Nozares raksturojums mūsdienās Neatkarīgajā Latvijā pirmās valsts pārvaldes institūcijas jūras un upju transporta nozarē bija Satiksmes ministrijas izveidotais Jūrniecības departaments (dibināts 05.1990.) un Zivsaimniecības ministrija (dibināta 11.1990.), kuras uzsāka PSRS resoru pakļautībā esošo jūrniecības un zivsaimniecības valsts uzņēmumu un organizāciju pārņemšanu Latvijas valsts pārvaldē.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas juridisks pamats Latvijas jūrniecības nozares valsts pārvaldes reformai bija Latvijas Republikas 24.08.1991. Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas valstiskuma ekonomiskā pamata nodrošināšanu”. 20.11.1991. uz Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta un Zivsaimniecības ministrijas bāzes tika dibināta Jūras lietu ministrija. 29.11.1991. Ministru kabineta lēmums "Par Latvijas Jūrniecības pārvaldi” noteica, ka līdz 01.01.1992. jāveic ostu pārvaldes reorganizācija, izveidojot katrā ostas pilsētā vienotu ostu, paredzot, ka tās saimniecisko darbību noteiks ostas administrācija un valsts kontroles funkcijas veiks ostas kapteiņa dienests.
Jūras lietu ministrija izveidoja Latvijas Kuģu reģistru, pārņēma PSRS resoru pakļautībā esošos zivsaimniecības un kuģniecības uzņēmumus, kuģu remonta rūpnīcas un Baltijas jūras kara flotes hidrogrāfiju. 29.08.1991. tika dibināts valsts uzņēmums “Latvijas kuģniecība”, 30.08.1991. Latvijas valsts karogu pirmo reizi pacēla uz valsts uzņēmuma “Latvijas Upju kuģniecība” kuģa “Rēzekne”. 1993. gadā Jūras lietu ministrijas funkcijas pārņēma Satiksmes ministrija.
Turpmāko nozares reorganizāciju noteica 16.08.1994. Ministru kabineta Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss) un 22.06.1994. “Likums par ostām”.
17.02.1994. likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” paredzēja valsts uzņēmumu privatizāciju VAS “Privatizācijas aģentūra” uzraudzībā. Šis likums neparedzēja nekādus izņēmumus jūras un upju transporta nozares uzņēmumu privatizācijai, lai gan valsts kuģošanas uzņēmuma “Latvijas kuģniecība” privatizāciju noteica vairāki Ministru kabineta rīkojumi (Nr. 221 – 06.05.1999.; Nr. 627 – 19.12.2000.; Nr. 642 – 27.12.2001.), kas paredzēja uzņēmuma saglabāšanu Latvijas jurisdikcijā.
Valsts kuģošanas uzņēmums “Latvijas kuģniecība” u. c. valsts kuģošanas uzņēmumu privatizācijas gaitā radušies privātie īpašnieki izmantoja legālo iespēju pārreģistrēt savus kuģus citu valstu “ērto karogu” (Flags of Convienence) jurisdikcijā. Rezultātā kuģu skaits, kas bija reģistrēts Latvijas kuģu reģistrā ar bruto tilpību lielāku par 100 BT, samazinājās no 413 kuģiem 1994. gadā līdz 181 kuģim 2010. gadā (1. tabula). Tas skāra arī zvejas floti. Šajā periodā Latvijas Kuģu reģistrā vēl bija daudz lielo zvejas kuģu, 1994. gadā – 141 lielais zvejas kuģis, bet 2010. gadā jau tikai 65 lielie (100 BT +) zvejas kuģi.
Ļoti strauji samazinājās lielo kuģu skaits (500 BT +), kas bija reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā – no 147 kuģiem 1994. gadā līdz 25 kuģiem 2010. gadā un 20 kuģiem 2014. gadā. Iemesls Latvijas jurisdikcijā esošās tirdzniecības flotes samazinājumam bija Latvijas nodokļu politika, kas neparedzēja starptautiskā tirgū operējošiem kuģiem nodokļu atlaides.
