Džons Lenons bija grupas The Beatles dalībnieks un sabiedrisks aktīvists, izdevis arī augstu novērtējumu guvušus soloalbumus.

Dž. Lenons uzauga mātes māsas ģimenē, bez vecāku klātbūtnes. Jau bērnībā zēns izrādīja mākslinieciskas un literāras intereses, bet pusaudža vecumā izcēlās ar nepakļāvīgi dumpīgu raksturu, aizrāvās ar rokenrolu un apguva ģitārspēli. Šajā laikā viņš arī sāka tuvināties ar māti, bet 17 gadu vecumā piedzīvoja smagu mentālu traumu, mātei ejot bojā satiksmes negadījumā.

1956. gadā Dž. Lenons ar skolasbiedriem nodibināja skifla grupu The Quarrymen, kas pēc vairākām nosaukuma un sastāva maiņām 1960. gadu sākumā pārtapa par The Beatles. Dž. Lenons kopā ar Polu Makartniju (Paul McCartney) sacerēja vairākumu grupas dziesmu, un viņa impulsīvā personība, humora izjūta un mākslinieciskās intereses (mācījies Liverpūles Mākslas koledžā, Liverpool College of Art) grupai sniedza emocionālu dziļumu, saturisku daudzslāņainību un muzikālu enerģiju, kas – īpaši slavas sākumperiodā – nepiemita pārējiem dalībniekiem. Dž. Lenons bija Beatles radošais un idejiskais līderis līdz 60. gadu otrajai pusei, kad viņa muzikālo enerģiju sāka slāpēt aizraušanās ar narkotikām, un māksliniecisko iniciatīvu grupā pārņēma P. Makartnijs. Tomēr augstvērtīgus skaņdarbus, kas pieskaitāmi populārās mūzikas klasikai (t. sk. Tomorrow Never Knows; All You Need Is Love; Strawberry Fields Forever; Come Together) viņš sacerēja arī šajā laikā. 

1960. gadu 2. pusē, līdzās dalībai Beatles sastāvā, Dž. Lenons uzsāka sabiedrisku un radošu darbību kopā ar otro sievu Joko Ono (Yoko Ono) – radīja eksperimentālus skaņu ierakstus un filmas, piedalījās mākslas akcijās, hepeningos un protesta maršos.

Pirmais Dž. Lenona singls bez Beatles (lai arī formālā līdzautorībā ar P. Makartniju) bija pretkara akcijas laikā Monreālā (Kanāda) sacerēta un ieskaņota dziesma Give Peace a Chance (1969) – turpmāk populāra pretkara himna. Pirmais solo albums – bez vecākiem aizvadītās bērnības un Beatles šķiršanās psihoemocionālo traumu ietekmētais John Lennon / Plastic Ono Band (1970) - izcēlās ar augstu emocionālo intensitāti un minimālistiski tiešu rokenrola skanējumu. Nākamā albuma Imagine (1971) titulskaņdarbs ir viena no 20. gs. pazīstamākajām dziesmām, kuras izplatība un nozīme pāraugusi populārās mūzikas apriti; dažādos sabiedriski politiskas nozīmes notikumos (īpaši ar pretkara ievirzi) tā bieži dzirdama arī 21. gadsimtā. Albumā runāts par pacifismu, sabiedrības morālo un politisko krīzi, Dž. Lenona konfliktu ar P. Makartniju un mīlestību uz J. Ono. Divi pirmie soloalbumi vēlāk bieži minēti, kā Dž. Lenona radošās darbības virsotne, taču arī turpmāk viņš radījis daudz ievērojamu dziesmu, kam raksturīga gan sabiedriski politiska, gan izteikti personiska tematika – karš Vjetnamā, Ziemeļīrijas konflikts, miers pasaulē, feminisms, atbalsts ASV kreiso radikāļu aktivitātēm, eksistenciāla pašrefleksija un mīlestība.

No 1971. gada Dž. Lenons un J. Ono dzīvoja Ņujorkā, kur vairākus gadus tiesājās ar ASV administrāciju, kas, cenšoties mazināt mūziķa ietekmi jaunatnes kontrkultūrā, mēģināja viņu no valsts deportēt (formālais iemesls – sodāmība par narkotiku glabāšanu Lielbritānijā 1968. gadā). ASV zaļo karti Dž. Lenons saņēma 1976. gadā, kad radošo un sabiedrisko darbību bija pārtraucis, lai nodotos ģimenes dzīvei. Atgriešanās mūzikā notika kopā ar J. Ono sacerot un ierakstot abu mīlestību slavinošu dziesmu albumu Double Fantasy (1980). Trīs nedēļas pēc tā iznākšanas Dž. Lenonu noslepkavoja pie viņa dzīvesvietas Ņujorkā.

