Jānis Saukums ir viens no Latvijas mākslas pedagoģijas pamatlicējiem un attīstības veicinātājiem, kurš ir izstrādājis daudzpusīgus metodiskos materiālus, veicinot zīmēšanas apmācības satura progresu un daudzveidību. J. Saukums savu talantu realizēja glezniecībā, grafikā, dizainā un lietišķā mākslā.
Jānis Saukums
latviešu mākslas pedagogs, gleznotājs, grafiķis, karikatūrists, lietišķās mākslas meistars, dizainers un mākslas kritiķis
Saistītie šķirkļi
Satura rādītājs
Ģimene un izglītība
J. Saukums piedzima Bauņu muižas mežsarga Artūra Saukuma un sievas Annas ģimenē. No 1906. gada pēc Jaunates pagasta skolas pabeigšanas mācījās Valmieras pilsētas skolā, kur par zīmēšanas skolotāju strādāja Teodors Ūders. No 1911. līdz 1913. gadam mācījās pedagoģiskajos kursos Cēsīs, bet no 1913. līdz 1918. gadam, paklausot T. Ūdera mudinājumam, studēja Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā (Центральное училище технического рисования им. А. Л. Штиглица) Pēterburgā.
Personas profesionālā un radošā darbība
Pirmā pasaules kara laikā J. Saukumu 1916. gadā mobilizēja Krievijas armijā un ieskaitīja Keksholmas gvardes pulkā Pēterburgā, kurā viņš bija Trofeju komisijā, kas nodarbojās ar karogu, kauju skatu un portretu zīmēšanu.
Pēc kara beigām, atgriežoties dzīmtenē, J. Saukums 1918. gada decembrī piedalījās Otrajā apvienotajā latviešu mākslinieku izstādē Valmierā, darbojās neformālajā Ziemeļvidzemes mākslinieku kopā “Baltā vārna” un strādāja par skolotāju. J. Saukums bijis skolotājs Mazsalacas pagasta Raganu pamatskolā, Valmieras un Tukuma reālskolās. No 1920. gada viņš publicēja pret modernisma strāvojumiem vērstas mākslas kritikas, strādāja Latvijas kultūras veicināšanas biedrības un Neatkarīgo mākslinieku vienības vakara kursos un skolā, no 1922. gada Rīgas pilsētas Amatniecības skolas Mākslas nodaļā un Rīgas Skolotāju institūtā.
J. Saukums 1922. gadā sāka publicēt karikatūras žurnālā “Lapsene”; no 07.04.1923. numura viņš kļuva par izdevuma ilustratīvās daļas vadītāju un publicēja zīmējumus žurnālā “Rūgtās drapes”. No šiem darbiem plašāku popularitāti ieguva 1923. gada oktobra numurā publicētais zīmējums ar nosaukumu “Ja puiši man roku neskūpsta, tad mācies tu, bārdainīt”. Mākslinieka zīmējumi ir publicēti arī vairākos citos žurnālos un laikrakstos.
J. Saukums ir ilustrējis apmērām 30 grāmatas Jāņa Rozes izdevniecībai, Anša Gulbja apgādam, Jāņa Rauskas izdevniecībai Valkā, Valtera un Rapas apgādam, Kārļa Dūņa izdevniecībai Valmierā, Kultūras Balss izdevniecībai un citiem apgādiem. Viena trešdaļa no J. Saukuma ilustrētajām grāmatām ir mācību grāmatas. Ar pseidonīmu P. Saltups viņš sagatavojis un ilustrējis ābeci “Pirmos gaiļos” (1938) ar lasāmgrāmatu pielikumā un sadarbībā Rīgas skolotāju kopu sagatavojis grāmatu “Pirmie soļi matemātikā” (1935). Mākslinieka paveiktais liecina par spēju grāmatas veidošanā procesā iedziļināties formas un satura vienotības problēmā.
