Latvijas Republikas (LR) nacionālā karaspēka veidošana sākās uzreiz pēc valsts proklamēšanas un turpinājās visu Neatkarības kara (1918−1920) laiku. 05.01.1919. izveidoja pirmo lielāko karaspēka vienību – Atsevišķo latviešu bataljonu, kas 03.1919. pārtapa par brigādi. Šī vienība kopā ar Igaunijas teritorijā izveidoto Ziemeļlatvijas brigādi 19.07.1919. apvienojās un izveidoja Latvijas armiju. 1920. gada vasarā Latvijas armijas skaitliskais sastāvs bija 53 000 karavīru pēc saraksta. Pēc Neatkarības kara Latvijas armija samazinājās un no 01.04.1921. pārgāja uz miera laika štatu. Aktīvais karaspēks sastāvēja no sauszemes armijas, militārās aviācijas un kara flotes. Armijā un kara flotē bija paredzēti 24 000 karavīru, tomēr reālais karavīru skaits svārstījās no 19 000 līdz 23 000. Latvijas armijā ietilpa četras kājnieku divīzijas (Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Zemgales) ar trim kājnieku pulkiem un vienu artilērijas pulku katrā divīzijā. Kājnieku pulki bija numurēti, un tiem piešķirti Latvijas pilsētu nosaukumi: 1. Liepājas, 2. Ventspils, 3. Jelgavas, 4. Valmieras, 5. Cēsu, 6. Rīgas, 7. Siguldas, 8. Daugavpils, 9. Rēzeknes, 10. Aizputes, 11. Dobeles, 12. Bauskas kājnieku pulks.

Karaspēka mehanizētās vienības 16.01.1922. apvienoja Tehniskajā divīzijā, kura sastāvēja no Autotanku, Aviācijas, Sapieru, Elektrotehniskā, Bruņoto vilcienu, Smagās artilērijas divizioniem un Daugavgrīvas artilērijas. 1926. gadā, pārstrukturizējot armiju, Tehniskās divīzijas divizionus pārveidoja par pulkiem, Daugavgrīvas artilēriju – par Krasta artilērijas pulku, bet vēlāk dibināja Zenītartilērijas pulku. Kā atsevišķas vienības armijā ietilpa Jātnieku pulks un Štāba bataljons. Flote sastāvēja no Jūras krastu apsardzības eskadras, kuru 1938. gadā pārdēvēja par Kara floti. Tajā ietilpa flagkuģis “Virsaitis”, Mīnu divizions ar diviem mīnu traleriem – “Imanta” un “Viesturs” – un vairākiem palīgkuģiem, kā arī Zemūdeņu divizions ar divām zemūdenēm “Spīdola” un “Ronis”.

Saskaņā ar Satversmi par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) augstāko vadoni noteikts Valsts prezidents. Armiju un kara floti pārvaldīja Kara ministrija (līdz 1922. gadam – Apsardzības ministrija) un kara (apsardzības) ministrs, kuram bija pakļauts armijas komandieris, kas bija atbildīgs par armijas apmācību un sagatavošanu. Rīkojumu un pavēļu nodošanu, izpildi un kontroli īstenoja Armijas štābs. Latvijas armijas formēšanās pamatojās uz vispārējo karaklausību, kurai bija padoti visi Latvijas pilsoņi.

Līdz 1931. gadam dienesta laiks bija 18 mēneši, vēlāk tas tika saīsināts līdz 12 mēnešiem kājniekiem, 15 – pārējām ieroču šķirām. Armijas rezerves funkcijas veica Latvijas Aizsargu organizācija, kas bija brīvprātīgs, valsts uzturēts un atbalstīts paramilitārs dienests. 1939. gadā šajā organizācijā bija apmēram 60 000 aizsargu, aizsardžu un aizsargu sportistu.

Latvijas armija beidza pastāvēt 1940. gada rudenī, kad padomju okupācijas vara to likvidēja līdz ar pārējām neatkarīgās LR iestādēm.

NBS ir militārs formējums, kura mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas. NBS galvenie uzdevumi ir valsts sauszemes teritorijas aizsardzība un neaizskaramības nodrošināšana, kā arī valsts jūras akvatorijas un gaisa telpas aizsardzība, piedalīšanās starptautiskajās operācijās LR likumos un starptautiskajos aktos noteiktajā kārtībā, piedalīšanās valsts apdraudējuma situāciju novēršanā. NBS veido regulārie spēki, Zemessardze (ZS) un NBS rezerve.

