Nikolaja Fogelmaņa darbībai bija liela nozīme Latvijas Neatkarības kara laikā militārajā (pulka komandieris, Artilērijas kadetu skolas priekšnieks) un starptautisko attiecību kontekstā, jo N. Fogelmanis izpildīja uzdevumus Ukrainā, Vācijā, Padomju Krievijā. Starpkaru periodā N. Fogelmanis bija viens no vadošajiem vecākajiem Latvijas armijas artilērijas virsniekiem.

Dzimis Pēterburgā skolotāja, bijušās Jelgavas lauksaimniecības biedrības līdzdibinātāja, “Līgo” dziedāšanas biedrības dibinātāja Zvārdes pagastā dzimušā Jēkaba Fogelmaņa un viņa dzīvesbiedres Lizetes ģimenē.

N. Fogelmaņa bērnībā ģimene atgriezās Jelgavā. Mācījās Jelgavas reālskolā un 1906. gadā beidza to. 09.1907. iestājās Konstantīna artilērijas skolā (Константиновское артиллерийское училище) Pēterburgā, beidza 09.1910. Kā Latvijas armijas virsnieks 1920. gadā beidza divu mēnešu virsnieku automobilistu kursus, 22.04.–02.10.1922. mācījās virsnieku kursos Francijā (kaujas ratu informācijas kursi, pulkvežu un pulkvežu-leitnantu kursi) un beidza tos. No 30.11.1928. mācījās Kara akadēmisko kursu astoņu mēnešu kursos un 05.08.1929. beidza tos.

Bija precējies ar Margaritu Elizabeti Talzemi, meita Herta Lilita. Brālis Osvalds Kristaps Fogelmanis – Latvijas armijas pulkvedis.

09.1906. kā savvaļnieks iestājās kara dienestā, Krievijas armijas 40. artilērijas brigādē Ņesvižā, Minskas guberņā. Pēc karaskolas beigšanas 09.1910. paaugstināts par podporučiku, dienēja 2. strēlnieku artilērijas divizionā Radomā, Polijā. Poručiks (09.1912.). 1914. gada pavasarī pēc paša vēlēšanās pārvietots uz 29. kājnieku divīzijas 29. artilērijas brigādi Rīgā. Pirmā pasaules kara sākumā divīzijas sastāvā atradās Rietumu frontē Vācijā (Austrumprūsijā), no 08.1914. piedalījās kaujās. Vada komandieris, priekšējo izlūku priekšnieks, priekšējais novērotājs, 05.11.1914. kaujas laikā pēc paša lūguma nosūtīts uz priekšējo novērošanas punktu kājnieku ķēžu priekšā, novērošanu veica zem spēcīgas šauteņu uguns, ar precīziem norādījumiem veicināja kaujas uzdevuma izpildi, bet, būdams ievainots vairākās vietās ar šrapneļiem, pēc pārsiešanas atgriezās ierindā. Gūto ievainojumu dēļ piekomandēts divīzijas štābam kā divīzijas komandiera virsnieks-raitnieks. 05.03.1915. divīzijas sastāvā krita vācu gūstā Augustovas apkārtnē Polijā, bija karagūstekņu nometnēs Vācijā. Pēc Vācijas revolūcijas 27.12.1918. atbrīvots, devās uz Odesu, kur stājas sakaros ar Odesas Latviešu nacionālo padomi, iecelts par tās Kara sekcijas locekli, 05.02.1919. kopā ar padomes priekšsēdētāju Rūdolfu Liepiņu komandēts uz Latviju ar uzdevumu informēt Latvijas Pagaidu valdību par gatavību formēt Odesā latviešu vienības tās atbalstam un pēc instrukcijām.

