Zaļenieku pagasts atrodas Jelgavas novadā, tas izvietojies Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā. Līdz novada centram Jelgavai attālums ir 21 km, līdz Tērvetei – 8 km, līdz Dobelei – 19 km, līdz Latvijas galvaspilsētai Rīgai – 61 km. Robežojas ar Svētes, Glūdas, Vilces un Lielplatones pagastu, kā arī Dobeles novada Krimūnu pagastu un Tērvetes novada Tērvetes un Augstkalnes pagastu. Pagasta centrs ir Zaļenieki. 2009. gadā Zaļenieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Jelgavas novadā.

Zaļenieku pagasta platība ir 122,3 km². Iedzīvotāju skaits 2024. gadā – 1413. Apdzīvotās vietas pagastā – Abgunste (skrajciems), Spurģi (mazciems), Ūziņi (vidējciems), Zaļenieki (lielciems, pagasta centrs).

Zaļenieku pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā. Virsas augstums pārsvarā ir 20–30 m virs jūras līmeņa, augstākā vieta (36 m virs jūras līmeņa) ir uz dienvidrietumiem no Abgunstes. Upju tīklu veido Lielupes baseina upes. Pagasta austrumu daļā tek Lielupes pieteka Svēte ar Kaņņu strautu (tajā Kaņņu krāce) un Zemdegu strautu, ziemeļu daļā – Svētes pieteka Tērvete ar Bramberģes strautu (garums 28 km), Ailes strautu (18 km), Plepju grāvi, Ellītes grāvi un Egloni (12 km). Pagasta teritoriju caurvij arī Auces upe. 2017. gadā Svētes upes ekoloģiskā kvalitāte vērtēta kā vidēja, Tērvetes upes – slikta.

Pagasta teritorijā atrodas Pūteļu karjers ar smilts atradni un Jekstu karjers ar smilts un grants atradni. Meži, galvenokārt lapu koki, 2021. gadā aizņēma 14,2 % no pagasta teritorijas.

Meža zemju platības (ha) pēc to veida 2017. gadā.

Avots: Zemkopības ministrija, Meža statistika.

Daļa no pagasta teritorijas iekļauta Tērvetes dabas parkā.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

2024. gadā iedzīvotāju blīvums Zeļenieku pagastā – 11,7 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Pagastu šķērso 1. šķiras autoceļš P95 (Jelgava–Tērvete–Lietuvas robeža (Žagare)), 2. šķiras autoceļi V1056 (Svēte–Augstkalne), V1075 (Jēkabnieki–Lejiņas), V1079 (Glūdas stacija–Zaļenieki) un V1098 (Dobele–Krimūnas–Zaļenieki–Ūziņi). Sabiedriskais transports cauri Zaļeniekiem kursē vairākas reizes dienā, nodrošinot satiksmi ar Jelgavu, Tērveti, Eleju, Dobeli, Ūziņiem un citām vietām.

Zaļenieku pagastā 2020. gadā reģistrētas 103 lauku saimniecības. Zemes kopplatība – 11 989 ha. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 11 537 ha. No tās īpašumā esoša zeme – 6 660 ha, nomāta lauksaimniecībā izmantotā zeme – 4 685 ha. Lauksaimniecības zemju teritorija ir viena no lielākajām Jelgavas novadā, tā galvenokārt tiek izmantota augkopībā. Zaļeniekos atrodas Zemgales un Latvijas auglīgākās zemes, kuru novērtējums pārsniedz 60 baļļu robežu. Galvenā lauksaimniecības nozare – graudkopība. 

Pagastā reģistrēta viena bioloģiskā saimniecība – “Liel-Dimzēni”.

Iedzīvotāji nodarbināti lauksaimniecībā, pašvaldības iestādēs (skolā, bērnudārzā), tūrismā un citur, kā arī daudzi strādā netālajā Jelgavā un Dobelē.

