Jēdziena lietojums un izpēte Apzīmētāji dažādās mūsdienu valodās novietojas gan pirms, gan pēc lietvārda, uz kuru tie attiecas, turklāt tam ir saikne ar apzīmētāja vārdšķiru. Valodas vēsturē par seniskāku tiek uzskatīta vārdu secība, kur apzīmētājs atrodas pirms lietvārda. Latviešu un lietuviešu valodā, arī Baltijas jūras somu valodās (igauņu, somu u. c.) tipisks ir apzīmētājs pirms lietvārda neatkarīgi no vārdšķiras, ar kuru apzīmētājs izteikts, piemēram, latviešu valodā Vakar izlasīju ļoti labu grāmatu. Pagāja pieci gadi. Mana māsa dzīvo Liepājā. Zālē mirdz zaigojošas rasas lāses.
Skaitļa vārdi kā apzīmētāji pirms lietvārda dominē arī citās Eiropā runātās valodās, piemēram, spāņu, portugāļu, itāļu, vācu, angļu, zviedru, īru, čehu, poļu valodā. Savukārt dažādās Āfrikas vidienes un daļā Dienvidaustrumāzijas valodu skaitļa vārdi parasti novietojas aiz lietvārda. Arī latviešu valodā, izsakot nenoteiktu daudzumu, skaitļa vārdi parasti ir aiz lietvārda, piemēram, Gaidīju pastā vēstuli dienas trīs. Tas notika pirms gadiem desmit.
Lietvārdi un īpašības vārdi apzīmētāja funkcijā novietojas aiz lietvārda, piemēram, spāņu, portugāļu, itāļu, īru un velsiešu valodā, kamēr, piemēram, islandiešu, vācu, poļu un grieķu valodā šādi atrodams tikai lietvārds, bet ne īpašības vārds. Latviešu valodā šādā novietojumā sastopami ar lietvārdu ģenitīvā izteikti apzīmētāji mēra nozīmē, piemēram, tase kafijas, maiss kartupeļu, muca alus, kilograms sviesta.
Eiropas valodām kopumā ir raksturīgs arī norādāmo vietniekvārdu novietojums pirms lietvārda (šī māja, tā māja, šāds notikums, tāds notikums), taču, piemēram, basku, īru, velsiešu un korniešu valodā norādāmie vietniekvārdi seko lietvārdam.
Apzīmētāji teikumā var būt saskaņoti un nesaskaņoti ar lietvārdu. Ja apzīmētājs ir īpašības vārds, skaitļa vārds, vietniekvārds vai lokāms divdabis, tad tas parasti saskaņojas dzimtē, skaitlī un locījumā ar lietvārdu, uz kuru tas attiecas. Piemēram, teikumā Mēs pārcelsimies dzīvot jaunā mājā. apzīmētājs jaunā ir īpašības vārds, kas tieši tāpat, kā lietvārds mājā, ir sieviešu dzimtes vienskaitļa lokatīvā.
Ja apzīmētājs ir lietvārds, tad parasti tas ir vienā konkrētā locījumā neatkarīgi no tā, kādā gramatiskajā formā teikumā lietots lietvārds, uz kuru attiecas šāds apzīmētājs. Piemēram, latviešu valodai raksturīgs ir nesaskaņotais apzīmētājs ģenitīvā – zelta rotas, maizes ceptuve, māla vāze, laimes sajūta, koku galotnes, zvaigžņu mirdzums, domu spēks. Iesaistot šādus vārdu savienojumus teikumā, apzīmētājs vienmēr paliek ģenitīva formā: Man patīk zelta rotas. Tavai vecmāmiņai bija daudz zelta rotu. Vai zelta rotām nepieciešama īpaša kopšana? Nevajadzētu iztērēt visus ģimenes līdzekļus zelta rotās.
Apzīmētājs teikumā var izteikt dažādas nozīmes:
1) pazīmi (šaurā nozīmē) – Dārzos jau saplaukušas košas narcises. Pamalē redzami sudraboti mākoņi. Skolotāja pasmaidīja saprotošu smaidu. Man šovakar negaidīts gājiens uz teātri.
2) piederību – Tā ir brāļa grāmata. Mātes dzimtās mājas ir Kurzemē. Mūsu dārzā es vēlētos trīs krūmrozes. Manā galvā šobrīd nav nevienas domas.
3) vielu, proti, materiālu – Zēnam garšo melleņu ievārījums. Šo dzintara piespraudi esmu mantojusi no krustmātes. Basketbola komanda sacensībās ieguva bronzas medaļu. Ivara vecmāmiņai patīk sarkankoka mēbeles.
4) daļas un veselā attieksmes – Ļoti gribētos iedzert tasi kafijas. Litrs piena nemaz nav daudz. Loga rūtis mirdzēja saulē. Cepures pušķis bija liels un raibs.
5) nolūka un noderības attieksmes – Mums jānopērk jaunas sulas glāzes. Šie dārza krēsli ir ļoti ērti. Skriešanas apaviem nepieciešamas īpašas zoles. Ievārījuma cukurs viņiem ir krājumā.
6) objekta attieksmes – Grāmatas rakstīšana nav viegla lieta. Izrādes vērtējums būs rūpīgi pārdomāts. Bumbas spēriens bija ļoti stiprs. Baumu stāstītāji viņai nekad nav patikuši.
7) laika un vietas attieksmes – Tas būs jāpaveic gada laikā. Istabā iespīd rīta saule. Kāpu kviešiem ir asas lapas. Liepājas pludmalē ir skaisti baltas smiltis.
Pēc sastāva apzīmētāji var būt vienkārši un salikti. Vienkāršu apzīmētāju veido viens patstāvīgas nozīmes vārds, piemēram, Vai šodien sagaidīsim zilas debesis? Man patīk lielziedu rozes. Saliktu apzīmētāju veido jēdzieniski nedalāms vārdu savienojums – vai nu vairāku īpašvārdu savienojums vienā nosaukumā (Latvijas teātros arvien tiek iestudētas Rūdolfa Blaumaņa lugas. Čehu Budejovices tūrisma birojā vienmēr ir daudz apmeklētāju.), vai arī vairāku vārdu savienojums vienā terminā (Eiropas dižskābarža meži mūsdienās vairs reti sastopami. Iegādājos vairākus neīstā jasmīna jeb filadelfa stādus.).