J. Saukums ir daudz strādājis grafikā un akvarelī. Radošās ieceres pamatā saistītas ar tautasdziesmu, teiku un pasaku pasauli. Atsevišķu pasaku ilustrācijas bija publicētas 20. gs. 20. un 30. gados populārajā žurnālā “Atpūta”, kā arī pastkartēs. Pastkaršu zīmējumi apjoma ziņā veido nozīmīgu mākslinieka daiļrades daļu. J. Saukums arī darināja ekslibrus: sev, savam dēlam Uldim, Longīnam Ausējam un citiem.
Mākslinieka gleznotie akvareļi ir krāsu ziņā dzidri un noskaņām bagāti, toņos saskanīgi un rūpīgi noskaņoti gleznojumi. Gleznojumu pamatā jūtama labam zīmētājam raksturīgā lineārā formas izpratne. Akvareļos ir reālistiski dokumentēta Latvijas daba Rīgas jūrmalā, Salacas upmalā, Mazsalacas baznīca, Gaujas senleja, kā arī dažādi lauku un pilsētu skati. Akvareļi bieži ir ar žanriski grotesku ievirzi, piemēram, “Divas bārzdas" (1934, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, LNMM), “Uz tiltiņa” (1932, LNMM). Klusajās dabās ir gleznotas zivis (“Asari”, ap 1930, atrašanās vieta nezināma) un dekoratīvi izteiksmīgas vienkāršu ziedu kompozīcijas kā darbos “Рuķes”, “Flokši” (abi 1932, privātkolekcijā.).
J. Saukuma dzīves pēdējos gados daiļrade ataino drūmus priekšstatus par dzīvi. Saasinoties simībai – kakla tuberkulozei, darbos sāk dominēt mistika, un tos caurvij drūmas priekšnojautas. Bagātīgais, šādiem atainojumiem veltītais zīmējumu un gleznu skaits rada sava veida apsēstības iespaidu kā darbos “Lietuvēns” (publicēts žurnālā “Atpūta”, 10.06.1933.), “Velns ar krustu” (publicēts žurnālā “Atpūta”, 11.03.1933.).
J. Saukums arī veica lietišķās grafikas darbus reklāmas industrijas jomā un porcelāna virsglazūras gleznojumus. Balstoties tautas mākslas pamatos, zīmēja metus tekstilijām, koka krēsliem, galdiem, skapjiem, svečturiem un izstrādāja metus īpatnējām lustrām. Askētisks dizains, vienkāršība un efektivitāte dominē pēc J. Saukuma metiem veidotām tintnīcām, pelnu traukiem un albumiem.
Nozīmīgākie darbi
Nozīmīgākie darbi ir J. Saukuma sarakstītās zīmēšanas metodikas grāmatas. Populārākā no tām bija 1923. gadā A. Gulbja apgāda izdotā “Cik viegli zīmēt: palīgs vecākiem un skolotājiem”, kas tika izdota vēl divos atkārtotos metienos. 20. gs. 20. gadu beigās plašu popularitāti mākslinieka zīmētā, stilistiski interesantā desmit atklātņu sērija ar tautasdziesmu un teiku motīviem. J. Saukums centās izveidot īpašu tēlu sistēmu, kas vienlīdz pilntiesīgi ir uztverama gan sasaistē ar tautasdziesmas tekstu, gan arī neatkarīgi no rakstītā. Visu desmit atklātņu vizuālais saturs kopā ar tekstu vēsta par kādu no cilvēka mūža rituma nozīmīgākajiem krustpunktiem.
No 1923. līdz 1936. gadam J. Saukums regulāri piedalījās Neatkarīgo mākslinieku vienības izstādēs. 1936. gadā mākslinieku apvienība sarīkoja J. Saukumа pēcnāves darbu izstādi.
Sasniegumu nozīme
J. Saukuma skolotājiem un vecākiem paredzētās zīmēšanas metodikas grāmatas palīdzēja pareizi organizēt zīmēšanas procesu, lai veicinātu bērnu radošumu un intelektuālo spēju attīstību. Ar J. Saukuma izstrādāto zīmēšanas metodikas grāmatu palīdzību zīmēšanas mācīšana ieguva saprotamu veidolu, nodrošināja vienkāršu un ātru veidu, kā apgūt vizuālās mākslas izteiksmes pamatus.