Pirmā skola Zaļeniekos tika atvērta 1822. gadā, draudzes skola – 1850. gadā, pagastskola (tagadējā Zaļenieku pamatskola) – 1881. gadā. Zaļeniekos 1921. gada 2. oktobrī tika atklāta vidusskola, kura atradās Zaļās muižas ēkā.  Vēlāk muižas ēkā darbojās:

• 1920.–1935. Zaļenieku valsts ģimnāzija (dibināta kā Jelgavas apriņķa vidusskola Zaļeniekos, no 1925. gada – Zaļenieku valsts vidusskola, no 1929. gada –Zaļenieku valsts ģimnāzija),
• 1935.–1940. Valsts Zaļenieku mājturības skola,
• 1940.–1945. Zaļenieku mājturības vidusskola,
• 1945.–1947. Zaļenieku lauksaimniecības tehnikums,
• 1947.–1951. Zaļenieku divgadīgā kolhozu vadošo kadru sagatavošanas skola,
• 1951.–1956. Zaļenieku trīsgadīgā lauksaimniecības vidusskola kolhozu priekšsēdētāju sagatavošanai,
• 1956.–1962. Zaļenieku lauksaimniecības tehnikums,
• 1962.–1966. Republikāniskā viengadīgā kolhozu un padomju saimniecību vadošo kadru sagatavošanas skola,
• 1966.–1971. Zaļenieku ekonomiskais tehnikums,
• 1972.–1985. Zaļenieku sovhoztehnikums,
• 1985.–1989. Zaļenieku 73. profesionāli tehniskā vidusskola,
• 1989.–1998. Zaļenieku lauksaimniecības skola,
• 1999.–2012. Zaļenieku arodvidusskola,
• 2012.–2013. Zaļenieku Profesionālā vidusskola,
• kopš 2013. gada – Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola.

Pilij līdzās esošais zirgu stallis 2019. gadā tika pārveidots par Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas mācību darbnīcu – “Restauratoru nams”. Šī ir vienīgā vieta Baltijas valstīs, kur var apgūt mūra restaurācijas prasmes – gan restauratora asistenta, gan mūrnieka profesiju. Ēkas pirmajā stāvā izveidotas un aprīkotas mūra restaurācijas un kokgaldniecības restaurācijas darbnīcas, savukārt otrajā stāvā ir telpas tapsēšanas, krāsošanas, kompozīcijas, krāsu mācības un citām darbnīcām.

Padomju okupācijas laikā Jēkabniekos (tagadējā Zaļenieku teritorijā) darbojās pamatskola, kurā mācības notika krievu valodā, kā arī Abgunstes sešu klašu un Ūziņu četru klašu pamatskola. Bērnudārzs Zaļeniekos tika atvērts 1964. gadā. 2004. gadā bērnudārzs un pamatskola tika pārcelti uz jauno skolas ēku Zaļenieku centrā, līdzās kultūras namam. 2004. gada 1. septembrī notika ēkas atklāšana un skolas nams ieguva nosaukumu – Zaļenieku izglītības centrs.

Kultūras namā, kas atrodas bijušajā Zaļenieku biedrības namā, darbojas dažādi pulciņi un amatiermākslas grupas. Pagasta teritorijā darbojas divas bibliotēkas – Zaļenieku bibliotēka un Ūziņu bibliotēka. Pagastā ir stadions, sporta halle un volejbola laukums. Pagasta centrā ir pasta nodaļa.

Pagastā darbojas Zaļenieku luterāņu baznīca jeb Zaļā evaņģēliski luteriskā draudze. Baznīca celta 1828. gadā, 1872. gadā tā paplašināta. Baznīcā atrodas Liepājas ērģeļmeistara Karla Hermana (Karl Hermann) būvētas ērģeles, kas iesvētītas 1862. gada 21. februārī, J. Hinnera altārglezna, kas gleznota 1873. gadā, un Drēzdenes mākslinieka Jūliusa Hībnera (Julius Hübner) 1873. gadā veidotas logu vitrāžas. Ērģeles un vitrāžas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. 1929. gadā baznīcā tika atklāta piemiņas plāksne 36 karā kritušajiem draudzes locekļiem. Pie baznīcas kapsētas ir Pirmā pasaules kara vācu karavīru kapi.

Pagasta teritorijā atrodas piecas kapsētas. Zaļenieku, Gauriņu un Ūziņu Priežu kapsēta ir atvērtas apbedījumiem, Stuļģu un Lutartu – slēgtas. 

Primāro veselības aprūpi nodrošina Zaļenieku doktorāts, kurā darbojas ģimenes ārsta prakse un procedūru kabinets, kā arī turpat darbojas masiera prakse. Pagasta centrā, kultūras nama ēkā, atrodas aptieka.

