Hiolīti ir nelieli bezmugurkaulnieki ar konisku vai piramīdveida kaļķa čaulu. Šie dzīvnieki dzīvojuši paleozoja ērā un mūsdienās ir izmiruši. 

Droši apstiprinātas hiolītu fosilijas ir atrastas nogulumos no kembrija perioda sākuma līdz perma perioda beigām pirms aptuveni 250 miljoniem gadu. Pirmās hiolītu fosilijas atrastas 540 miljonus gadu vecos nogulumos Sibīrijā un Ķīnā, tomēr precīza hiolītu parādīšanās nav zināma. Mūsdienās hiolīti ir izmiruši. Visagrākās iespējamās hiolītu fosilijas no ediakara un kembrija perioda pārejas ir problemātiski noteikt. Kembrija perioda sākumā atrastas Orthothecimorpha klases visu trīs kārtu fosilijas. Nedaudz vēlāk parādījušies Hyolithomorpha pārstāvji. Hiolīti ir salīdzinoši maz izpētīta dzīvnieku grupa. Daļa zinātnieku hiolītus uzskata par gliemju (Mollusca) tipa izmirušu grupu. Atsevišķi pētnieki uzskata hiolītus par tuvu radniecīgiem ar sipunkuliem (Sipuncula). Pētījumi pierāda, ka šī hipotēze tomēr ir mazticama. Iespējams, hiolītiem, gliemjiem un sipunkuliem ir bijuši kopīgi priekšteči. Pašreiz valdošais uzskats ir tāds, ka hiolīti ir atsevišķs dzīvnieku tips, kas pieder pie spirālveidīgo dzīvnieku virstipa. 

Hiolīti ir divpusēji simetriski dzīvnieki. Tiem abās pusēs iedomātai simetrijas plaknei ir simetriski novietoti pāra skaita orgāni. Hiolīti ir pirmmutnieki. To dīglim pirmatnējā mute jeb blastopora pārveidojas par pieauguša dzīvnieka muti, bet anālā atvere veidojas ķermeņa aizmugurējā galā. Hiolīti ir 1 mm–20 cm gari bezmugurkaulnieki. Tiem ir koniska vai piramidāla kaļķa čaula. Tā var būt taisnas vai izliektas formas. Šķērsgriezumā čaulas ir apaļas, ovālas, trīsstūrainas, četrstūrainas vai ieapaļi piecstūrainas. Daļai hiolītu sugu čaulas virsmu klāj garenisks vai šķērsenisks ornamentējums gredzenu vai valnīšu veidā. Abos čaulas sānos atrodas gareniska līnija no hiolīta galvas daļas uz aizmuguri, kas sadala ķermeni mugurpusē un vēderpusē. Vairumam hiolītu sugu vēdera un muguras daļas ornamentējums atšķiras. Čaulas priekšējais gals ir platāks un beidzas ar atveri, kas var būt nosegta ar vāciņu (operkulumu), bet aizmugurējais gals ir slēgts līdzīgi kā gliemežiem (Gastropoda). Čaulas sieniņas ir veidotas no kalcīta un sastāv no viena vai diviem slāņiem. Hiolītu čaulām izšķir embrionālo daļu, gaisa kameru dobumu un dzīvojamo kameru. Embrionālo daļu veido koniskas, cilindriskas vai sfēriskas formas embrionālā kamera. Gaisa kameru dobums sastāv no atsevišķām kamerām, kas cita no citas ir atdalītas ar plakanām vai ieliektām starpsieniņām. Tajās nav atveres. Dažiem hiolītiem starpsieniņas nav atrastas, bet čaulas tievajā galā ir paplatinājums, kas nenosedz visu čaulas iekšējo dobumu. Dzīvojamā kamera, kurā atradās hiolīta ķermenis, aizņem lielāko čaulas daļu. Čaulas iekšpusē, tās vidējā daļā, vēderpusē vai sānos, atrasti muskuļu nospiedumi. Tās ir vietas, kur pie čaulas ir bijuši piestiprināti atliecējmuskuļi. Čaulas atveri noslēdzošais vāciņš ir vienkāršs vai divdaļīgs. Vienkāršais vāciņš ir plāksnītes vai konusa formā. Vāciņu var veidot divas daļas jeb limbi. Uz vāciņa iekšējās malas atrodas viens līdz četri (vai arī vairāk) valnīši, kuriem ir taksonomiska nozīme. Dažām hiolītu fosilijām atrasts pāris garu, tievu antenveida sānu izaugumu (helēnu), kas sākušies pie čaulas atveres vāciņa spraugās. Iespējams, tie pildīja balsta funkcijas vai palīdzēja noturēt lofoforu (barošanās orgānu) virs grunts barošanās laikā. Hiolītu mīksto ķermeni apņēma mantija. Sekls mantijas dobums atradās ķermeņa mugurpusē. Mute bija lofofora centrā. Lofoforam parasti bija 12–16 taustekļi. Aiz mutes atradās muskuļota rīkle, kas pārgāja zarnu traktā. Tas bija cilpveidā izliekts, mutes un anālā atvere atradās blakus. Blakus zarnām atradās divi neskaidras nozīmes nierveida orgāni. Ar muskuļu palīdzību hiolīti varēja ievilkt savu ķermeni čaulā un aizvērt vāciņu. Hiolītiem bija reducēta vēdera kāja. Klases Hyolithomorpha pārstāvjiem čaulas ir konusa vai piramīdas formā, tās vēdera daļas priekšpusē ir lūpveida izaugums. Vāciņš ir sadalīts divās daļās, ķermeņa dobumu atdala 1–6 šķērssienas. Klases Orthothecimorpha pārstāvjiem čaula ir konusa vai piramīdas formā, taisna vai daļēji izliekta. Vēderpuse parasti ieliekta, plakana, bez lūpas. Ķermeņa dobumam starpsienas var nebūt. 

Hiolītu Hyolitha (Marek, 1963) tipā ietilpst mūsdienās izmiruši dzīvnieki. Tajā aprakstītas 15 dzimtas un 165 ģintis.

Hiolīti bija bentiski dzīvnieki un uzturējās seklos jūras ūdeņos. Vairumā gadījumu to fosilijas atrastas smalka izmēra nogulumos. Daļai klases Orthothecimorpha pārstāvju bija sēdošs dzīvesveids. Iespējams, bija arī peldošas hiolītu formas. Vislielāko daudzveidību un blīvumu hiolīti sasniedza kembrija periodā. 

Visticamāk, hiolīti bija filtrētāji un barojās ar detrītu vai vienšūņiem.

Hiolītu nozīme nav zināma.