Garkalnes pagasts ir pagasts Vidzemē, Ropažu novadā. Pagasta centrs ir Berģi, kas atrodas 15 kilometru attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas centra, līdzās Rīgas pilsētas robežai, saplūstot ar to. Attālums no Berģiem līdz novada centram Ropažiem ir 25 kilometri. Pagasts robežojas ar Ropažu novada Vangažu pilsētu, Ropažu pagastu un Stopiņu pagastu, Ādažu novada Ādažu pilsētu, Ādažu pagastu un Carnikavas pagastu, Siguldas novada Inčukalna pagastu, kā arī ar Rīgas pilsētu.

Garkalnes pagastā atrodas 12 apdzīvotas vietas: Amatnieki (vidējciems), Berģi (lielciems), Bukulti (lielciems), Garkalne (lielciems), Langstiņi (lielciems), Makstenieki (vidējciems), Priedkalne (vidējciems), Priežlejas (mazciems), Skuķīši (vidējciems), Sunīši (lielciems), Suži (vidējciems) un Upesciems (lielciems). Garkalnes pagastā atrodas arī daļa no Baltezera ciema, kas ir ciems Ādažu novada Ādažu pagastā, kā arī Ziemeļnieki jeb Ramaņi, kas agrāk bija patstāvīgs ciems, bet mūsdienās ir daļa no Upesciema.

Lielākās apdzīvotās vietas ir Berģi, Bukulti, Garkalne, Langstiņi un Upesciems.

Administratīvo pārvaldi pagastā īsteno Ropažu novada domes Garkalnes pagasta teritoriālā pārvalde.

Garkalnes pagasts tika izveidots 1990. gadā, kad pēc padomju okupācijas tika reorganizēts Ādažu ciems. Līdz padomju okupācijai 1940. gadā Garkalnes pagasta teritorija bija daļa no Ādažu pagasta. 2006. gadā Garkalnes pagastu reorganizēja par novadu, bet 2021. gadā atjaunoja Garkalnes pagastu Ropažu novadā.

Garkalnes pagasta kopējā platība ir 153 km², iedzīvotāju skaits 2022. gadā – 9525.

Garkalnes nosaukums radies no gari stiepta paugura starp dzelzceļa līniju un Rīgas–Veclaicenes šoseju līdz pat Vangažiem, kur tā turpinājumu dēvē par Kumeļkalnu. Garkalnes nosaukums (vācu Langenberg) redzams jau 17.–18. gs. kartēs.

Garkalnes pagastam ir savs ģerbonis: sudraba laukā trīs zigzagveida sijas kopā zaļā, zelta un zilā krāsā. Tas apstiprināts 2022. gada 2. jūnijā.

Garkalnes pagasts atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, bet pagasta austrumu daļa – Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā. Reljefs kopumā ir līdzens un veidojies pēcledus laikmetā, pagasta augstākais punkts ir Buļļu kalns.

Vairāk nekā pusi pagasta teritorijas aizņem meži. Lielie priežu sili ir iecienīta atpūtas vieta. Daļa mežu ir dabas liegums “Garkalnes meži”, kas izveidots 2004. gadā – tā ir lielākā zaļās vārnas ligzdošanas vieta Latvijā, kā arī tajā atrodas daudz citu retu putnu un augu sugu.

Pagasta austrumu daļā atrodas Maltuves purvs.

Pagasta teritorijā ir vairākas upes – Jugla, Lielā Jugla, Mazā Jugla, Krievupe, Tumšupe.

Garkalnes pagastā ir apmēram 20 lielāku un mazāku ezeru. Lielākie no tiem ir Lielais Baltezers, Langstiņu ezers, Lielais Jūgezers, Mālezers un Upesciema dīķis.

Vairāki Garkalnes pagasta ezeri ir Dabas aizsardzības pārvaldes pārraudzībā kā dabas liegumi, piemēram, Lielā Baltezera salas un Buļļezers, kuros sastopamas retas augu sugas.

Datu avots: tautas skaitīšanas dati, Centrālās statistikas portāls.

Iedzīvotāju blīvums Garkalnes pagastā ir 71 iedzīvotājs uz kvadrātkilometru.      

Bezdarba līmenis pagastā ir zems, iedzīvotāji galvenokārt ir nodarbināti uzņēmumos pagastā un arī blakus esošajā Rīgā.

