Krievijas Pagaidu valdības tieslietu ministrs (03.03./16.03.1917.–18.04./01.05.1917.), ministru prezidents (07.07./20.07.1917.–26.10./08.11.1917.).

A. Kerenska tēvs bija Vjatkas, vēlāk Simbirskas vīriešu ģimnāzijas direktors. Šajā ģimnāzijā mācījās arī Vladimirs Uljanovs (Ļeņins; Владимир Ильич Ульянов, Ленин). Turkestānas skolu inspektors (no 1889). Pēc jaunā amata ieņemšanas ģimene pārcēlās uz dzīvi Taškentā. 1899. gadā A. Kerenskis ar izcilību beidza Taškentas ģimnāziju un iestājās Pēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē.

Zvērināta advokāta palīgs (no 1904). Piedalījās 1905. gada revolūcijā Krievijā, arestēts un kopā ar sievu un dēlu izsūtīts atpakaļ uz Taškentu. Advokāts vairākos politiskos procesos; aizstāvēja arī igauņu zemniekus, kurus Tallinā tiesāja par muižas izlaupīšanu.

Zvērināts advokāts Pēterburgā (no 1909). Turpmākajos gados tiesas procesos aizstāvēja Turkestānas sociālrevolucionārus (eserus) un armēņu revolucionārus, kurus apvainoja terorismā. Viskrievijas 4. tirdzniecības un rūpniecības strādnieku kongresa priekšsēdētājs (no 1913). Ievēlēts 4. Valsts Domē (1912). Izstājās no sociālrevolucionāru (eseru) partijas (1912), lai varētu piedalīties Domes darbā. Darbojies Domes Budžeta komitejā. Ieguva popularitāti kā labs orators un valdības kritiķis. Darba partijas frakcijas vadītājs Valsts Domē (no 1915). Vadīja Valsts Domes izmeklēšanas komisiju, kurai vajadzēja noskaidrot 1916. gada nemieru cēloņus Turkestānā.

Pirms revolūcijas A. Kerenski uzskatīja par vienu no Valsts Domes opozicionāru līderiem. 12.1916. no Valsts Domes tribīnes A. Kerenskis aicināja gāzt patvaldību. Aktīvs Februāra revolūcijas dalībnieks. Aicināja Valsts Domes deputātus nepakļauties cara rīkojumam par parlamenta atlaišanu. Viens no revolucionāru vadītājiem ielu kaujās pret policiju. Revolūcijas laikā atkal iestājās eseru partijā. Divvaldības periodā darbojās gan Pagaidu valdībā, gan Petrogradas strādnieku un zaldātu deputātu padomē (priekšsēdētāja vietnieks).

Tieslietu ministra amatā iniciējis lēmumus par politisko noziedznieku amnestiju, Polijas neatkarības atzīšanu, Somijas konstitūcijas atjaunošanu. Kara ministrs jaunajā koalīcijas valdībā (no 05.1917.). 07./20.07.1917. A. Kerenskis uzņēmās Krievijas Pagaidu valdības priekšsēdētāja amatu, nomainot priekšgājēju Georgiju Ļvovu (Георгий Евгеньевич Львов). Šajā amatā līdz 26.10./08.11.1917.

Pēc Lavra Korņilova (Лавр Георгиевич Корнилов) dumpja apspiešanas A. Kerenskis kļuva arī par armijas virspavēlnieku, faktiski iegūstot diktatoriskas pilnvaras. Viņš atlaida arī Valsts Domi. L. Korņilova dumpja apspiešana ievērojami mazināja A. Kerenska popularitāti armijā.

Oktobra apvērsuma sākumā pameta Petrogradu un neveiksmīgi organizēja militāru operāciju pret lieliniekiem, kuru vadīja ģenerālis Pjotrs Krasnovs (Пётр Николаевич Краснов). Varu Krievijā pārņēma Vladimira Ļeņina (Владимир Ильич Ленин) vadītā padomju valdība. 06.1918. A. Kerenskis pameta Krieviju un devās uz Rietumeiropu. Dzīvoja Francijā, aktīvi vērsās pret lielinieku režīmu Krievijā. 1940. gadā bēga no Francijas uz ASV. Īslaicīgi (1945–1946) dzīvojis arī Austrālijā. ASV veica pedagoģisko (Ņujorkas Universitātē, New York University, un Stanforda Universitātē, Stanford University) un pētniecisko darbību (Stanforda Universitātes Hūvera institūtā, Hoover Institute), pievērošoties Krievijas vēstures jautājumiem.

A. Kerenskis plaši atspoguļots mākslā. Viņš portretēts gleznās: Īzaka Brodska (Исаак Израилевич Бродский) “Aleksandrs Fjodorovičs Kerenskis” (Александр Фёдорович Керенский, 1917), Iļjas Repina (Илья Ефимович Репин) “A. F. Kerenska portrets” (Портрет А. Ф. Керенского, 1918) un citās. Daudzkārt attēlots arī kino: “Nikolajs un Aleksandra” (Nicholas and Alexandra, režisors Franklins Džeims Šafners, Franklin James Schaffner, 1971), “Bataljons” (Батальонь, režisors Dmitrijs Meshijevs, Дмитрий Дмитриевич Месхиев, 2015), “Admirālis” (Адмирал, režisors Andrejs Kravčuks, Андрей Юрьевич Кравчук, 2008), “Romanovi. Ķeizariskā ģimene” (Романовы. Венценосная семья, režisors Gļebs Panfilovs, Глеб Анатольевич Панфилов, 2000) un citās.