Zaļenieku pagasts izveidots Zaļenieku muižas (Grünhof, arī Zaļā muiža) teritorijā, kam vēlāk pievienoti Abgunstes un Ūziņu muižu pagasti. Pirmā pasaules kara sākuma posmā pagastu kā bēgļi atstāja apmēram 98 % iedzīvotāju. Agrārās reformas laikā Zaļenieku muižu sadalīja jaunsaimniecībām. 1935. gadā Zaļenieku pagastā bija 389 saimniecības, 9108 ha aizņēma aramzeme, 477 ha – pļavas, 79 ha – ganības, 118 ha – meži. Darbojās divas vējdzirnavas, divas ūdensdzirnavas, motordzirnavas, zāģētava, pienotava, siernīca un septiņi pārtikas veikali.

Zaļenieku un Jēkabnieku pagastos (mūsdienās abi toreizējie pagasti apvienoti) 1935. gadā darbojās septiņas vēja, ūdens vai motora dzirnavas, trīs pienotavas vai krejotavas, divas zāģētavas un desmit veikali.

1935. gadā Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta platība bija 114,9 km² un tajā dzīvoja 2565 iedzīvotāji. Padomju otrreizējās okupācijas laikā, 1945. gadā, pagastā tika izveidotas Abgunstes, Deģu un Zaļenieku ciema padomes, bet pagasts 1949. gadā tika likvidēts. Zaļenieku ciems ietilpa Elejas (1949–1956), Jelgavas (1956.–1962. gadā, pēc 1967. gada) un Dobeles (1962–1967) rajonos. 1956. gadā Zaļenieku ciema Raiņa kolhoza teritorija tika pievienota Abgunstes ciemam, 1962. gadā Zaļenieku ciemam tika pievienots likvidētais Abgunstes ciems, 1965. gadā – daļa no likvidētā Deģu ciema. 1967. gadā Zaļenieku “Ļeņina kolhoza” teritorija pievienota Bites ciemam. 1974. gadā Zaļenieku ciemam tika pievienota daļa no Glūdas ciema kolhoza “Zaļenieki” teritorijas, bet daļa no Zaļenieku ciema kolhoza “Pavasaris” teritorijas tika pievienota Ausmas ciemam, un kolhoza “Straume” un citu teritorijas – Svētes ciemam. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Zaļenieku pagastam pievienota daļa no Jēkabnieku pagasta, bet daļa Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā. 1990. gadā ciems tika pārveidots par pagastu. 2009. gadā Zaļenieku pagasts kā administratīva teritorija tika iekļauts Jelgavas novadā.

Zaļenieku pagastā raksturīga savrupmāju apbūve un atsevišķs daudzstāvu dzīvojamo ēku puduris. Ciema centrālajā daļā izvietotas daudzfunkcionālas sabiedriskas nozīmes ēkas.

Zaļā muiža ir ievērojama ar to, ka tās fasādes laika gaitā nav izmainītas. Saglabājies oriģinālais apmetums, profilējumi un dekoratīvās detaļas. Laika posmā no 1866. līdz 1868. gadam muižā tika veikti pārbūves darbi iekštelpu apdarē un plānojumā – tika izbūvēta kāpņu telpa, zālē uzstādīts kamīns, apgleznoti vairāku telpu griesti, uzstādītas jaunas krāsnis ar glazētiem podiņiem un ornamentālu reljefu dzegu. No 18. gs. interjera saglabājušās griestu dzegas otrā stāva zālēs, kāpņu telpas vestibila griesti, parketa fragmenti, dažas durvju vērtnes. 19. gs. tika uzbūvēts marmora jaunrokoko stila kamīns, veikts griestu gleznojums ar ampīra un renesanses motīviem, veidoti barokāli kāpņu margu balustri. Muižas apbūves ansamblī ietilpst vairākas saimniecības ēkas, kas celtas 19. gs. vidū. 1925. gadā muižas apbūves inventarizācijas dokumentos minētas vairāk nekā 30 dažādas ēkas, to vidū dažas arī neparastas – puķu māja, vīna māja un firziķu ēka –, kā arī tradicionālas: staļļi, kalpu mājas, kūtis un citas ēkas. Pils apkārtnē ir 27,7 ha liels ainavu parks, no kura 3 ha aizņem ezers un dīķi. Tā kompozīcijas pamatā ir dekoratīvais dārzs. Zaļās muižas pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils iekšpusē atrodas valsts nozīmes mākslas pieminekļi: griestu un sienu gleznojums un kamīns.

Zaļenieku centrā atrodas Zaļās muižas biedrības nams (Konzums), kura būve uzsākta 1893. gada aprīlī un tika pabeigta 1894. gada 31. jūlijā. Bermonta Rietumu brīvprātīgo armijas karavīri Zaļenieku biedrības namu uzspridzināja, bet 1926. gadā nams tika atjaunots. Mūsdienās biedrības nams ir Zaļenieku kultūras nams, tā telpās norisinās apkārtnes kultūras pasākumi un atrodas Zaļenieku pagasta bibliotēka un aptieka.

