Krimas kara laikā (1853–1856) Lielbritānijas kara flote īstenoja Krievijas Impērijas Baltijas jūras ostu blokādi, kuras ietvaros vairākkārt apšaudīja arī Daugavgrīvas cietoksni, bāku un Komētfortu.
Pirmā pasaules kara laikā Komētforts tika izmantots kā Krievijas Impērijas armijas loģistikas atbalsta punkts un tajā pastāvīgi tika uzglabāts ievērojams daudzums artilērijas šāviņu.
1919. gada rudenī Komētforta apkārtnē norisinājās vairākas Latvijas armijas militāras operācijas, kurām bija izšķiroša nozīme Rīgas aizstāvēšanā pret Rietumu brīvprātīgo armiju.
Starpkaru periodā Komētfortā un tā apkārtnē veica atjaunošanas darbus un pildīja dažādus dienesta uzdevumus Latvijas armijas Sapieru bataljona (no 1927. gada pulka) un Daugavgrīvas artilērijas (no 1935. gada Krasta artilērijas pulka) karavīri. Komētforta lielgabali tika izmantoti mācību šaušanai un salūta zalvēm.
Padomju otrreizējās okupācijas periodā Komētforts ar tā apkārtni tika izmantots gan kā militāras, gan kā rūpnieciskas nozīmes zona. Pastāvēja plāni Komētforta teritorijā uzbūvēt kuģu remonta rūpnīcas papildu korpusus, taču tie netika realizēti pilnā apmērā.
21. gs. sākumā Komētforta pastāvēšanai nopietnu apdraudējumu radīja SIA “Baltic Oil Terminal” attīstības plāni, taču, iesaistoties Vides aizsardzības klubam, notika Komētforta un Komētforta dambja izpēte, kā rezultātā 2002. gadā tam noteica jaunatklāta kultūras pieminekļa statusu, kas neatkarīgi no īpašumtiesībām nodrošināja potenciālā kultūras pieminekļa aizsardzību uz sešiem mēnešiem. Tās laikā kultūras pieminekļu aizsardzības speciālisti kopā ar ekspertiem veica padziļinātu papildu izpēti gan klātienē, gan arhīvos. Kāds uzņēmējs medijos Komētfortu nodēvēja par “nožēlojamām drupām”, paužot, ka aizsardzības statuss izmantots kaitnieciski, liekot šķēršļus ostas attīstībai. Situācijā iesaistījās arī tā brīža kultūras ministre Helēna Demakova, norādot, ka uzņēmējdarbības plāni un pilsētas attīstības ieceres jāsabalansē ar valsts kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas interesēm. Līdz šim ir bijuši vairākkārtēji mēģinājumi pārveidot Komētforta un Komētforta dambja teritoriju, tomēr Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss ir nodrošinājis šīs unikālās fortifikāciju un hidrotehniskās būves turpmāku saglabāšanu, kas apliecina to, ka šis ir viens no pozitīvajiem piemēriem kultūras pieminekļu aizsardzībai Latvijā.