Miera laikā NBS personālsastāvu veido profesionālā dienesta karavīri, zemessargi, civilie darbinieki, kā arī uz kārtējām mācībām iesauktie rezerves karavīri. Kara vai izņēmuma stāvoklī NBS sastāvā tiek iekļauta Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde un Valsts robežsardze, bet NBS darbību nosaka Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais un Ministru kabineta (MK) apstiprinātais mobilizācijas plāns, kas ietver NBS izvēršanu daļējai vai pilnai kaujas gatavībai, nosaka mobilizācijas vadību, pienākumus, kārtību un materiāli tehnisko nodrošinājumu. NBS attīstību plāno un izstrādā AM, pamatojoties uz Valsts aizsardzības koncepciju un Valsts aizsardzības operatīvo plānu. NBS vadību īsteno NBS komandieris, kas pakļaujas aizsardzības ministram, operatīvo vadību īsteno NBS Apvienotais štābs. Civilo kontroli pār NBS īsteno Saeima, MK, Valsts prezidents un aizsardzības ministrs.

NBS darbību nosaka Nacionālo bruņoto spēku likums (04.11.1999.), Nacionālās drošības likums (14.12.2000.), Latvijas Republikas Zemessardzes likums (06.05.2010.), Likums par Latvijas Republikas NBS piedalīšanos starptautiskajās operācijās (16.02.1995.), Militārā dienesta likums (30.05.2002.), Mobilizācijas likums (30.05.2002.). Saskaņā ar likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam” tiks palielināta valsts aizsardzības spēja, kāpinot finansējumu pret iekšzemes kopproduktu (IKP) – 2018. gadā AM budžetam saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2018. gadam” (23.11.2017.) noteikti 2 % no IKP (salīdzinājumam 1,04 % no IKP 2011. gadā).

Valsts pašaizsardzības sistēmu sāka attīstīt jau 01.1991. barikāžu laikā, un 24.01.1991. ar Ministru padomes (MP) lēmumu tika izveidots Sabiedrības drošības departaments. Tomēr tikai pēc neatkarības atjaunošanas un Latvijas valstiskuma faktiskās starptautiskās atzīšanas 1991. gadā Latvijā varēja sākt veidot drošības politiku un sākt valsts aizsardzības sistēmas veidošanu. 23.08.1991. Augstākā Padome (AP) pieņēma likumu “Par Zemessardzi”. Pirmais un svarīgākais jautājums, lai izveidotu valsts aizsardzības sistēmu un radītu regulārus bruņotos spēkus, bija nodrošināt jaunformējamās vienības ar karavīriem. 10.09.1991. pieņēma likumu “Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu”. Sākās aizsardzības sistēmas struktūru veidošana. Svarīgākais uzdevums bija valsts robežas aizsardzība. Balstoties uz Sabiedrības drošības departamenta bāzes un personālsastāvu, 13.11.1991. tika izveidota AM. Tās tiešā pakļautībā nonāca izveidotās Valsts dienesta pārvaldes rajonos un pilsētās. AM tika pakļauti 1991. gadā izveidotie robežsargu mācību centri Mālpilī, Vārvē, Rīgā un Liepājā. Sākās robežapsardzības spēku veidošana − 31.01.1992. izveidoja Aizsardzības spēku Robežapsardzības brigādi, un 02.1992. sākās Latvijas robežas pārņemšana no Krievijas Federācijas robežsargiem. Lai nodrošinātu vienotu vadību sauszemes, jūras un gaisa robežu aizsardzību, 21.01.1992. dibināja Aizsardzības spēku štābu, kam pakļāva jau izveidoto Robežsargu brigādes štābu. 25.01.1992. izveidoja Jūras spēku pārvaldi, bet 24.02.1992. – Gaisa un pretgaisa aizsardzības pārvaldi. Vienlaikus ar valsts aizsardzības sistēmas veidošanu turpinājās Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādāšana. 04.11.1992. AP pieņēma likumus “Par valsts aizsardzību” un “Par Aizsardzības spēkiem”, kuri noteica valsts bruņoto spēku struktūru un uzdevumus. Aizsardzības spēkos ietilpa Robežapsardzības spēki, Mobilie strēlnieki, Gaisa un pretgaisa aizsardzības spēki un Jūras spēki. Ilgu laiku ZS atradās AP pakļautībā, vēlāk Valsts prezidenta pārraudzībā. Lai apvienotu visus bruņotos spēkus vienā struktūrā ar vienu vadību, vienotu koncepciju, stratēģiju un taktiku, 1994. gada rudenī likvidēja Aizsardzības spēku komandiera amatu un Aizsardzības spēku štābu. 24.11.1994. izveidoja NBS štābu un NBS komandiera amatu un, apvienojot Aizsardzības spēkus un ZS, tika izveidoti NBS. 1997. gadā robežapsardzība tika nodota Iekšlietu ministrijas (IeM) pārziņā, līdz ar to Robežsargu brigāde vairs neietilpa bruņoto spēku sastāvā. 