Pagastā atrodas arī klasicisma stilā celtā Abgunstes muiža, kura ir iecienīts un pievilcīgs tūrisma objekts, to apsaimnieko biedrība “Radošuma meka”. Muižā atrodas Baltijā lielākais keramikas ceplis, iekārtotas darbnīcas un naktsmājas māksliniekiem, atjaunota klēts, kā arī tiek būvētas oranžērijas un iekopts muižas parks. Abgunstes muižas apbūve – dzīvojamā māja un klēts – ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Zaļenieku pagasta teritorijā atrodas vairāki aizsargājami kultūras pieminekļi, piemēram, dzejnieces Aspzijas dzimtās mājas “Daukšas” (19. gs.), Zaļenieku mācītājmuižas dzīvojamā māja (19. gs. sākums) un klēts, Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve (19. gs. vidus), kurā ietilpst dzīvojamā māja “Līkā māja” (19. gs. sākums), zemnieku sēta “Lieldimzēni”, kurā ietilpst dzīvojamā māja, klēts un ratnīca, kūts un pirts (20. gs. sākums), dzīvojamā māja “Meņģeli” (19. gs. beigas), viensētas “Milleri” apbūve, kurā ietilpst klēts (1908) un pagrabs (19. gs. beigas), mežsarga sētas “Saulgrieži” dzīvojamā māja (1927) un klēts (19. gs. beigas), Zaļenieku biedrības nams (1893), Gauriņu kapsētas kapliča (1870), Zaļenieku vecās kapsētas kapliča (19. gs. vidus), Ūziņu dzirnavnieka māja (1928) un Ūziņu vējdzirnavas (1880).

Ūziņu vējdzirnavas ir Latvijā vienīgās zināmās holandiešu tipa vējdzirnavas, kam uz sešstūraina no laukakmeņiem mūrēta korpusa pirmā stāva ir no ķieģeļiem uzmūrēta nošķeltam konusam līdzīga augšējā daļa ar četriem spārniem.

Pie aizsargājamām vērtībām pieder arī vairākas apmetnes un senkapi: Būdnieku, Zaļās muižas, Ķēķu, Bušu, Kaiju un Gauriņu.

Kultūrvēsturiska vērtība ir tēlnieka Mārtiņa Zaura veidotais kapa piemineklis literātam un juristam Andrejam Stērstem Zaļenieku kapsētā (1966) un kapa piemineklis farmakognozijas pamatlicējam Latvijā Eduardam Svirlovskim Ūziņu kapsētā.

Iecienīts tūrisma objekts ir Zaļenieku kokaudzētava, kura dibināta 1995. gadā. Kokaudzētavas dibinātājs, īpašnieks un vadītājs ir dārznieks Imants Parfenovičs. Zaļenieku kokaudzētava ir viena no lielākajām un vadošajām kokaugu audzētājām Latvijā. Kokaudzētavā atrodas dendrārijs jeb iepazīšanās dārzs, kas aizņem 1 ha platību, un tajā apskatāmi vairāk nekā 2000 kokaugu taksonu. 

Nakšņošana iespējama Abgunstes muižā, atpūtas kompleksā “Kaupēna dzirnavas”, Pūteļkrogā un Zaļās muižas hostelī.

Zaļenieku pagastā dzimuši vairāki ievērojami ārsti: pirmā latviešu ārste Klāra Hibšmane, Latvijas Sarkanā Krusta slimnīcas galvenais ārsts, direktors un ķirurgs Aleksandrs Neibergs, ārsts, Jelgavas Latviešu biedrības un Zemgales muzeja biedrības priekšnieks Dāvids Bīskaps. Ūziņu Lieldimzēnos dzimis farmakognosts un farmācijas doktors E. Svirlovskis. Pagastā dzimuši arī ievērojami literāti, dzejnieki un dramaturgi: Aspazija, Valdis Grēviņš un Kārlis Brīvnieks. Zaļeniekos dzimuši un ilgstoši vairākās biedrībās aktīvi darbojās Zaļenieku pagasta vecākais Jānis Bergs un Zaļās draudzes priekšnieks Dāvis Biezbārdis. Par Zaļenieku pagastskolas pirmo pārzini un Zaļās draudzes skolas skolotāju strādāja literāts un jaunlatviešu laikmeta darbinieks Kristaps Šuberts.