“Balāde par gulbi” ir 1981. gadā sacerēta dziesma ar Jura Kulakova mūziku un Māra Melgalva vārdiem, iekļauta grupas “Pērkons” pirmajā albumā “Mākslas darbi”; viens no populārākajiem J. Kulakova sacerējumiem.   

1980. gada septembrī klajā nāca dzejnieka M. Melgalva pirmā dzejoļu grāmata “Meldijās iešana” – viens no pirmajiem, kas tika pie autoreksemplāra, bija komponists J. Kulakovs. Jau oktobrī tapa 13 dziesmas ar M. Melgava dzeju, un 1981. gada sākumā tika dibināts Rīgas rajona kolhoza “Ezerciems” vokāli instrumentālais ansamblis “Pērkons”. Ar tā muzikālajiem spēkiem dziesmas tika atskaņotas M. Melgalva jaunrades vakarā Mazajā Ģildē 17.03.1981., kas bija pirmais grupas “Pērkons” oficiālais koncerts.

“Balāde par gulbi”, veltīta Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Dabas aizsardzības biedrībai, atļauta un reģistrēta Emīla Melngaiļa Tautas mākslas namā 1981. gada 25. martā, tika iekļauta “Pērkona” koncertprogrammā, dziesmu izpildīja solisti Ieva Akuratere un Raimonds Bartaševičs.

1983. gada 31. janvārī, 1. un 2. februārī  Rīgas Dzelzceļnieku kultūras namā bija jānotiek sešiem grupas “Pērkons” koncertiem – publika priekšnesumu uzņēma ļoti emocionāli, tostarp dzīvu reakciju allaž raisīja dziesma “Balāde par gulbi”. Hārdroka stilā veidotais aranžējums rosināja uz seksuālu atbrīvotību, soloposma eksaltētā dziedājuma laikā I. Akuratere norāva melno jaciņu, palika stāvot uz skatuves tikai melnā krūšturī. Dziedātāja bija rotājusies ar stangu ap kaklu un Teodora Zaļkalna Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts Mākslas akadēmijas studentu veidotiem auskariem vilciena sliežu formā.

LPSR Kultūras ministrs Vladimirs Kaupužs pavēlēja atcelt pēdējos divus koncertus publikas neciešamās uzvedības dēļ. V. Kaupužs 1983. gada 8. februārī izdeva pavēli “Nr. 80” par grupas “Pērkons” darbības aizliegumu sakarā ar “programmas zemo ideoloģisko līmeni, nepieņemamo grupas dalībnieku izskatu un neciešamu publikas uzvedību”. Grupa nedrīkstēja uzstāties, kamēr netiks sagatavota un noteiktajā kārtībā apstiprināta jauna koncertprogramma.

Piespiedu dīkstāves laikā “Pērkona” dalībnieki Mežaparkā, divstāvu mājas I. Akurateres pirmā stāva dzīvoklī, iekārtoja pagrīdes ierakstu studiju: verandā stāvēja pults, kamīnistabā – vokālie mikrofoni, guļamistabā blakus flīģelim tika novietotas bungas un iespēlētas arī ģitāru partijas un taustiņinstrumenti. 1983. gadā tika ieskaņoti magnetalbumi “Zibens pa dibenu” un “Mākslas darbi rodas mokās”, kurā iekļauta arī “Balāde par gulbi”. Albums “Mākslas darbi rodas mokās” magnetofona lentēs nelegāli izplatījās visā Latvijā.

1984. gadā vairākas grupas “Pērkons” dziesmas, tostarp “Balāde par gulbi”, tika iekļautas Vācijas Federatīvās republikas izdotajā skaņuplatē “Vēl ir laiks”. Tā trimdas latviešu jaunās paaudzes aprindās kļuva par muzikālu protesta simbolu padomju režīmam, līdzīgi arī Latvijā. M. Melgalva dzejolis 80. gadu vidū publicēts vairākos trimdas preses izdevumos.

1984. gadā J. Kulakova grupa atjaunoja koncertdarbību kā Rīgas rajona kolhoza “Padomju Latvija” ansamblis. 1985. gada vasarā pēc “Pērkona” koncerta Ogres estrādē daži agresīvi noskaņoti padsmitnieki atceļā uz Rīgu izdemolēja divus elektriskā vilciena. Logu sišana notikusi, citējot  “Balādi par gulbi”:

“Ak vai cik stulbi ir nosist gulbi bet stulbāk vēl, ja vēlāk žēl, tad ir tik velnišķīgi stulbi – ik rietā sarkans gulbis kvēl tik stulbi kvēl ka jāsit vēl.”

Par izdarīto noziegumu atbildīgu padarīja grupu, otrreiz aizliedzot tai koncertēt; tā laika situācija atspoguļota Jura Podnieka dokumentālajā filmā “Vai viegli būt jaunam” (1986).

1987. gadā grupa “Pērkons” atgriezās Latvijas rokmūzikā kā Tukuma rajona zvejnieku kolhoza “Selga” ansamblis. Turpmākajās jaunu dziesmu programmās 90. gados tika iekļautas arī pirmo darbības gadu skaņdarbi, tostarp “Balāde par gulbi”.

21. gs. neviens grupas “Pērkons” koncerts nav noticis, neatskaņojot “Balādi par gulbi”, tajā soliste I. Akuratere izcili demonstrē savas balss plašās iespējas. Kā skatuves triku un improvizāciju koncertos I. Akurateres solo reizēm (arī tehnisku iemeslu dēļ) falsetā ir dziedājis grupas basģitārists Juris Sējāns.

2003. gadā “Balāde par gulbi” bija iekļauta Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku Jauniešu koru koncerta (“Skonto stadionā”) programmā, solisti – I. Akuratere un R. Bartaševičs; koncerta ieraksts ir izdots CD un DVD. 

2018. gadā “Balāde par gulbi” ieguva 88. vietu Radio SWH rīkotajā LV TOP 100 aptaujā.

“Balāde par gulbi” ir publicēta grupas “Pērkons” albumā “Mākslas darbi” un izlasēs, izlasē “Latviešu Auto Roks 80tie” (2009) un citās. Dziesma ir pārskaņota, piemēram, “Fabrikas muzikālā teātra” albumā “Tā ir jānotiek” (izpildītāja Candy, Liene Greifāne (Bronuša)), tā bija iekļauta arī grupas “Līvi” repertuārā 20. gs. 80. gadu pirmajā pusē.

Dziesma “Balāde par gulbi” tika atskaņota 2025. gada XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos simfoniskās mūzikas lielkoncertā “Daudzskanīgais debesjums” (Mārča Miķelsona aranžija; diriģents M. Miķelsons).