NBS komandieri* kopš 1992. gada

Autora veidota.

*tikai 24.11.1994., apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi, tika izveidoti NBS un arī NBS komandiera amats.

Latvijas Jūras spēku sastāvā līdz 01.07.1999. bija Dienvidu rajons (Liepāja), Centrālais rajons (Rīga), Krasta apsardzes bataljons (Ventspils) un Liepājas mācību centrs. Pēc NBS reorganizācijas Krasta apsardzes bataljonu 1999. gadā pārveidoja par Radiotehnisko bataljonu, izveidoja arī Karakuģu flotili, kas aizstāja Dienvidu un Centrālo rajonu. 1999. gadā uz Centrālā rajona bāzes izveidoja Krasta apsardzes kuģu flotili. 2004. gadā flotili reorganizēja par Krasta apsardzes dienestu, kura sastāvā ietilpst Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs.

1998. gadā sākās NBS reorganizācija, saskaņā ar kuras plānu tika pārveidota ZS, uz tās bāzes veidojot Sauszemes spēkus. Tika pārveidota triju Baltijas valstu – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas − kopējā militārā vienība BALTBAT. Sauszemes spēkos izveidoja divus kājnieku bataljonus, kā arī nodrošinājuma un apmācības daļas. 2004. gadā notika Sauszemes spēku reorganizācija vienotā brigādes struktūrā. 2006. gadā Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandiera pakļautībā bija divas regulārās vienības − 1. un 2. kājnieku bataljons. 01.01.2006. NBS štābu pārdēvēja par NBS Apvienoto štābu, ieviešot jaunu štata sarakstu. 2007. gada rudenī NBS dienestu pabeidza pēdējie obligātā militārā dienesta karavīri, tādējādi noslēdzās pāreja uz pilnībā profesionālu dienestu. Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris vienlaicīgi bija arī Sauszemes spēku komandieris. 2010. gadā Sauszemes spēku kājnieku brigādi veidoja brigādes štābs, Štāba un Sakaru rota, 1. un 2. kājnieku bataljons, Kaujas atbalsta bataljons un Kaujas nodrošinājuma bataljons. 09.02.2016. Kājnieku brigādes 1. kājnieku bataljonam mainīja nosaukumu, tas kļuva par 1. mehanizēto kājnieku bataljonu. 01.01.2010. Gaisa spēki tika pārveidoti par Gaisa spēku aviācijas bāzi un Jūras spēki tika pārveidoti par Jūras spēku flotili.

Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija (LNNA) izveidota 13.02.1992., un tās darbības galvenais mērķis ir sagatavot NBS profesionālus virsniekus - līderus ar augstu morāli, goda un pienākuma apziņu, kuri spēj sekmīgi vadīt savus padotos un uzņemties atbildību par uzdevumu izpildi, kā arī veikt pētījumus valsts aizsardzības un drošības jomā. Padziļinātu izglītību militārajās zinātnēs iespējams iegūt Tartu, Baltijas Aizsardzības koledžā (Baltic Defence College, BALDEFCOL), kuras mērķis ir nodrošināt Baltijas valstu bruņoto spēku virsnieku un aizsardzības nozarē strādājošo ierēdņu apmācību pēc vienotiem Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (North Atlantic Treaty Organization, NATO) standartiem un metodikas, tādējādi veicinot Baltijas valstu bruņoto spēku pilnvērtīgāku sadarbību ar sabiedrotajām NATO valstīm. Baltijas Aizsardzības koledžas darbību nosaka likums “Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas Aizsardzības koledžu” (04.03.1999.).

