Precīzu kustības sākuma laiku nav iespējams noteikt. Jaunās strāvas aizsākumi meklējami 19. gs. 80. gadu beigās, kad latviešu studenti Tērbatas, Pēterburgas un Maskavas universitātēs sāka veidot jaunas organizācijas un periodiskos izdevumus (“Austrums”, 1885–1906, “Pūrs”, 1891–1893) un izvirzīja jaunu (sākotnēji izteikti kritisku, racionālu un demokrātisku, vēlāk arī sociāldemokrātisku) dienas kārtību. Līdzās politiskiem, sociāliem un ekonomiskiem jautājumiem jaunstrāvnieki interesējās arī par literatūras un mākslas attīstības tendencēm. Viņi asi kritizēja tā laika latviešu daiļliteratūrā valdošo nacionālo romantismu, ideālismu un individuālismu. Tā vietā jaunstrāvnieki aicināja pievērsties reālismam un runāt par sabiedriski nozīmīgām tēmām.
Jaunstrāvnieki savas idejas izplatīja galvenokārt ar laikraksta “Dienas Lapa” (dibināts 1886. gadā) starpniecību, kas bija viens no tā laika populārākajiem latviešu laikrakstiem. Sākotnēji “Dienas Lapa” ieņēma mēreni liberālu un nacionāli kritisku pozīciju pret RLB aprindām un citiem pilsoniskajiem laikrakstiem. Pirmais “Dienas Lapas” redaktors bija Fricis Bergmanis, kurš 1884. gadā izdeva pirmo strādniecības problemātikai veltīto darbu latviešu valodā (“Fabrikas strādnieks 19. gadusimtenī”). Kritiskā tendence pastiprinājās pēc 1888. gada, kad par “Dienas Lapas” redaktoru kļuva Pēteris Stučka, vēl vairāk pēc 12.1891., kad par redaktoru kļuva Rainis. 1890.–1892. gadā Krievijas universitātēs studējošie latvieši tuvāk iepazinās ar sociālisma idejām. Rakstu krājums “Pūrs” 1892. gadā saturēja teorētiskus rakstus par sociālisma pamatprincipiem. Sociālisma idejas Jaunās strāvas dalībnieku vidū kļuva populāras 1892.–1893. gadā, sevišķi pēc “Dienas Lapas” redaktora Raiņa brauciena uz Šveici 1893. gada rudenī, kur viņš piedalījās II Internacionāles 3. kongresā. Šveicē Rainis iepazinās ar vienu no Vācijas sociāldemokrātu līderiem Augustu Bēbeli (Ferdinand August Bebel) un nelegāli ieveda Latvijā sociālistisko literatūru. “Dienas Lapa” publicēja dažādu sociālistisko darbu fragmentus un propagandēja sociālisma idejas.
No 1893. gada laikraksts “Dienas Lapa” kļuva par neapšaubāmu Jaunās strāvas centru. Tieši Raiņa darbības laiks “Dienas Lapas” redaktora amatā bija arī kustības kulminācijas laiks. 90. gadu vidū notika mēģinājumi jaustrāvnieku vadībā organizēt strādnieku kustību. 1894.–1897. gadā jaunstrāvnieki turpināja kritizēt nacionālistus (“tautisko kustību”) un izplatīja sociālisma idejas. Pēc P. Stučkas kļūšanas par “Dienas Lapas” redaktoru 1895. gadā laikraksts kļuva mērenāks.
Jaunstrāvnieku ietekmē 19. gs. 90. gados attīstījās strādnieku kustība Rīgā, Liepājā un citviet. 10.1896. Latvijā notika pirmie organizētie strādnieku streiki. To vadībā bija arī jaunstrāvnieki (piemēram, Dāvids Bundža). Lai apturētu sociālisma ideju propagandu, cara režīms pastiprināja cenzūru pret “Dienas Lapu” un 05.1897. veica kratīšanas (138) un jaunstrāvnieku arestus. 77 jaunstrāvniekus arestēja, bet 10 aizbēga. Jaunstrāvnieku lietu izmeklēšana un iztiesāšana noslēdzās 31.03.1899. Kopumā tiesāja 87 jaunstrāvniekus – 60 tika piespriests cietumsods vai izsūtījums. Vairāki jaunstrāvnieki (Miķelis Valters, Emīls Skubiķis, Ernests Rolavs, Fricis Roziņš u. c.) devās trimdā uz ārzemēm, 1899. gadā apvienojoties Rietumeiropas latviešu sociāldemokrātu savienībā. Pirms tam, 05.1898. Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Bostonā, D. Bundža bija izveidojis “Latviešu sociāldemokrātu savienību”. Pēc 1897.–1899. gada represijām Jaunās strāvas kustība faktiski beidza pastāvēt, lai gan tās aizstāvētās idejas turpināja propagandēt latviešu sociālistu izdevumi trimdā (laikraksts “Auseklis”), slēptā un mērenākā formā – arī izdevumi Latvijā (piemēram, laikraksti “Mājas Viesis” un “Dienas Lapa”).