2001. gadā Latvijā sāka ieviest jaunu nodokļu sistēmu kuģošanas uzņēmumiem, kas nodarbina savus kuģus starptautiskā kuģošanā. Attiecībā uz šādiem kuģiem uzņēmums peļņas nodokļa vietā var maksāt tonnāžas nodokli. Tika ieviesti arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi jūrniekiem. Turpmākā Latvijas Kuģu reģistra statistika liecina, ka šī jaunā nodokļu sistēma nedeva būtiskus rezultātus.
2008. gadā deviņos lielajos Latvijas tirdzniecības flotes uzņēmumos zem Latvijas karoga bija 30 kuģi, bet zem ārvalstu karogiem 84 kuģi. 2017. gada sākumā Latvijas kuģu reģistrā reģistrēti 24 kravas kuģi un astoņi pasažieru kuģi, kuru bruto tilpība ir lielāka par 100 BT (1. tabula).
Latvijas nozīmīgākais kuģošanas uzņēmums a/s “Latvijas kuģniecība” 2017. gada sākumā visus savus 16 lielos kravas kuģus reģistrējis ārvalstu jurisdikcijā. Pēc 1991. gada tika privatizēta arī upju kuģu flote. Valsts uzņēmums “Latvijas Upju kuģniecība” tika pārveidots par SIA “Rīgas kuģniecības kompānija”, kuras flote pakāpeniski pārgāja ārvalstu jurisdikcijā un tika pārdota.
Upju flotes sastāvā 2017. gada sākumā bija 20 nelieli pasažieru kuģi, kas veic pasažieru pārvadājumus iekšējos ūdeņos un 47 velkoņi, kas tiek nodarbināti ostās kuģu tauvošanās operācijās un kravu pārvadājumos pa Daugavu un Lielupi.
1. tabula. Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētie kuģi 01.04.2018. ar bruto tilpību lielāku par 100 BT
Avots: Latvijas Kuģu reģistrs. Autora veidota.
| Kuģu tips | Kuģu skaits | Bruto tilpība | Neto tilpība | Kravnesība |
| Dienesta | 1 | 165 | 49 | 0 |
| Kravas | 30 | 57 888 | 29 030 | 83 019 |
| Ledlauži | 1 | 4121 | 1236 | 4968 |
| Palīgflote | 57 | 92 976 | 14 659 | 69 274 |
| Pasažieru | 7 | 76 778 | 45 655 | 7373 |
| Velkoņi | 19 | 7512 | 2251 | 4661 |
| Zvejas | 55 | 27 163 | 8527 | 13 226 |
| Kopā | 170 | 266 603 | 101 407 | 182 521 |
Latvijas ostu attīstība pēc 1991. gada, izejot vairākus ostu pārvaldes reorganizācijas posmus, bija stabila, lai gan sākumā bija novērojams kravu apgrozījuma kritums.
Pamats ostu attīstībai bija 22.06.1994. “Likums par ostām”. Šis likums paredzēja jaunu ostu pārvaldes modeli ar vienādu pašvaldības un ministriju pārstāvniecību ostu valdēs, ostu pārvaldes funkcijas tika atdalītas no saimnieciskās darbības. Latvijas ostās notika arī valsts uzņēmumu privatizācija, kas ostu attīstību netraucēja. Par to liecināja kopējais Latvijas ostu kravu apgrozījums, kas no 27,605 mlj t 1993. gadā pieauga līdz 34,973 mlj t 1994. gadā un 56,914 mlj t 2002. gadā. Latvijas ostās turpinās kravu apgrozījuma pieaugums, lai gan bija kritums 2009. un 2010. gadā.
Pēc pārkrauto kravu veidiem caur Latvijas ostām vislielāko apjomu veido beramkravas (52 %), galvenokārt ogles, lejamkravas (30,8 %) un ģenerālkravas (17, 1 %). 2016. gadā no Latvijas kopējā ostu kravu apgrozījuma visvairāk pārkrauts Rīgas ostā – 37,07 mlj t (58,7 %), Ventspils ostā – 18,8 mlj t (29,8 %), kur bija liels samazinājums (30,3 mlj t 2012. gadā), un Liepājas ostā – 5,6 mlj t (9 %). (2. tabula)
Nozīmīgas ir arī mazās ostas, kuru kopējais kravu apgrozījums 2016. gadā bija 1,556 mlj t. 21. gs. 2. desmitgadē Latvijas mazajās ostās nav bijis ievērojams kravu apgrozījuma pieaugums (2004. gadā – 1,129 mlj t), bet tās attīstās stabili, dodot ieguldījumu Latvijas reģionālajai attīstībai. Komerciālās kravas tiek pārkrautas Skultes, Mērsraga, Salacgrīvas un Rojas ostās. Engures, Pāvilostas un Lielupes (jahtu) ostas strādā tikai kā zvejas un jahtu ostas.