Par aktualitātēm aizsardzības nozarē informēja iknedēļas televīzijas raidījums “Laiks Vīriem?” (1996–2014). Militārais žurnāls “Tēvijas sargs” (kopš 1992) iznāk reizi mēnesī, informē lasītājus par aizsardzības nozares svarīgākajiem notikumiem, jaunumiem bruņojumā un militārajā tehnikā, par militārām aktualitātēm pasaulē un Latvijā, popularizējot Latvijas bruņoto spēku vēsturi un mūsdienas. Militāro ziņu portālu “Sargs.lv” 2003. gadā izveidoja AM, tas informē par aktualitātēm valsts aizsardzības nozarē, NBS vienībās, kā arī par starptautiskās drošības notikumiem, starptautiskajām operācijām. Tajā apkopoti aizsardzības nozarē strādājošo viedokļi, informācija par valsts militāro politisko vēsturi, militāro dienestu, ar valsts aizsardzību saistītām zinātnes nozarēm, informē par kultūras dzīves norisēm militārajā nozarē. 

NBS personāla skaits

Avots: NBS.

* 2007. gadā beidzās obligātais militārais dienests

** personas, kas uz darba līguma pamata vienībās (apakšvienībās) strādā štata civilajos amatos saskaņā ar darba tiesiskās attiecības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem

*** civilpersonas, kas uz darba līguma pamata pilda karavīru amatus, kurus vienībās (apakšvienībās) objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nokomplektēt ar karavīriem 

Ar AM 19.06.2017. pavēli ir atjaunots NBS dalījums spēku veidos ar vienotu vadību − NBS komandieri un Apvienoto štābu. Sauszemes spēki sastāv no Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes ar diviem mehanizētiem kājnieku bataljoniem, kā arī Kaujas atbalsta bataljona un Kaujas nodrošinājuma bataljona. Pie sauszemes spēkiem kā ieroču šķira pieder arī ZS. Mehanizētās kājnieku brigādes galvenie uzdevumi ir valsts sauszemes teritorijas aizsardzība, vispusīga vienību kaujas un mobilizācijas gatavības nodrošināšana un piedalīšanās starptautiskajās operācijās NATO kaujas struktūru sastāvā.

Jūras spēku sastāvā ir Mīnu kuģu eskadra ar štāba un apgādes kuģi “Virsaitis” un pieciem “Imantas” klases mīnu kuģiem: “Imanta”, “Viesturs”, “Tālivaldis”, “Visvaldis” un “Rūsiņš”. Jūras spēku sastāvā ir Patruļkuģu eskadra ar štāba un apgādes kuģi “Varonis”, pieciem patruļkuģiem –“Skrunda”, “Cēsis”, “Viesīte”, “Jelgava”, “Rēzekne” –, pieciem piekrastes patruļkuģiem – “Kristaps”, “Gaisma”, “Ausma”, “Saule”, “Klints” – un meklēšanas un glābšanas kuģi “Astra”. Flotiles sastāvā ietilpst arī Jūras novērošanas un sakaru dienests un vairākas palīgvienības. Jūras spēku galvenie uzdevumi ir nodrošināt krasta un teritoriālo ūdeņu apsardzi, meklēt cilvēkus jūrā, nodrošināt ekoloģisko uzraudzību un piedalīties jūrā notikušo avāriju likvidācijā. Svarīgs uzdevums ir meklēt un iznīcināt jūrā sprādzienbīstamus priekšmetus. Jūras spēku flotiles kuģi rotācijas kārtībā piedalās Latvijas un Lietuvas kopējā kuģu vienībā BALTRON (šī vienība izveidota 1998. gadā kā triju Baltijas valstu – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas – militārā jūras vienība, bet kopš 2014. gadā vienībā piedalās tikai Latvija un Lietuva).

Gaisa spēkus veido Gaisa spēku štābs, Gaisa telpas novērošanas eskadriļa, Aviācijas eskadriļa, Pretgaisa aizsardzības divizions, Sakaru un lidojumu nodrošinājuma posms un citas palīgvienības. Gaisa spēki nodrošina valsts gaisa telpas kontroli un aizsardzību, piedalās avārijas, ugunsdzēsības, glābšanas darbos un ārkārtēju situāciju izraisīto seku likvidācijā, veic cilvēku meklēšanu un glābšanu, kā arī gaisa transporta uzdevumus.

