Cēsu leprozorijas ēkas celtas 1896. gadā pēc speciāla projekta Saulrītos netālu no Cēsīm (Piebalgas iela 83 un Jaunā iela 15). Leprozorija bija ierīkota uz sešu pūrvietu lielas zemes platības, kas iežogota ar dēļu sētu. Leprozorijas galvenajā ēkā, kas bija divstāvu mūra nams, atradās sešas istabas slimniekiem, aptieka, noliktava, virtuve un citas telpas. Bija vēl atsevišķas ēkas – vāgūzis un stallis ar pagrabu, kā arī pirts ar vannām un veļas mazgātavu. Pēc Cēsu leprozorijas iemītnieka Kārļa Jukuma atmiņām, kas pierakstītas Talsos 09.02.1949., bijis arī liels augļu dārzs ar 150 ābelēm, no kurām 120 stādījuši lepras slimnieki. Leprozorijai bijis viens zirgs, viena govs un mājputni. K. Jukums bija dzimis Valmieras apriņka Ķirbižu pagastā un slimojis ar lepru no 19 gadu vecuma. Ilgstoši ārstējies Cēsu leprozorijā, kurā no lepras bija mirusi arī viņa māte.
Leprozorijas personāls ap 1912. gadu sastāvēja no trim personām – pārziņa (feldšera), saimniecības māsas un virēja.