2. tabula. Latvijas ostu kravu apgrozījums 2015.–2017. gadā (mlj t)
Avots: Satiksmes ministrija. Autora veidota.
| Ostas | 2015. gads | 2016. gads | 2017. gads | % no kopējā Latvijas ostu kravu apjoma |
| nosūtīts | saņemts | kopā | nosūtīts | saņemts | kopā | nosūtīts | saņemts | kopā |
| Rīga | 35,952 | 4,104 | 40,056 | 32,891 | 4,179 | 37,070 | 28,99 | 6,680 | 35,67 | 54,50 |
| Ventspils | 20,808 | 1,719 | 22,527 | 16,860 | 1,949 | 18,809 | 17,921 | 2,114 | 20,035 | 30,61 |
| Liepāja | 4,681 | 0,930 | 5,611 | 5,109 | 0,571 | 5,680 | 5,818 | 0,771 | 6,589 | 10,07 |
| Salacgrīva | 0,182 | 0,170 | 0,353 | 0,212 | 0.081 | 0,293 | 0,2208 | 0,046 | 0,2668 | 0,41 |
| Mērsrags | 0,349 | 0,054 | 0,403 | 0,393 | 0,069 | 0,462 | 0,3712 | 0,0651 | 0,4363 | 0,67 |
| Roja | 0,021 | 0,010 | 0,032 | 0,040 | 0,009 | 0,049 | 0,0414 | 0,0107 | 0,0521 | 0,08 |
| Pāvilosta | 0,0 | 0,002 | 0,002 | 0,0 | 0,0004 | 0,0004 | 0,0 | 0,0035 | 0,0035 | 0,01 |
| Engure | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,00 |
| Skulte | 0,557 | 0,029 | 0,585 | 0,712 | 0,040 | 0,752 | 0,7891 | 0,0307 | 0,8198 | 1,25 |
| Mazās ostas kopā | 1,109 | 0,265 | 1,375 | 1,357 | 0,199 | 1,556 | 1,422 | 0,156 | 1,578 | 2,41 |
| Kopā visās ostās | 62,551 | 7,018 | 69,569 | 56,217 | 6,899 | 63,116 | 55,5735 | 9,877 | 65,4505 | 100 |
Latvijas ostu kravu apgrozījuma statistika liecina, ka pārsvarā tiek pārkrautas eksporta kravas, kas galvenokārt ir tranzīta kravas – 2016. gadā 89 % no kopējā kravu apgrozījuma.
Pēc 1991. gada attīstās arī starptautiskie pasažieru pārvadājumi, galvenokārt no Rīgas ostas uz Stokholmu un Nīneshamnu. 1991. gadā Rīgas ostā ienāca 50 lielie pasažieru kuģi ar 21,8 tk pasažieru; 1992. gadā – 238 kuģi ar 84 tk pasažieru; 1993. gadā – 386 kuģi ar 146,3 tk pasažieru; 1994. gadā – 291 kuģis ar 80,1 tk pasažieru; 1995. gadā – 177 kuģi ar 98,2 tk pasažieru. Izveidoti arī regulāri starptautiski kravu un pasažieru pārvadājumi no Ventspils un Liepājas ostām. Starptautiskos pasažieru pārvadājumus no Latvijas ostām galvenokārt nodrošina ārvalstu pasažieru kuģu īpašnieki, t. sk. Igaunijas uzņēmuma “Tallink” pasažieru prāmji, kas reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā, un “Stena Line” kuģi, kuri uztur regulārās prāmju līnijas no Ventspils un Liepājas uz Nīneshamnu un Trāvemindi. Kopš 2004. gada pieaugusi starptautiskā pasažieru satiksme uz Rīgas ostu, kā arī ievērojami pieauguši starptautiskie pasažieru pārvadājumi no Ventspils un Liepājas (3. tabula). Tiek veikti arī neliela apjoma vietējie pasažieru pārvadājumi ar mazajiem upju pasažieru kuģiem pa Daugavu un Lielupi.