02.1919. iebrauca Liepājā. 01.03.1919. Liepājā iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitnants 1. latviešu atsevišķā bataljona 1. neatkarības rotā) un uzreiz komandēts uz Odesu kā Latvijas Pagaidu valdības kurjers, Liepājā atgriezās 31.03.1919. Kapteinis (10.04.1919.), pulkvedis-leitnants (04.04.1920.; par kaujas nopelniem), pulkvedis (18.11.1924.). 04.04.1919. komandēts no Liepājas uz Vāciju latviešu tautības karagūstekņu jautājuma kārtošanai, darbojās Berlīnē (pilnvarotais gūstekņu lietās), ilgstoši aizvietoja diplomātisko pārstāvi Vilhelmu Šreineru viņa prombūtnes laikā no Berlīnes. Kauju laikā ar Bermonta spēkiem, 16.10.1919., atgriezās no Vācijas Rīgā un tajā pašā dienā tika iecelts par Kurzemes artilērijas pulka komandieri. 11.1919. piedalījās Rīgas atbrīvošanā no Bermonta spēkiem kā novērošanas punkta organizētājs un vadītājs Svētā Pētera baznīcas tornī. No 24.11.1919. bija jaunizveidotās Artilērijas kadetu skolas priekšnieka vietas izpildītājs Rīgā. 02.01.–09.02.1920. bija Latvijas Sarkanā Krusta delegācijas sastāvā komandējumā Maskavā, pārejot frontes līniju Latgalē. Atgriezās Kurzemes artilērijas pulka komandiera un kadetu skolas priekšnieka vietas izpildītāja amatos. 06.08.1920. atbrīvots no pulka komandiera amata, 12.11.1920. – no kadetu skolas priekšnieka vietas izpildītāja amata sakarā ar skolas izformēšanu. 31.12.1920. iecelts par Bateriju komandieru kursu (21.09.1921. pārdēvēti par Artilērijas virsnieku kursiem) priekšnieku Rīgā. No 25.09.1925. – Vidzemes artilērijas pulka komandieris, no 01.11.1928. – Artilērijas inspektora štāba priekšnieks. 12.10.1932.–05.11.1934. – komandēšanas cenza iegūšanai Smagās artilērijas pulka komandiera vietas izpildītājs. No 10.12.1932. – Artilērijas virsnieku kursu priekšnieks. 01.02.1935. iecelts par Daugavgrīvas artilērijas komandieri (31.05.1935. pārdēvēta par Krasta artilērijas pulku). 03.10.1938. piekomandēts Artilērijas inspektora štābam (inspektora vietas izpildītājs). 1925. gadā beidza Latvijas Konservatorijas (mūsdienās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) dziedāšanas klasi (brīvmākslinieks), ārpus dienesta darbojās Latvijas Konservatorijas audzēkņu korporācijā “Līgusonis”, filistrs. Guva godalgotas vietas armijas un Latvijas Aizsargu organizācijas šaušanas sacensībās. Darbojās karavīru sporta biedrībā “Tēvijas Sargs”, Armijas zirgu sporta klubā (Revīzijas komisijas priekšsēdētājs), Latvijas kara skolu beigušo virsnieku apvienībā (valdes priekšsēdētājs). 08.06.1939. atvaļināts sakarā ar dienesta pakāpei paredzētā maksimālā vecuma sasniegšanu. Dzīvoja savā mājā Upes prospektā 5, Mangaļu pagasta Vecāķos pie Rīgas un Rīgā, Hamburgas ielā (Mežaparkā).

Padomju okupācijas laikā, pēc Vācijas–PSRS kara sākuma, 23.06.1941. vakarā apcietināts savās mājās pēc Jāņu ugunskura iededzināšanas pagalmā, apsūdzēts signalizēšanā vācu lidmašīnām, ievietots Rīgas Centrālcietumā. Nošauts un aprakts Centrālcietuma pagalmā. Vācu okupācijas laika sākumā pārapbedīts Rīgas 1. Meža kapos.

N. Fogelmaņa darbībai bija ievērojama loma Neatkarības kara laikā ne vien militārajā (Kurzemes artilērijas pulka komandieris, Artilērijas kadetu skolas priekšnieks), bet arī starptautisko attiecību kontekstā, jo N. Fogelmanis izpildīja dažādus uzdevumus Odesā, Ukrainā, un Berlīnē, Vācijā, kur, būdams valdības pilnvarotais gūstekņu jautājumos, pildīja Latvijas militārā pārstāvja lomu, periodiski aizvietojot diplomātisko pārstāvi, un Maskavā, Padomju Krievijā, kā militārais speciālists Latvijas delegācijā, kura parakstīja pamiera līgumu. Starpkaru periodā N. Fogelmanis bija viens no vadošajiem vecākajiem un arī plašākā sabiedrībā pazīstamākajiem Latvijas armijas artilērijas virsniekiem, ieņemtie atbildīgie amati (virsnieku kursu priekšnieks, pulka komandieris, artilērijas inspektora štāba priekšnieks u. c.) apliecina N. Fogelmaņa augsto profesionalitāti.

Par kaujas nopelniem Pirmā pasaules kara laikā apbalvots ar Krievijas Svētā Jura zobenu, Svētās Annas ordeni (IV šķira; ar uzrakstu “Par drošsirdību”), par dienestu Latvijas armijā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira; V šķira), Viestura ordeni (I šķira, ar šķēpiem), Aizsargu Nopelnu krustu, Polijas Drošsirdīgo krustu.