Bumbu kalniņš atrodas Rīgā, Kurzemes rajonā, Rīgas mežniecības teritorijā (29. kvadrātā), apmēram 200 m pa kreisi no Kleistu un Apakšgrāvja ielas krustojuma. Kadastra apzīmējums: 0100 104 0144.

Tiek uzskatīts, ka 1919. gada 1. novembrī šajā vietā pavēles parakstīšana par Rīgas atbrīvošanu esot noritējusi artilērijas apšaudes laikā. Pauguram visapkārt tobrīd esot krituši ienaidnieka artilērijas šāviņi, tādēļ tas esot nosaukts par Bumbu kalnu. Latvijas Republikā starpkaru periodā tika izmantots nosaukums “Bumbu kalns”, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas arvien biežāk tiek izmantots nosaukums “Bumbu kalniņš”, kas, iespējams, uzskatāmāk ilustrē 15–16 m virs jūras līmeņa augsto pauguru.

Bumbu kalniņš atrodas Bolderājas-Priedaines kāpu grēdā Rīgas ziemeļrietumu nomalē, starp Buļļupi ziemeļos, Lielupi, Daugavu un Babītes lagūnas līdzenumu dienvidos. Kopējais kāpu grēdas garums ir apmēram 10 km, platums 1–1,5 km. Kāpu grēdas augstums galvenokārt ir 4–10 m virs jūras līmeņa, savukārt maksimālais – 27 m virs jūras līmeņa, eolo smilšu slāņa biezums svārstās no 8 līdz 25 m. Bumbu kalniņa augstums ir 15–16 m virs jūras līmeņa. Otrreizējās padomju okupācijas periodā, 20. gs. 50.–80. gados, smilšu ieguves rezultātā Bolderājas-Priedaines kāpu grēdā tika norakta teritorija ~ 20 ha platībā. Tika izjaukts ekoloģiskais līdzsvars, pārvēršot daļu smilšainās kāpas par purvainu apvidu, ieviešot izmaiņas arī Bumbu kalniņa tuvākās apkārtnes ainavā.

1919. gada 1. novembra kauju laikā, Rīgu aizstāvot pret Rietumu brīvprātīgo armiju, uz kāpu paugura pie Šmita mājām Bolderājā tā brīža Latvijas armijas Latgales divīzijas komandieris pulkvedis Krišjānis Berķis parakstīja pavēli uzbrukumam, lai atbrīvotu Pārdaugavu no Rietumu brīvprātīgo armijas karaspēka. Šī vēsturiskā brīža atcerei Latgales divīzijas štāba virsnieki nolēma 1939. gada 1. novembrī atklāt Bumbu kalnā kvadrātveida granīta pieminekli ar bronzas piemiņas plāksni (mūsdienās atjaunota plāksne no čuguna), kas izvietots 16 metrus augstas apmežotas kāpas virsotnē un kurā attēlota 1919. gada novembra kauju shēma un uzraksts “No šīs vietas Latgales divīzijas komandieris pulkvedis Krišjānis Berķis vadīja divīzijas uzbrukumu 1. novembrī 1919. gadā, galvas pilsētas Rīgas atbrīvošanai no ienaidnieka.” Piemiņas vietas izveidei un labiekārtošanai atbalstu sniedza kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis, galvaspilsētas Rīgas lielvecākais Roberts Liepiņš, Bolderājā dislocētā Sapieru pulka karavīri un vairāki privātie mecenāti. Meta autors – arhitekts un Latvijas armijas pulkvedis Arturs Galindoms. Pieminekļa izmēri: 1.185 m x 1.20 m x 0.85 m; piemiņas plāksne: 0.89 m x 0.89 m x 0.035 m.

Īsi pirms padomju okupācijas Latvijā, 1940. gada maijā, Bumbu kalniņa virsotnē piemiņas ozoliņus iestādīja kara ministrs, bijušie Latgales divīzijas štāba virsnieki, dažādu Latvijas armijas vienību karavīri, vietējās meža administrācijas vadītāji un galvaspilsētas preses pārstāvji. Neviens no paugura virsotnē iestādītajiem ozoliņiem līdz mūsdienām nav saglabājies.

Otrreizējās padomju okupācijas periodā, 1969. gadā, piemineklis tika nopostīts.

1989. gada 1. novembrī pieminekli atjaunoja Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) un Latvijas Atdzimšanas partijas iniciatīvas grupa, uzliekot arī oriģinālo bronzas plāksni, kuru bija saglabājusi Ērika Šmite netālu esošajās Šmitu mājās.

20. gs. 90. gadu pirmajā pusē piemineklis tika atkārtoti postīts, kā rezultātā tika nozagta oriģinālā bronzas plāksne.

2007. gadā no čuguna veidotu piemiņas plāksni (tēlnieks Genādijs Stepanovs) atjaunoja Rīgas pašvaldība, tur novietojot arī informatīvus stendus, kas saturēja informāciju par Latvijas Neatkarības kara un Bumbu kalniņa vēsturi latviešu, angļu, krievu un vācu valodā. Meža ceļa malā tika labiekārtots auto novietošanas laukums un ierīkota koka laipa un kāpnes, kas ved līdz piemineklim. Bumbu kalniņa apkārtne tika sakopta, krūmi izcirsti un kāpas nogāze nostiprināta ar apstādījumiem.

2008. gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja jaunizveidotajām ielām, kuras atrodas netālu no Bumbu kalniņa, otrpus Kleistu ielai (šosejai), nolēma piešķirt nosaukumus, kas saistīti ar Latvijas Neatkarības karu un Bumbu kalniņu. Piemēram, Artura Galindoma iela, Divīzijas iela, Jāņa Baloža iela, Kreiseru iela, Krišjāņa Berķa iela, Mārtiņa Peniķa iela, Rotas iela, Sabiedroto iela un citas.

2022. gadā tika veikti pieminekļa restaurācijas darbi un atjaunoti informācijas stendi, kas vairākkārt tikuši bojāti. Veikti papildus apkārtnes sakārtošanas un sakopšanas darbi.

Bumbu kalniņš ir Valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta ar aizsardzības Nr. 8595. Mūsdienās tas atrodas Rīgas pieminekļu aģentūras valdījumā.

2015. gadā uz kāpas, kur atrodas Bumbu kalniņš, tika uzbūvēts Valsts meža dienesta uguns novērošanas tornis, kas ir pieejams apmeklētājiem kā skatu tornis, no kura paveras skats uz Rīgas jūras līci un Rīgas panorāmu. Mūsdienās tas ir vienīgais uguns novērošanas tornis Rīgas pilsētā. Šī objekta atklāšana ir veicinājusi tūristu pieplūdumu Bolderājas-Priedaines kāpu apvidū. Interesenti, arvien biežāk apmeklējot skatu torni, apmeklē arī Bumbu kalniņu un dodas pastaigās pa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdu, izzinot tās dabu un vēsturi.

Ik gadu, īpaši laika posmā no 15. oktobra līdz 18. novembrim, arvien kuplākā skaitā tuvāku un tālāku Rīgas apkaimju iedzīvotāji Bumbu kalniņā noliek ziedus un aizdedz svecītes, lai godinātu Latvijas Neatkarības karā kritušo Latvijas armijas un sabiedroto valstu karavīru piemiņu.