No 1913. gada strādāja par skolotāju Tukuma apriņķī, vēlāk – Narvas komercskolā (speciālo priekšmetu pasniedzējs). 02.1915. mobilizēts Krievijas armijā un iedalīts 50. kājnieku rezerves bataljonā Daugavgrīvas cietoksnī. Pēc praporščiku skolas beigšanas paaugstināts par praporščiku, dienējis 173. kājnieku rezerves bataljonā Maskavā. No 26.11.1915. virsnieks 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonā (no 11.1916. – pulks), rotas jaunākais virsnieks, 06.1916.–05.1917. pulka tiesas darbvedis. Podporučiks (03.09.1916.), poručiks (25.10.1916.), štābkapteinis (17.03.1917.). No 05.1917. rotas komandieris, no 06.1917. pulka tiesas priekšsēdētājs, no 01.10.1917. bataljona komandieris. Bija Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomitejas (Iskolastrela) loceklis. Pēc lielinieku apvērsuma 01.12.1917. saslimšanas dēļ ar plaušu karsoni evakuēts ārstēšanai uz aizmuguri. 10.01.1918. atgriezās pulkā pēc ārstēšanās, 13.01.1918. atvaļināts no karadienesta kā skolotājs; no 02.1918. strādāja par speciālo priekšmetu skolotāju Narvas komercskolā (no februāra beigām – vācu okupācijas apstākļos); 07.1918. galvenais grāmatvedis Narvas kredītbiedrībā, 30.11.1918. atstāja amatu, Narvā ienākot Sarkanajai armijai. 04.12.1918. atgriezās Latvijā, dzīvoja pie vecākiem Kandavas pagastā, slimoja ar gripu.
02.03.1919. ieradās Liepājā ar nolūku iestāties Latvijas Pagaidu valdības dienestā. 29.03.1919. Liepājā brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis), Apsardzības ministrijas Ģenerālštāba daļas Juridiskās nodaļas priekšnieks Liepājā. Komandēts un 23.05.1919. ieradās 1. Latviešu atsevišķās brigādes štābā Rīgā, no 25.06.1919. Kara tiesas prokurora biedra vietas izpildītājs. 30.07.1919. iecelts par Kara tiesas locekli (tiesnesi). Kauju laikā ar Bermonta spēkiem 09.–10.10.1919. no ministrijas un militāro iestāžu virsniekiem saformētās Virsnieku rotas komandiera palīgs, piedalījās Daugavas koka tilta aizstāvēšanā. 12.–20.10.1919. komandējumā Cēsīs jaunmobilizēto karavīru apmācībai. 20.05.1920. sakarā ar notikušo Kara tiesas notiesāto komunistu aģentu apmaiņu uz Padomju Krieviju kopā ar citiem Kara tiesas locekļiem iesniedza lūgumu atbrīvot no amata tiesā, tas netika pieņemts. No 06.1920. Kara tiesas prokurora biedra vietas izpildītājs, no 07.1920. Kara tiesas tiesnesis. Pulkvedis-leitnants (01.01.1920), pulkvedis (17.11.1925). 07.07.–06.08.1920. Kara tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs, no 18.08.1920. Kara tiesas priekšsēdētājs. 31.01.–23.07.1924. kara ministrs Voldemāra Zāmuela valdībā, no 24.07.1924. Kara tiesu pārvaldes priekšnieks un kara virsprokurora palīgs. No 30.06.1928. Kara virstiesas (01.02.1939. pārdēvēta par Armijas tiesu) priekšsēdētājs. Bija akadēmiskās vienības “Austrums” vecbiedrs.
Pēc valsts okupācijas un armijas likvidācijas 01.10.1940. atvaļināts sakarā ar “neiespējamību izmantot Sarkanajā armijā”. Dzīvoja Rīgā. 04.01.1941. apcietināts (pārējie ģimenes locekļi izsūtīti), izvests uz Krieviju. Miris pirms sprieduma pasludināšanas.