Mores pagasts atrodas Siguldas novada dienvidaustrumos, 72 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas un 21 km no novada centra Siguldas.

Pagasta teritorija robežojas ar Cēsu novada Līgatnes pagastu un Nītaures pagastu, kā arī Siguldas novada Mālpils pagastu un Siguldas pagastu.

Pagastā atrodas piecas apdzīvotas vietas: Akenstaka (mazciems), Eglaine (mazciems), Kārtūži (mazciems), More (vidējciems) un Mores muiža (mazciems).

Pagasta centrs ir More, pašvaldības funkcijas pagastā nodrošina Siguldas novada pašvaldība, iedzīvotājiem ir pieejams Mores pagasta pakalpojumu centrs.

Mores pagasta platība ir 88,93km². Iedzīvotāju skaits 2024. gadā – 606.

Pagasta centrs izveidojies vēsturiskās Mores muižas (Moritzberg) teritorijā, no kuras arī ieguvis savu nosaukumu.

Mores pagastam ir savs ģerbonis: skaldīts ar zeltu un zilu, vidū pāļa veidā piecas sarkanas dzērveņu ogas, no skaldījuma uz abām pusēm (no vienas uz otru) izaug četras dubultlapas; apstiprināts 2000. gadā.

Mores pagasta austrumu un dienvidu daļas reljefs atrodas Vidzemes augstienes rietumu daļā, kurā līdzenums pāriet viļņotā paugurainē. Pagasta ziemeļu un rietumu daļas atrodas Viduslatvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenumā. Lielākais paugurs pagasta teritorijā ir Gudrēnu kalns (154 m virs jūras līmeņa) pagasta ziemeļos pie Cēsu un Siguldas novadu robežas.

Mores pagasta teritorijā atrodas piecas nelielas upes: Suda (iztek no ezeriņa Sudas purvā, Lielās Juglas kreisā krasta satekupe), Kājupīte, Lanckupe, Mergupe (pie Mores muižas, Lielās Juglas labā krasta satekupe) un Straujupīte. Pagastā ir trīs ezeri: Bezdibeņa ezers, Dodes dzelve un Kārtūžu ezers.

Meži aizņem apmēram 40 % no pagasta teritorijas.

Pagasta daļa uz ziemeļiem no Mores starp Kārtūžiem un Eglieni ietilpst Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kā arī Sudas-Zviedru purva liegumā, kas ir viena no vecākajām un sarežģītākajām purvu ekosistēmām Latvijā. Sudas purva Mores lieguma daļā atrodas vairāki Latvijas teritorijā reti sastopami biotopi, kā arī aizsargājamas augu, sūnu un ķērpju sugas.

Pagasta teritorijā atrodas grants atradnes, ģipša un avotkaļķu iegulas un sēravoti.

Datu avots: tautas skaitīšanas dati, Centrālās statistikas portāls, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Iedzīvotāju blīvums pagastā 2024. gadā – 6,8 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Iedzīvotāji galvenokārt ir nodarbināti pagastā esošajās Siguldas novada pašvaldības iestādēs, vietējos uzņēmumos, kā arī citviet Siguldas un Cēsu novadā.

Bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū pagastā 2023. gadā bija 5,2 %.

Uz pagastu var nokļūt, braucot no Rīgas pa valsts nozīmes autoceļu A2 (Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)) līdz Siguldai, tur nogriežoties pa labi pie Peltēm un turpinot ceļu caur Jūdažiem, Kārtūžiem, Akenstaku līdz Morei vai pa Rīgas apvedceļu (A4) un autoceļu P4 (Rīga–Ērgļi), turpinot ceļu pa autoceļu P3 (Garkalne–Alauksts) gar Mālpili līdz Morei. Pagastu šķērso arī autoceļi P32 (Vidzemes šoseja–Skrīveri) un V85 (Jūdaži–Nītaure).

Sabiedriskā transporta pakalpojumus pagastā nodrošina a/s “CATA” starppilsētu autobusi maršrutā Nr. 5087 Sigulda–Jūdaži–Akenstaka–Eglaine un Nr. 6245 Cēsis–Līgatne–More–Zaube.

Mores pagasta lielākajās apdzīvotajās vietās ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums, kā arī pagasta centrā Morē ir novada nozīmes attīstības centram atbilstoša infrastruktūra un pakalpojumu pieejamība.

Pagasta teritorijā atrodas vairāki nelieli uzņēmumi (galvenokārt saistīti ar tirdzniecību un mežsaimniecību), pakalpojumu sniedzēji un zemnieku saimniecības.

Nozīmīgas nozares pagastā ir kokapstrāde un medniecība. Morē ir pieejams pārtikas veikals, pie Mores ir viesu nams “More”.