Uz Garkalnes pagastu var nokļūt, braucot no Rīgas pa valsts nozīmes autoceļu A2 (E77) (Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)) jeb  Vidzemes šoseju, kas no Rīgas apkaimes Juglas puses šķērso Garkalnes ciemu. Gar Berģiem, Upesciemu un Amatniekiem dienvidu virzienā pagasta teritoriju šķērso augstākās kategorijas autoceļš A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers–Saulkalne), ziemeļu virzienā A1 (E67) (Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži)) jeb Tallinas šoseja. Pagastā atrodas arī vairāki reģionālie un vietējas nozīmes autoceļi, piemēram, P2 (Juglas papīrfabrika–Upesciems), P3 (Garkalne–Alauksts), V49 (Garkalne–Ošlauki) un citi.

Pagastu šķērso dzelzceļa līnija Rīga–Lugaži ar stacijām “Garkalne” un “Krievupe”.

Sabiedriskā transporta pakalpojumus pagastā nodrošina arī starppilsētu autobusi, kas kursē maršrutos Rīga–Valmiera, Rīga–Cēsis, Rīga–Valka, Rīga–Sigulda, Rīga–Smiltene un citos ar pieturvietu Garkalnē. Novada mērogā kursē autobusi maršrutos Nr. 6822 Rīga–Ādaži–Podnieki–Garkalne” (nodrošina SIA “Latvijas Sabiedriskais Autobuss”), Nr.6826 Rīga–Garkalne–Vangaži (nodrošina a/s “CATA”) ar pieturvietām arī citās apdzīvotajās vietās.

Garkalnes pagastā ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums.

Garkalnes pagasts atrodas tuvu Rīgas robežai, līdz ar to tajā atrodas dažādi uzņēmumi un ražotnes. Lielāki un pazīstamāki uzņēmumi Garkalnes pagastā ir “Garkalnes grants” jeb SIA “Heidelberg Materials Garkalnes Grants” (grants un smilts karjeru izstrādes, kā arī māla un kaolīna ieguves uzņēmums) un “Vitrum” jeb SIA “Vitrum iekārta LV” (vairumtirdzniecības uzņēmums). Sužos atrodas mēbeļu veikals “SIA Akcenti”, Bukultos atrodas būvdarbu aprīkojuma piegādātājs “SIA Wirtgen Latvia”, medicīnisko plāksteru ražotājs “Elvika”, rūpniecisko iekārtu ražotājs SIA “Alfis”, smaržu un kosmētikas ražotājs SIA “Dabas pērles”, Berģos atrodas kravas pārvadājumu uzņēmums SIA “NP Logistics”, bet Maksteniekos atrodas dzeramā ūdens sūkņu stacija “Zaķumuiža”. Pagastā atrodas vairāki viesu nami un atpūtas kompleksi.

Apdzīvoto vietu centros pieejami mazumtirdzniecības uzņēmumi un pārtikas veikali, kā arī dažādi pakalpojumu sniedzēji, piemēram, autoserviss, frizētavas un citi. Lielākajās apdzīvotajās vietās, piemēram, Garkalnē un Bukultos ir pieejami arī ģimenes ārsta, zobārsta un citu speciālistu pakalpojumi, kā arī aptiekas.

Garkalnes pagastā atrodas arī vairākas degvielas uzpildes stacijas.

Garkalnes skolas vēsture sākās 19. gs., kad blakus baznīcai atradās maza ēka, kurā bērniem tika mācīta ticības mācība, rakstīšana un reizināšana. No 1871. līdz 1872. gadam tika celta jauna skolas ēka – Ādažu-Garkalnes 1. pakāpes pamatskola. Šī ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām. Padomju okupācijas laikā skolas ēka tika ierīkota 1932. gadā celtajā Latviešu labdarības biedrības vasaras kolonijas ēkā, kas, iespēju robežās to pielāgojot mācību procesam, tika aktīvi izmantota skolas vajadzībām līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai. 1998. gadā pagasta pašvaldība skolai piešķīra pagasta padomes ēku un 1999. gadā tajā daļēji tika uzsāktas mācības, paralēli ēkai būvējot jaunu korpusu, kas tika atklāts 2000. gadā.

1999. gadā tika uzsākta un pabeigta ēkas piebūves celtniecība, kurā atrodas sporta zāle, aktu zāle un vairāki moderni mācību kabineti. Kopš 2010. gada skolā atvērtas vidusskolas klases, bet kopš 2017. gada skolas nosaukums ir Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošā pamatskola.