3. tabula. Pasažieru apgrozījums Latvijas ostās 2004.–2017. gadā (tk pasažieru)
Uzskaitīti regulāro prāmju līniju pasažieri (izbraukušie un iebraukušie) un arī kruīza kuģu pasažieri (vienreiz). Avots: Satiksmes ministrija. Autora veidota.
| Gads | Rīga | Ventspils | Liepāja | Kopā |
| 2004 | 169,15 | 28,89 | 15,53 | 213,571 |
| 2005 | 148,99 | 55,79 | 13,81 | 218,594 |
| 2006 | 208,05 | 112,46 | 0,15 | 320,659 |
| 2007 | 378,48 | 104,42 | 0,12 | 483,018 |
| 2008 | 455,10 | 75,17 | 1,48 | 531,758 |
| 2009 | 624,22 | 48,01 | 20,04 | 692,275 |
| 2010 | 707,46 | 62,11 | 10,67 | 780,245 |
| 2011 | 778,22 | 111,02 | 20,43 | 909,666 |
| 2012 | 816,76 | 120,34 | 33,36 | 970,464 |
| 2013 | 839,67 | 120,01 | 43,61 | 1003,29 |
| 2014 | 739,87 | 143,89 | 42,20 | 925,963 |
| 2015 | 528,25 | 163,67 | 39,78 | 731,695 |
| 2016 | 583,58 | 180,63 | 32,99 | 797,205 |
| 2017 | 832,38 | 210,53 | 41,11 | 1084,027 |
Svarīga jūrniecības nozares sastāvdaļa ir Latvijas kuģu būves un remonta uzņēmumi (reģistrēti 27), piemēram, a/s “Rīgas kuģu būvētava”, kurā remontē vairāk nekā 100 kuģus gadā, var pieņemt remontā peldošajos dokos kuģus ar garumu līdz 241 m un platumu līdz 45 m, kopš 1997. gada uzbūvēti 150 jauni kuģi un kuģu korpusi, veic arī šo korpusu aprīkojumu; kā arī a/s “Tosmares kuģubūvētava”, SIA “ASK” un SIA “Bolderājas kuģu remonta rūpnīca”.
Latvijā ir labi attīstīta uzņēmējdarbība, kas veic jūrnieku iekārtošanu darbā uz jūras kuģiem. Ir licencēti 53 uzņēmumi, kas iekārto darbā Latvijas un kaimiņvalstu jūrniekus, galvenokārt uz ārvalstu tirdzniecības flotes kuģiem. 2017. gadā Latvijā bija reģistrēti 12 724 aktīvie jūrnieki. Šis nozares sektors, lai gan apkalpo ārvalstu floti, ir nozīmīgs Latvijas ekonomikai, jo Latvijā dzīvojošie jūrnieki nodokļos samaksā apmēram 300 mlj eiro.
Par jūras un upju transporta nozīmīgumu valsts tautsaimniecībā liecina Latvijas ostu pakalpojumu īpatsvars saistībā ar tranzītkravu pārvadāšanu un apstrādi, kas veido 3–5 % no iekšzemes kopprodukta, kā arī pakalpojumu eksporta apjoms (mlj eiro) saistībā ar tranzītkravu pārvadāšanu un apstrādi ostās, kas vislielākais ir Ventspils ostai.