1965. gadā karaliene Elizabete II (Elizabeth II) Dž. Lenonu un pārējos Beatles mūziķus apbalvoja ar Britu Impērijas Biedra ordeni (Member of the Order of the British Empire, MBE), 1969. gadā Dž. Lenons, protestējot pret Lielbritānijas līdzdalību Nigērijas–Biafras konfliktā, atbalstu ASV invāzijai Vjetnamā un singla Cold Turkey lejupslīdi hitu tabulās, ordeni nosūtīja atpakaļ karalienei. Arī mūsdienās Dž. Lenons ir viena no populārās kultūras lielākajām autoritātēm, viņa muzikālā un intelektuālā ietekme arvien jūtama daudzu jaunu mūziķu daiļradē un tās uztverē. Viņš divreiz uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1988. gadā – ar Beatles, 1994. gadā – kā solo mākslinieks) un Dziesmu autoru slavas zālē (Songwriters Hall of Fame, 1987). Albums Double Fantasy godalgots ar Grammy balvu kā Gada albums (Album of the Year, 1982), bet Plastic Ono Band un Imagine iekļauti žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020).

Liverpūlē, Ņujorkā, Prāgā (Čehijas Republika), Reikjavikā (Islandē), Dārnsa (Skotijā), Havanā (Kubas Republika), Sofijā (Bulgārijas Republika), Almerijā (Spānija), Limā (Peru) un citur iekārtotas Dž. Lenona piemiņas vietas.

Dž. Lenona personībai, radošajai un sabiedriskajai darbībai veltītas vairākas dokumentālās (“Mīļā Toronto”, Sweet Toronto, režisors D.A. Penibeikers, D.A. Pennebaker, 1971; “Iztēlojies”, Imagine, režisors Stīvs Gebhardts, Steve Gebhardt, Dž. Lenons un J. Ono, 1972; “Iztēlojies: Džons Lenons”, Imagine: John Lennon, režisors Endrjū Solts, Andrew Solt, 1988; “Dodiet man patiesību: Džona Lenona albuma Imagine tapšana”, Gimme Some Truth: The Making of John Lennon’s Imagine album, režisors E. Solts, 2000; “ASV pret Džonu Lenonu”, The U.S. vs. John Lennon, režisors Deivids Līfs, David Leaf, Džons Šeinfelds, John Scheinfeld, u. c., 2006) un spēlfilmas (“Lenons tuvplānā”, Lennon Naked, režisors Edmunds Koulthards, Edmund Coulthard, 2010; “Zēns no nekurienes”, Nowhere Boy, režisors Sems Teilors-Vuds, Sam Taylor-Wood, 2009; “Atsitiens”, Backbeat, režisors Iains Softlijs, Iain Softley, 1994; “Stundas un laiki”, The Hours and Times, režisors Kristofers Minks, Christopher Münch, 1991), kā arī vairāki desmiti biogrāfisku grāmatu.

A Hard Day’s Night*; Across the Universe*; All You Need Is Love*; Cold Turkey; Come Together*; Don’t Let Me Down*; Gimme Some Truth; Give Peace a Chance; God; Happy Xmas (War is Over); Happiness is a Warm Gun*; Help!*; I Am the Walrus*; Imagine; In My Life*; Instant Karma!; Jealous Guy; Lucy in the Sky With Diamonds*; Mind Games; Mother; Norwegian Wood*; Revolution*; Strawberry Fields Forever*; Ticket to Ride*; Tomorrow Never Knows*; Watching the Wheels; Working Class Hero * Ar Beatles; līdzautorība ar P. Makartniju, taču dziesmas pamatiecere bijusi Dž. Lenonam.

Unfinished Music No. 1: Two Virgins* (Apple, 1968); Unfinished Music No. 2: Life with the Lions* (Zapple, 1969); Live Peace in Toronto 1969**• (Apple, 1969); Wedding Album* (Apple, 1969); John Lennon/Plastic Ono Band (Apple, 1970); Imagine (Apple, 1971); Some Time in New York City*•• (Apple, 1972); Mind Games (Apple, 1973); Walls and Bridges (Apple, 1974); Rock’n’Roll (Apple, 1975); Double Fantasy* (Geffen, 1980); Milk and Honey* (Geffen/Polydor, 1984); Live in New York City• (Parlophone, 1986)

 * ar J. Ono ** ar The Plastic Ono Band • koncertieraksti •• studijas un koncertu ieraksti