Nozīmīgākie darbi U. Siliņš literāro jaunradi sāka, dzīvodams Austrālijā, ar humoristiskiem feļetoniem, kurus arī pats aizrautīgi un izteiksmīgi lasīja. Pats atzinis, ka pirmo teātra gabalu sarakstījis 11 gadu vecumā.
1955. gada 6. augustā laikrakstā “Latvija” tika publicēta pirmā U. Siliņa publikācija – atmiņas ar nosaukumu “Zem Dienvidu krusta”, kas ir samērā jautra vēstule no Austrālijas, kurā rakstītājs atskatās uz Vācijas nometņu laiku. 1955. gadā bija arī pirmās publikācijas laikrakstā “Austrālijas Latvietis”, bet 1957. gadā laikrakstā “Austrālijas Latvietis” publicēts pirmais feļetons.
Kopš 1958. gada dramatiskie darbi iestudēti latviešu teātros Austrālijā un citviet pasaulē. Luga “Ir akmeņi raud” (1984) ir viena no visvairāk autora iestudētām lugām (ASV, Kanadā, Anglijā, Zviedrijā, Latvijā) un tiek uzskatīta par autora labāko darbu.
Rakstīt dramatiskus darbus sāka, līdzdarbodamies Sidnejas Latviešu teātrī. Pirmā pasaku luga “Ganuzēns un Jods” tapa 1958. gadā Sidnejas Latviešu teātrim, lai to izrādītu Austrālijas latviešu Kultūras dienās. Teātra vajadzībām sarakstītas humoristisku skeču virknes “Kaleidoskops” (kopš 1962. gada), kurās parādītas vēsturiskas un arī atpazīstamas situācijas, populāri literāri tēli, savijot tos ar sava laika trimdas realitāti. Viesturnejām piemērotas laikmetīgi humoristisku skeču virknes – “Tu esi Gotlandē, mans draugs!” (1979), “Tu esi Portlandē, mans draugs!” (1982), “Tu esi Minsterē, mans draugs!” (1984), “Tu esi Skrundā, mans draugs!” (2002). Aktīvi līdzdarbojās Sidnejas latviešu sabiedriskajā un kultūras dzīvē, kā arī latviešu trimdas teātru repertuāra dažādošanā.
U. Siliņa humoristiskie skeči, īslugas un drāmas pirmuzvedumus pieredzēja Austrālijā un citviet latviešu teātru iestudējumos, un tikai pēc laika pieredzēja lugu izdevumus grāmatās – humoristiskie skeči izdoti krājumā “Konservēts latviskums” (1969), kopā ar māti E. Siliņu izdots bērnu lugu krājums “Spēlēsim teātri” (1969, 1–2), humoristisku īsuzvedumu krājums “Letiņi nezudīs” (1977). Lugas apkopotas krājumā “Kade pārnāksi, bāleliņ” (1984), kur katrai lugai seko plašas autora piezīmes, galvenokārt par lugas rašanos un tās personāžiem, tāpat visas krājumā apkopotās piecas lugas jau pirms tam bija iestudētas.
Vairāki darbi iestudēti arī Latvijā, piemēram, 1990. gadā “Ir akmeņi raud” Ainas Matīsas un Arnolda Liniņa režijā Teātra muzejā, bet 1997. gadā Latvijas Televīzijā iestudēta luga “Zem dienvidu krusta” Ģirta Nagaiņa režījā un citas.
No 1997. līdz 1998. gadam atsevišķās burtnīcās ar autora komentāriem Latvijā publicētas 12 lugas.
2002. gadā izdots U. Siliņa novadpētniecisks darbs “Mēs esam carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi, 1211.–1944.”. E-grāmatas formātā 2005. gadā izdots bēgļu laika dzīves dokumentējums “Reiz UNRRAs laikos, reiz IRO dienās: 1945–1950”, arī kultūrvēsturiskās atmiņas 4 daļās “Zem Dienvidu krusta” (2016, 2017, 2019), kas aptvert bagātīgu Sidnejas latviešu kultūras dzīves dokumentējumu no 1950. līdz 1993. gadam un ir neatsverams izziņas avots, pētot latviešu dzīvi Austrālijā.
2015. gadā izdotā grāmata “Atskatīties, pasmaidīt: autobiogrāfiskas piezīmes” (1930–1945), kas asprātīgā veidā sniedz ieskatu laikā no U. Siliņa dzimšanas līdz bēgļu posma sākumam.
Apkopojis un izdevis grāmatu “Dziesmai vieni gala nava: Jāzeps Vītols savās un laikabiedru vēstulēs, 1918–1944” (2006).