1870. gadā tika dibināta Berģu-Ādažu pamatskola. No 1951. gada līdz 1953. gadam skolas nosaukums bija Berģu pamatskola, no 1954. gada līdz 1961. gadam – Berģu septiņgadīgā skola, no 1962. gada līdz 1989. gadam – Berģu astoņgadīgā skola, no 1989. gada līdz 1997. gadam – Berģu deviņgadīgā skola, no 1997. līdz 2009. gadam – Berģu pamatskola, no 2009. gada līdz 2010. gadam – Garkalnes-Berģu pamatskola, bet kopš 2010. gada – Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola. Skolā pieejamas pamatizglītības un speciālās pamatizglītības programmas, kā arī profesionālās ievirzes programmas mūzikā un mākslā.

Pagastā ir vairākas pirmsskolas izglītības iestādes – “Čiekuriņš” (1999), “Skudriņas” (1999), “Langstiņi” (2004), “Pētnieku darbnīca” (2006).

Ropažu novada kultūras centrs “Berģi” notiek dažādi pasākumi, kā arī darbojas vairāki amatiermākslas kolektīvi: jauktais koris “Garkalne”, jauktais koris “Pa Saulei”, jauniešu deju kolektīvs “Ritenītis”, senioru deju kolektīvs “Baltābele”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Saime”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Greizie Rati”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Madara”, Garkalnes interešu klubs “Pīlādzītis”. 

Garkalnē atrodas rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas istaba. Atzīmējot J. Jaunsudrabiņa 140. dzimšanas dienu, 2017. gadā Garkalnē svinīgi tika atklāta rakstniekam veltīta izziņas taka.

Pagastā bibliotēkas atrodas Garkalnē (izveidota 1994. gadā) un Upesciemā (izveidota 2000. gadā).

Mūsdienu Garkalnes pagasta teritorija piederēja pie 16. gs. izveidotā Ādažu-Carnikavas draudzes novada (Neuermühlen-Zarnikau) un Garkalnē atradās koka kapela – filiālbaznīca. 18. gs. tika uzcelta Garkalnes baznīca jeb Vesterotes kapellu (Weterotten kapelle), kura Ziemeļu kara laikā tika nopostīta. 1739. gadā tika uzcelta koka baznīca, kurā katru septīto svētdienu dievkalpojumus vadīja Ādažu draudzes mācītājs. 1848. gadā tika uzcelta mūra baznīca. Padomju okupācijas laikā baznīcā atradās noliktava. 1991. gadā par draudzes mācītāju kļuva mācītājs Juris Rubenis, baznīcā tika veikti ievērojami remontdarbi un ierīkota apkure.

Straujāka apkārtnes attīstība sākās 19. gs. otrajā pusē, kad tika atklāta dzelzceļa līnija. 20. gs. pirmajā pusē attīstījās Garkalnes kūrorts – sākās intensīvāka vasarnīcu celtniecība un tika izveidotas peldvietas.

Garkalnes pagasta teritorijā atradās vairāku apkārtnes muižu zemes, kas agrārās reformas ietvaros tika sadalītas – Ādažu muiža (Aahof), Carnikavas muiža (Zarnikau), Štāles muiža (Stalenhof), Bonaventuras (Bonaventura) jeb Baloža muiža, Alderu muiža (Hollershof).

Padomju okupācijas laikā 1945. gadā pagastā tika izveidotas Ādažu, Berģu, Carnikavas un Garkalnes ciema padomes, bet pagasts 1949. gadā tika likvidēts. No 1949. gadam Garkalnes ciems ietilpa Saulkrastu rajonā, bet pēc 1956. gada – Rīgas rajonā. 1977. gadā Garkalnes ciemam tika pievienota daļa no likvidētā Berģu ciema un daļa no Vangažu ciema teritorijas, bet daļa no Garkalnes ciema tika pievienota Ādažu ciemam.

Padomju okupācijas laikā Garkalnē bija padomju armijas bāze.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā Garkalnes ciems tika pārveidots par pagastu. 2006. gadā Garkalnes pagasts tika  pārveidots par novadu, bet 2021. gadā Garkalnes novads tika pievienots jaunajam Ropažu novadam, atjaunojot pagastu kā administratīvu vienību.

Garkalnes pagasta teritorijā atrodas Sunīšu viduslaiku kapsēta, kas ir vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis pie Sunīšiem.

Pie Bāliņiem atrodas Pirmā pasaules karā kritušo vācu un krievu karavīru brāļu kapi, bet pie Vidzemes šosejas netālu no Vangažiem – vācu karavīru brāļu kapi.