NBS sastāvā ietilpst sešas atsevišķas vienības:

− Štāba bataljons − kājnieku vienība, kura izvērš un apsargā NBS Apvienoto štābu miera, krīzes vai kara laikā, nodrošinot tā autonomu darbību. Bataljona Godasardzes rota nodrošina militārās ceremonijas NBS un valsts mērogā. Radiosakaru rota, Radioreleju rota un Sakaru un informācijas sistēmu atbalsta centrs nodrošina drošus, nepārtrauktus un noturīgus sakarus NBS regulāro vienību vadīšanai, kā arī krīzes vai kara gadījumā nodrošina alternatīvu sakaru sistēmu starp valsts vadošajām institūcijām;

− Nodrošinājuma pavēlniecības sastāvā ir trīs reģionālie nodrošinājuma centri, Autotransporta nodrošinājuma centrs, Medicīnas nodrošinājuma centrs, Apgādes un pakalpojuma centrs, Pārvietošanas koordinācijas centrs, Bruņojuma remonta centrs, Transporta remonta nodrošinājuma centrs un Psihodiagnostikas centrs. Pavēlniecības galvenie uzdevumi ir NBS vienību centralizēta un tieša nodrošināšana ar uzdevumu izpildei nepieciešamajiem materiāliem un visa veida pakalpojumiem;

− Mācību vadības pavēlniecības mērķis ir nodrošināt NBS karavīru individuālo apmācību pēc vienotiem standartiem. Pavēlniecības sastāvā ietilpst LNAA, Instruktoru skola, Kājnieku skola, Valodu skola, Nesprāgušās munīcijas skola, Sakaru skola, Jūras spēku mācību centrs, Sporta klubs un kaujas atbalsta un nodrošinājuma mācību centrs;

− Speciālo operāciju pavēlniecības sastāvā ir Speciālo uzdevumu vienība (SUV) un citas speciālas vienības. SUV uzdevums ir veikt speciālās operācijas: speciālo izlūkošanu un novērošanu, terorisma apkarošanu, bīstamu bruņotu noziedznieku aizturēšanu, dažādu drošības pasākumu nodrošināšanu, NBS personālsastāva specifisko apmācību;

− Militārā policija ir viena no skaitliski lielākajām NBS vienībām, kuras uzdevumi ir likumības nodrošināšana, noteiktu personu un objektu aizsardzība, militāru kravu un kolonnu pavadīšana un apsargāšana, NBS transportlīdzekļu kustības regulēšana un kontrole, AM valdījumā esošo objektu kontrole, apsargājamo objektu un militāro pasākumu kontrole norišu vietā. Militārajai policijai ir arī izmeklēšanas iestāde un operatīvās darbības subjekta tiesības. Tā sastāv no divām specializētām Militārās policijas rotām, Valsts prezidenta apsardzes un vairākām palīgvienībām;

Šis dienests ir viena no trijām LR valsts drošības iestādēm. Dienesta pamatfunkcijas ir militārā izlūkošana un pretizlūkošana militārajā jomā, valsts noslēpuma aizsardzība AM, tās padotībā esošajās iestādēs un NBS; to pretendentu pārbaude, kas vēlas saņemt speciālas atļaujas, kuras izsniedz AM. Savas kompetences ietvaros dienests ir operatīvās darbības subjekts. Formāli neatrodas NBS sastāvā, bet ir AM pārraudzībā esoša iestāde. 

NBS nozīmīgākā militārā tehnika un bruņojums. 2017. gads. 

Autora veidota.

ZS tika izveidota 1991. gadā un joprojām ir lielākais militārais formējums NBS. ZS mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā. ZS piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē, tās galvenie uzdevumi ir sagatavot Latvijas pilsoņus dienestam ZS, pildīt valsts aizsardzības uzdevumus, likumos un starptautiskajos līgumos noteiktā kārtībā piedalīties starptautiskajās operācijās, avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtēju situāciju izraisītu notikumu seku likvidēšanas pasākumos, sniegt atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedrības kārtības un drošības garantēšanā.

