Daudziem cilvēkiem Draugiem.lv bija pirmais tiešsaistes pakalpojums, kurā viņi vēlējās uzturēties ilgstoši. Tas, ka cilvēki Draugiem.lv apmeklēja arī darba laikā, daudzu uzņēmumu vadītājiem radīja bažas par produktivitātes kritumu. Šī iemesla dēļ daļa uzņēmumu piekļuvi vietnei no sava iekšējā tīkla liedza. Tas savukārt veicināja cilvēku interesi par interneta pieslēguma ieviešanu savās dzīvesvietās un līdz ar to mudināja interneta sakaru nodrošinātājus attīstīt atbilstošu piedāvājumu privātpersonām. Tādējādi Draugiem.lv ir bijusi ietekme arī uz interneta infrastruktūras attīstību Latvijā.
Vietnes mūzikas sadaļa savulaik bija nozīmīgs veids, kā savus klausītājus aizsniedza gan liela daļa ievērojamāko Latvijas skatuves mākslinieku, gan pagrīdes mūziķi. Laikā, kad vēl nebija pieejami tādi mūzikas straumēšanas pakalpojumi kā Spotify, šī bija nozīmīga vietne, kur Latvijas iedzīvotāji tiešsaistē varēja klausīties gan populāru mūziku, gan atrast iepriekš nezināmus mūziķus.
Viena no funkcijām, kas Draugiem.lv atšķir no daudziem citiem sociālajiem medijiem, ir lietotāju iespēja uzzināt, kas ir apmeklējis viņu profilu. Apzināšanās, ka jebkura apskatītā profila īpašniekam var būt pieejama informācija par to, kurš profilu ir apmeklējis, var ietekmēt vietnes lietotāju uzvedību. Profilu savstarpēja apskatīšanās ir veidojusies kā komunikācijas forma, kas signalizē par interesi, un tai ir potenciāls attīstīties arī cita veida saziņā. Piemēram, lietotāji var sākt sarakstīties, uzturēt intensīvākus, tai skaitā klātienes, kontaktus. Taču citkārt lietotāji var vairīties apskatīt citus profilus, izmantojot kontu ar savu īsto vārdu vai uzvārdu, lai neatklātu savu interesi.
Draugiem.lv ir vietne, kuras galvenais lietotāju loks ir latviski runājošie, kas dzīvo gan Latvijā, gan ārvalstīs. Šī iezīme vietni savulaik padarīja par nozīmīgu platformu arī Latvijas emigrantu saziņā. Vietnē bija aktīvas daudzas domubiedru grupas, kurās bija pievienojušies noteiktā valstī, reģionā vai pilsētā dzīvojošie latvieši. Šajās grupās viņi uzzināja par tuvumā dzīvojošajiem tautiešiem, organizēja kopējus pasākumus, risināja praktiskus jautājumus, kas saistīti ar pārcelšanos uz jaunu valsti, publicēja sludinājumus, kā arī uzturēja kontaktus ar pazīstamajiem cilvēkiem Latvijā. Vislielākās šādas grupas (un visvairāk) bija saistītas ar valstīm, kurās ir liels no Latvijas emigrējušo cilvēku skaits. Tādas valstis ir Lielbritānija, Īrija, Norvēģija un citas.