Lielākā nozīme jūrniecības nozarē ir Latvijas ostām, kas veido pamatu tranzītbiznesam kā nozīmīgai tautsaimniecības sastāvdaļai. Rīgas un Ventspils brīvostas, Liepājas osta un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir nozīmīgākie uzņēmumi, lai gan tie nav komercuzņēmumi, bet veic attiecīgo ostu teritoriju un akvatoriju pārvaldi, darbojoties pēc zemes un infrastruktūras pārvaldības (landlord) principa. Šīs ostu pārvaldes, arī mazo ostu pārvaldes, iznomājot atsevišķas ostu teritorijas stividoru kompānijām, termināliem, muitas noliktavām, kas visi darbojas kā atsevišķi komercuzņēmumi, veido pamatu visam tranzītbiznesam caur Latvijas ostām.
Latvijas ostu pārvaldes modelis ir bijis veiksmīgs. Tas ieguvis arī starptautisku atzinību. 10.2016. Lielbritānijas laikraksta Financial Times izdevums FDI Intelligence publicēja pētījumu (Global Free Zones of the Year 2016), kurā Ventspils brīvostai piešķirtas sešas speciālbalvas – par atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai, par infrastruktūras atjaunošanu, par infrastruktūras paplašināšanos, par ostas infrastruktūru, par mārketingu un par augsto tehnoloģiju produktu ražošanas attīstību. Latvijas lielo ostu attīstībā svarīgi ir brīvostu un speciālās ekonomiskās zonas režīmi, kurus noteic likumi, kā arī industriālie centri Ventspilī un Liepājā.
Tranzīta kravu pārvadājumos caur Latvijas ostām iesaistīti daudzi šos pārvadājumus apkalpojošie uzņēmumi, piemēram, kravu ekspedīcijas, kuģu brokeru un aģentu, velkoņu, auto pārvadātāju, kuģu apgādes, muitas noliktavu un muitas brokeru uzņēmumi, regulāro kravu līniju operatori, t. sk. lielo starptautisko uzņēmumu filiāles, piemēram, “Maersk Line”, “MSC”, “CMA CGM”, “Stena Line”.
Latvijas lielākais kuģošanas uzņēmums ir a/s “Latvijas kuģniecība”, pārvaldot gan savā īpašumā esošos, Māršalu salu kuģu reģistrā reģistrētos 16 tankkuģus, gan 11 tankkuģus, kas nav šī uzņēmuma īpašumā. A/s “Latvijas kuģniecība” apgrozījums 2017. gadā bija 82,39 mlj eiro un aktīvu kopējā vērtība 31.12.2017. bija 557,75 mlj eiro. 2017. gadā peļņa bija 11,27 mlj eiro.
Lielāko Latvijas valsts kuģošanas uzņēmumu – “Rīgas Transporta flote” un “Rīgas kuģniecība” – kuģi privatizācijas gaitā tika pārdoti. “Rīgas Transporta flote” 2012. gadā tika likvidēta, bet “Rīgas kuģniecība” savu saimniecisko darbību veic, izpildot tirdzniecības kuģu pārvaldes (menedžmenta) funkcijas. Šādas funkcijas veic arī mazāki Latvijas kuģošanas uzņēmumi, piemēram, SIA “Alpha Shipping Company”, SIA “RIX Shipping”, SIA “ROKO Shipmanagement”, kuriem kuģu īpašumā nav, bet tie veic ārvalstu kuģu īpašnieku kuģu pārvaldi.
Jūras transportam ir galvenā nozīme Latvijas tranzīta biznesā. Tas sadarbībā ar dzelzceļa un auto transportu nodrošina ļoti lielu kravu plūsmu un attiecīgi arī ar to saistītās uzņēmējdarbības attīstību un darba vietas.
Pakalpojumu eksporta apjoms saistībā ar tranzītkravu pārvadāšanu un apstrādi Latvijas ostās 2016. gadā bija 317 mlj eiro. Strādājošo mēneša neto vidējā darba samaksa ūdens transporta nozarē 2015. gadā bija 1586 eiro. Kopā transporta un uzglabāšanas jomā 2015. gadā bija nodarbināti 85 300 strādājošo jeb 9,52 % no visu nodarbināto kopskaita Latvijā.
Par ostu un tranzīta biznesa lomas politisko nozīmi liecina ar Likuma par ostām pie Ministru kabineta iedibinātā Latvijas Ostu, loģistikas un tranzīta biznesa padome, kurai ir liela ietekme uz nozares attīstību un jaunu tiesību aktu izstrādi.