25.05.1991. AP pieņēma lēmumu “Par neatliekamiem pasākumiem sakarā ar PSRS bruņoto vienību vardarbīgajām akcijām Latvijas teritorijā”, kas paredzēja Aizsardzības un iekšlietu komisijas tūlītēju likumprojekta “Par Zemessardzi” izstrādi. AP kā vienu no pirmajiem atjaunotās valsts likumiem 23.08.1991. pieņēma likumu “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”. 25.09.1991. tika sākta 35 teritoriālu (valsts administratīvajos rajonos) un tiešās pakļautības bataljonu formēšana. 1993 un 1994 pieņemti likumi “Par valsts aizsardzību” (13.12.1994.) un “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” (06.05.1993). 1994. gadā ZS pakļāva NBS komandierim. 1999. gadā ZS sastāvā bija 1672 ierindas un 14 900 ārrindas zemessargu. 04.06.1994. ZS priekšnieks apstiprināja Zemessardzes Jaunsardzes nolikumu, kas paredzēja jaunsardzes vienību izveidošanu visā valsts teritorijā. 12.2003. jaunsardzi nodeva AM pakļautībā.

2002. gadā sākta strukturāla reforma ZS, apvienojot vairākus bataljonus un izveidojot 20 bataljonus.

01.2003. sākās nākamā ZS vienību restrukturizācija un bataljonu reorganizēšana, saskaņā ar kuru Zemessardzes brigādes pārdēvēja par Zemessardzes kājnieku brigādēm, Zemessardzes bataljonus – par Zemessardzes kājnieku bataljoniem, kā arī tika reorganizētas un apvienotas vairākas ZS vienības. 11.2003. izveidoja divus ZS novadus: 1. Zemessardzes novadā ar dislokācijas vietu Liepājā iekļāva Zemessardzes 1. un 4. kājnieku brigādes, 2. Zemessardzes novadā ar dislokācijas vietu Rēzeknē iekļāva Zemessardzes 2., 3. kājinieku brigādi un daļu no 5. kājnieku brigādes. 07.2004. uz Zemessardzes 34. kājnieku bataljona bāzes izveidoja Zemessardzes Artilērijas bataljonu, 08.2004. uz Zemessardzes 54. kājnieku bataljona bāzes izveidoja Zemessardzes Inženiertehnisko bataljonu, pievienojot Ādažu Mobilo strēlnieku mācību centra Inženiertehnisko rotu un Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotu. 09.2004. uz Zemessardzes 17. kājnieku bataljona bāzes izveidoja Zemessardzes Pretgaisa aizsardzības bataljonu. 01.2005. ar aizsardzības ministra pavēli izveidoja ZS Aizsardzības pret masveida iznīcināšanas ieročiem rotu, kuru pievienoja Zemessardzes 31. kājnieku bataljonam. 2006 Sauszemes spēkus organizatoriski atdalīja no Zemessardzes. 2006. gadā izveidoja trešo Zemessardzes novadu un bataljonu skaits tika samazināts līdz 18 bataljoniem. 2010 Zemessardzi pārveidoja trīs novados: 2. novadā ar sešiem bataljoniem un novada štābu Rīgā, 3. novadā ar 7 bataljoniem un novada štābu Rēzeknē un 4. novadā ar pieciem bataljoniem un novada štābu Liepājā. 2017. gadā Zemessardze sāka pāreju no novadu uz brigāžu struktūru. Tagad ir izveidota Zemessardzes 1. Rīgas brigāde, Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde, Zemessardzes 3. Latgales brigāde un Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde.

ZS uz brīvprātības pamata uzņem LR pilsoņus no 18 līdz 55 gadiem, kuri atbilst likumā noteiktajām prasībām un kuri nepilda profesionālo militāro dienestu vai nedien citās valsts spēka un drošības struktūrās. ZS dien profesionālā dienesta karavīri un civilpersonas. ZS darbību nosaka Latvijas Republikas Zemessardzes likums (06.05.2010.), Militārā dienesta likums (30.05.2002.), Nacionālās drošības likums (14.12.2000.), Nacionālo bruņoto spēku likums (04.11.1999.).