Pazīstami uzņēmumi Mores pagastā ir SIA “Nordstrom Industries” (dibināta 1998. gadā, kamīnmalkas eksports, galvenokārt uz Dāniju), SIA “Akenstakas muiža” (dibināta 2016. gadā, restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, izmitināšana), SIA “AM Komforts” (dibināta 2019. gadā, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība), SIA “CB Konsultants” (dibināta 2009. gadā, tirdzniecība, būvniecība), SIA “Ērģeļu darbnīca” (dibināta 2014. gadā, ērģeļu remonts), SIA “HUSVIK” (dibināta 2006. gadā, namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošana), SIA “Zelta ozols” (dibināta 2020. gadā, zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana).

Pagastā darbojas auto entuziastu biedrība “speedgang.lv” (dibināta 2015. gadā), kurai pagastā atrodas arī auto trase.

Pagasta teritorijā ir vairāki desmiti zemnieku saimniecību, kuras galvenokārt darbojas augkopībā un lopkopībā (jauktā lauksaimniecība), kā arī mežistrādē, piemēram, “Āriņi” (dibināta 1991. gadā, jauktā lauksaimniecība), “Bitnieki (dibināta 1992. gadā, jauktā lauksaimniecība), “Ceplīši” (dibināta 1994. gadā, jauktā lauksaimniecība), “Ezerkalni” (dibināta 1992. gadā, lopkopība), “Indrāni” (dibināta 1992. gadā, lauksaimniecība, tirdzniecība, zivkopība, putnkopība, mālkeramikas ražošana un realizācija), “Kārtūžu muiža” (dibināta 1994. gadā, jauktā lauksaimniecība), “Roznēni” (dibināta 1992. gadā, mežizstrāde) un citas.

Savdabīgs uzņēmums Mores pagastā ir SIA “Bonsai International” / biedrība “Baltic Bonsai Association”, dibināta 2022. gadā. Biedrības īpašnieki popularizē bonsai kociņu veidošanas mākslu, uzņēmumam Siguldas novada Inčukalna pagastā pieder Bonsai atpūtas parks, kurā šos kociņus var gan apskatīt, gan iegādāties.

Mores pagastā atrodas Mores pamatskola (izveidota 1875. gadā), kurā tiek īstenotas gan pamatizglītības, gan pirmsskolas izglītības programmas.

Kultūras dzīvi pagastā organizē Siguldas novada Mores Tautas nams (izveidots 1962. gadā), kurā darbojas senioru deju kopa “Dāmītes” (izveidota 2005. gadā), amatierteātris “Oga” (izveidots 1998. gadā), sieviešu vokālais ansamblis “Ceriņi” (izveidots 2002. gadā).

Pagastā ir pieejama Mores bibliotēka, sāktotnēji dibināta 1910. gadā kā Mores bibliotēkas biedrība, bet par oficiālo dibināšanas gadu, kas norādīts inventāra grāmatā, uzskatāms 1952. gads. Bibliotēkā pieejami gan uzziņu pakalpojumi, gan tiek nodrošināti kultūras pasākumi.

Mores pagasta teritorijā konstatētie senkapi ļauj uzskatīt, ka tā ir tikusi apdzīvota jau ap 1.–4. gs., ar ko datēti Kalna Vaizuļu senkapi. Ir zināms, ka 13. gs. otrajā pusē šī teritorija ietilpusi Vācu ordeņa Livonijā pārvaldībā esošajā Nītaures pilsnovadā.

Turpmākajos gadsimtos Mores pagastā izveidojās vairākas muižas: Akenstakas muiža (Klingenberg), Akseles muiža (Axeln), Eglaines muiža (Eglene), Kārtužu muiža (Schoneck) un Mores muiža. Mores muižas, kuras nosaukums ir pamatā visam pagastam, vārda izcelsme tiek saistīta ar muižas īpašnieka, Vācu ordeņa Livonijā bruņinieka Morica (Moritz) vārdu. Akenstakas muiža izveidojusies 15. gs. un savu nosaukumu, visticamāk, ieguvusi no muižas īpašnieku Akerstafu (Ackerstaff) vārda, kas laika gaitā mazliet pārveidojies.

Pagasta iedzīvotāji piederēja pie Mālpils un Nītaures evaņģēliski luteriskajām draudzēm – pagasta teritorijā savas baznīcas nebija. Daļa iedzīvotāju 19. gs. pirmajā pusē pārgāja pareizticībā.

Pagasts kā administratīva vienība izveidojies pēc dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē.

Pagasta iedzīvotāji un saimniecības, kā arī muižas smagi cieta 1905. gada revolūcijas notikumos – tika nodedzināta Mores, Akenstakas un Kārtūžu muiža, soda ekspedīcijās nošauti un apcietināti vairāki desmiti iedzīvotāju.

