Visnozīmīgākais laiks gleznotāja daiļradē bija 20. gs. 30. gadi, kad A. Annuss manifestēja sevi kā vienu no spējīgākajiem jauntradicionālisma pārstāvjiem Latvijas mākslā izmēros iespaidīgās figurālajās gleznās: “Vecmīlgrāvī” (1932), “Ogļu osta” (1933), “Atpūta Torņkalnā” (1933, visas Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, LNMM). Darbos izmantotajā krāsu salikumā gleznotājs īpaši pastiprina kolorīta bagātību un vizuālajā izteiksmē būtiska kļūst faktūra. Aizraujoši, krāšņi un ar spilgtu stilu ir eļļas tehnikā gleznotie sadzīves žanra darbi ar zemnieku un zvejnieku dzīves motīviem, sievietēm pie jūras (“Sievietes pie jūras”, 1935, “Palaunags”, 1939, “Peldētājas pie Daugavas”, 1934, visi LNMM).
Altārgleznās A. Annuss radījis daudzus emocionāli piesātinātus veltījumus Jēzum Kristum latviešu zemnieku vidē kā gādīgam mierinātājam, palīgam un stiprinātājam ar žanram nepieciešamu cienīgu monumentalitātes izjūtu. Altārgleznās šķietami sadzīviskos sižetus mākslinieks interpretē ar žanram būtiski nepieciešamo monumentalitātes izjūtu, lielās formās un krāsu masās. Mūsdienās Latvijā ir divpadsmit A. Annusa altārgleznas. Īpaši izceļama ir 1943. gadā tapusī Aizkraukles luterāņu baznīcas altārglezna “Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam” (arī “Kristus glābj slīkstošos”), kas ir pēdējais Latvijā gleznotais darbs. Īpašu stāstu, kas ļauj ieskatīties mākslinieka pasaules uztverē un izjust viņa radīto emocionālo noskaņu, vēsta darbu cikls par dzintara meklētājām.