Līdz ar neatkarīgas valsts atjaunošanu un aizsardzības struktūru veidošanu viena no Latvijas drošības prioritātēm bija integrācija Rietumu valstu kolektīvajās drošības sistēmās. Virzība uz dalību NATO bija viena no LR ārpolitiskajām prioritātēm kopš 20. gs. 90. gadu vidus. 1994. gadā Latvija pievienojās NATO programmai “Partnerattiecības mieram”, kuras galvenais uzdevums bija padziļināt politisko dialogu starp NATO valstīm, kā arī starp Austrumeiropas, Aizkaukāza un Vidusāzijas valstīm, papildinot politisko programmu ar militārās sadarbības programmu. Šīs programmas ietvaros sākās Latvijas NBS vienību pielāgošana NATO organizatoriskajiem, apgādes un apmācību standartiem. Latvijas valdība un bruņoto spēku vadība apliecināja stingru nostāju dalībai Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Latvijai bija jāuzņemas vairākas saistības, t. sk. jānosūta karavīri dažādu starptautisko organizāciju rīkotajās miera uzturēšanas un humānajās misijās. Latvijas karavīru dalību misijās un starptautiskajās operācijā regulē likums “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” (16.02.1995.). Starptautiskajās misijās Latvijas NBS karavīri piedalās kopš 01.1996.:

– Bosnija-Hercegovina: NATO militārā misija “Īstenošanas spēki” (Implementation Force, IFOR), 01.1996.-01.1997.; piedalījās 85 Latvijas karavīri. NATO militārā misija “Stabilizācijas spēki” (Stabilisation Force, SFOR), 01.1997.-2004. piedalījās 527 Latvijas karavīri;

– Albānija: NATO misija “Albānijas spēki” (Albanian Forces, AFOR) 04.1998. -06.1998., piedalījās NBS Mobilā medicīniskā vienība 8 karavīru sastāvā;

– Kosova: NATO misija “Kosovas spēki” (Kosova Forces, KFOR), no 02.2000.-08.2009., piedalījās 457 Latvijas karavīri;

– Maķedonija: ES militārā misija CONCORDIA, 05.2003. -12.2003., piedalījās četri karavīri;

– Irāka: NATO operācija “Irākas Brīvība” (Operation Iraqi Freedom, OIF), no 05.2003. -2008., piedalījās 1168 karavīri. 16.01.2016. Saeima atbalstīja likumu par Latvijas karavīru dalību pret teroristisko organizāciju DAESH vērstā starptautiskās koalīcijas Apvienoto spēku militārajā operācijā Inherent Resolve;

– Afganistāna: NATO misija “Starptautiskie drošības atbalsta spēki” (International Security Assistance Force, ISAF), 02.2003. -2014., piedalījās 2433 NBS karavīri. NATO padomdevēju, apmācību un atbalsta misija (Resolute Suport Mission, RSM), 12.2014. – misija turpinās, 2015-17 misijā piedalījās 44 NBS karavīri;

– Centrālāfrikas Republika: ES militārā misija EUFOR RCA, 06.2014. 11.2014., piedalījās 39 NBS karavīri;

– Mali: ES militārā apmācības misija (European Union Training Mission, EUTM MALI), 04.2013.-2016. piedalījās 32 NBS karavīri. 01.2016. Latvijas NBS karavīri sāka dalību ANO Visaptverošā integrētā stabilizācijas operācijā MINUSMA;

– Somālija: ES Jūras spēku pretpirātisma operācija ATALANTA, Latvija šajā operācijā piedalās kopš 2011. Tajā piedalījās 21 karavīrs.

Latvijas NBS karavīru apvienotās vienības un apvienotās kaujas grupas piedalās 2004. gadā izveidotajā ES Kaujas grupā (European Union Battlegroup, EUBG). Latvijas karavīri EUBG sastāvā ir kopš 2010. gada, un katru pusgadu norit Latvijas kontingenta rotācija. Kontingentu lielums ir apmēram 70–110 karavīru, Latvijas kontingenta karavīri ir dislocēti Latvijas teritorijā ar nosacījumu, ka dažu dienu laikā kontingents ir gatavs dalībai kaujas operācijā jebkurā ES valstī. NBS karavīri piedalās arī 2002 izveidotajos NATO reaģēšanas spēkos (NATO Response Force, NRF). Latvija piedalās NRF kopš 2006. gada, kontingenta lielums ir mainīgs, un nosacījumi paredz, ka NRF iesaistītās Latvijas NBS vienības dažu dienu laikā ir gatavas kaujas operācijām NATO valstu teritorijās un NATO vadītajās misijās ārpus NATO dalībvalstu robežām.