Pirmā pasaules kara laikā nopostītas lielākā daļa pagastā esošo saimniecību – vairāk nekā 70 %.

1917. gadā pie Mores pagasta Peļņiem notika kauja (zināma arī kā Peļņu kauja) – 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka kareivji 1917. gada 18. septembrī apturēja vācu 8. armijas daļu uzbrukumu Nītaures virzienā un 2. latviešu strēlnieku brigāde pārgāja pretuzbrukumā, atspiežot vācu karaspēku līdz Mālpilij.

Muižu zemes tika sadalītas agrārās reformas laikā un izveidotas vairāk nekā 130 jaunsaimniecības.

1945. gadā Mores pagastā tika izveidots Mores ciems un Kārtūžu ciems, bet pagasts 1949. gadā tika likvidēts. 1954. gadā Kārtūžu ciems pievienots Mores ciemam.

1949. gadā bija izveidoti kolhozi – “Jaunā dzīve”, “Nākotne” un “Sarkanā zvaigzne” –, kuri 1963. gadā apvienoti kolhozā “Draudzība”.

1990. gadā Mores pagasts tika atjaunots.

2003. gadā Mores pagasts tika atdalīts no Cēsu rajona un iekļauts Siguldas novadā.

Ievērojami notikumi pagastā saistāmi ar Otro pasaules karu, kad 1944. gadā no 26. līdz 30. septembrim pie Mores notika kaujas – vienas no smagākajām kaujām Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā, kad Sarkanā armija devās uzbrukumā virzienā Nītaure–Sigulda–Saulkrasti–Rīga. Šo kauju laikā latviešu leģiona 19. divīzijas vienības atvairīja Sarkanās armijas mēģinājumus izlauzties līdz Rīgai, kas ļāva izvest vācu spēkus no Igaunijas un evakuēties tūkstošiem latviešu ģimeņu uz Kurzemi. Sarkanā armija uzbruka ar vairākkārtīgu cilvēku skaita pārspēku, kā arī tankiem, un latviešu leģionāriem nācās divas diennaktis savas pozīcijas aizstāvēt nepārtrauktās cīņās. 

Kaujās krituši 186 leģionāri un vairāk nekā 3000 Sarkanās armijas karavīru.

Ievērojamākais kultūras piemineklis pagastā ir Kalna Vaizuļu senkapi, kas ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Senkapi atklāti 2012. gadā, kad Kalna Vaizuļu īpašniece savā piemājas mežā konstatējusi akmeņu riņķus un informējusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi (tobrīd – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju). Senkapus veido trīs uzkalniņi, kuriem pamatnē ir akmeņu riņķu fragmenti. Senkapi datējami ar 1.–4. gadsimtu.

2017. gadā Morē atklāta Peļņu kaujas simtgadei veltīta piemiņas zīme.

Mores kauju parkā atrodas ar Kanādas Daugavas vanagu Toronto nodaļas materiālo atbalstu izgatavots un 1992. gada 10. novembrī atklāts piemineklis (tēlnieks Harijs Sprincis).

Netālu no Roznēniem atrodas latviešu leģiona karavīru brāļu kapi; 1991. gadā Roznēnos tika uzstādīts tēlnieka Andreja Jansona piemineklis latviešu leģionāriem.

Pagastā atrodas arī Sarkanās armijas karavīru kapi.

Ievērojamākais tūrisma objekts pagastā ir Mores kauju muzejs (izveidots 2002. gadā) un Mores kauju piemiņas parks un piemineklis (izveidots 2005. gadā). Muzejs veidots kā kultūrvēstures, izglītības un tūrisma objekts. Muzeja ēkā iekārtotas divas ekspozīcijas, bet pie muzeja ir brīvdabas ekspozīcija, kurā apskatāmi ierakumi, bunkuri, kaujas lauks un un dažāda kara tehnika.

Safari parks “More” ir pirmais privātais briežu dārzs Latvijā (izveidots 1995. gadā). Parkā apskatāmi vairāk nekā 400 dambriežu un apmēram 100 Eiropas staltbriežu (baltais un sarkanais) 170 ha lielā aploku teritorijā.

Pazīstams dabas objekts Mores pagastā ir Zušu sēravoti. 1928. gadā pie Mores pagasta Zušiem tika atvērta “Pogiņa sēra un dūņu ārstniecības iestāde”, bet Otrā pasaules kara laikā tā beidza pastāvēt. 2014. gadā pie sēravotiem labiekārtota atpūtas vieta ar ērtu piekļuvi sēravotiem.

Mores pagastā dzimis latviešu ķīmiķis, Latvijas Universitātes profesors, viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem Augusts Ķešāns, kā arī latviešu ģeologs, Latvijas Universitātes pasniedzējs, privātdocents Marģers Gūtmanis.