, kurā vienmēr ir autošovs, parāde, 20. gs. 50. gadu deju un Dž. Dīna līdzinieku konkurss.

Par Dž. Dīna dzīvi tapušas vairāk nekā desmit filmas – gan dokumentālās, gan spēlfilmas.