Teodors Jānis Brige bija virsnieks ar Latvijas Neatkarības kara pieredzi, Latvijas armijā izveidoja labu administratīvo un ierindas karjeru – bija Armijas komandiera štāba Apmācības daļas priekšnieka palīgs, Latvijas Kara skolas Kājnieku nodaļas priekšnieks, kājnieku pulka komandiera palīgs un pulka komandieris.

Dzimis tirgotāja Kriša un Magdalēnas (Mades; dzimušas Skurstenes) Brigu ģimenē (Teodora un brāļa Eduarda kristībās kūmās bija Strazdumuižas īpašnieks Teodors Eduards Pihlaus). Kristīts Biķeru evaņģēliski luteriskajā draudzē. 06.1909. beidzis A. Millera reālskolu Rīgā. 01.04.–02.08.1916. mācījās un beidza 2. Kijevas kājnieku praporščiku sagatavošanas skolu (2-я Киевская школа подготовки прапорщиков пехоты), 14.02.–03.09.1922. – Latvijas armijas vecāko virsnieku kursus, 17.10.1932.–23.08.1933. – vecāko virsnieku kursus Augstākajos militārajos kursos, 27.05.–11.06.1934. – virsnieku strēlniecības kursus.

09.1922. precējies ar Latgales apgabaltiesas kantoristi Helēnu Laiviņu, dēli Visvaldis (pēc Otrā pasaules kara, 20. gs. 50. gados – Latviešu darba, transporta un sardžu vienību sakaru virsnieks pie Amerikas Savienoto Valstu (ASV) armijas štāba Heidelbergā, pulkvežleitnants) un Teodors. 

27.09.1915. Maskavā mobilizēts Krievijas armijā, ieskatīts 30. kājnieku rezerves bataljonā Harkivā, 07.11.1915. – 29. kājnieku rezerves bataljonā Harkivā. 10.1915. iedalīts mācību komandā, 02.1916. beidza mācību komandas apmācības kursu. Pēc praporščiku skolas beigšanas no 08.1916. praporščiks 202. kājnieku rezerves pulkā Kostromā, jaunākais virsnieks. 02.–09.11.1916. komandējumā 231. kājnieku rezerves pulkā Šujā, pretgāzu apmācības instruktors, 02.02.–17.02.1917. atvaļinājumā Rīgā. 18.05.1917. kā papildinājumu (marša) rotas komandieris komandēts uz 3. strēlnieku divīziju Rumānijas frontē, no 04.06. – jaunākais virsnieks, no 29.06. – bataljona sakaru virsnieks, no 20.08. – rotas komandieris 9. strēlnieku pulkā. Piedalījās kaujās. Podporučiks (23.08.1917.), poručiks (30.10.1917.). 17.11.1917. iecelts par pulka adjutantu. 20.02.1918. Žmerinkas pilsētā, Podoļskas guberņā (tagad Viņņicas apgabals, Ukrainā) atlaists divu mēnešu atvaļinājumā, atgriezās vācu karaspēka okupētajā Rīgā. Vācu okupācijas laikā strādāja par akciju sabiedrības “Kavkaz-Merkurij-Vostočnoje” (Кавказ-Меркурий-Восточное) Rīgas nodaļas pilnvaroto, vienlaikus darbojās kā tēva namīpašuma pārvaldnieks.

04.06.1919. Rīgā brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitnants), dienējis Rīgas Jaunformējamajos spēkos, 1. rotas virsnieks. 03.08.1919. piekomandēts Iekšlietu ministrijai par Valsts drošības dienesta I Pārdaugavas rajona priekšnieku, 28.10.1919. – par Liepājas rajona priekšnieku. Kauju laikā ar Pāvela Bermonta (Павел Рафаилович Бермондт-Авалов) armiju 04.11.1919. iedalīts Grobiņas (no 15.02.1920. – 11. Dobeles) kājnieku pulkā, 2. rotas, no 17.11. – 3. rotas komandieris, no 28.11. – mācību komandas priekšnieks, no 05.12.1919. – 3. bataljona komandieris. Kapteinis (20.12.1919.; par kaujas nopelniem 14.11.1919. Liepājas aizstāvēšanā). 26.04.1920. pulka sastāvā pārvietots no Liepājas uz Latgales fronti Osvejas ezera rajonā (tagad Asveja, Baltkrievijā). Pēc Latvijas Neatkarības kara pulks izvietots Daugavpilī, no 15.03.1921. bija 2. bataljona komandieris, pulkvedis-leitnants (31.03.1921.; par kaujas nopelniem 22.06.1920.). No 01.06.1922. – 1. bataljona komandieris, 11.08.1924. iecelts par pulka saimniecības priekšnieku, 11.08.1925. – par Armijas komandiera štāba Apmācības daļas priekšnieka palīgu Rīgā. 01.04.–16.09.1927., 21.12.1927.–25.08.1928. daļas priekšnieka vietas izpildītājs. Pulkvedis (17.11.1928.). 07.–12.02.1930. komandējumā Igaunijas Valsts vecākā (igauņu riigivanem) vizītes laikā Latvijā, speciālā vilciena komandants Latvijas robežās. 08.07.1930. pārvietots uz Latvijas Kara skolu, no 05.09. skolas Kājnieku nodaļas priekšnieks. 17.29.03.1931. dienesta komandējumā Polijā (iepazīšanās ar Polijas kara skolām un mācību sistēmu). No 30.07.1931. virsnieks 8. Daugavpils kājnieku pulkā Cēsīs, no 15.08. pulka komandiera palīgs. No 12.06.1934. arī pulka šaušanas apmācības vadītājs. 11.05.1935. pārcelts uz 6. Rīgas kājnieku pulku Rīgā, no 12.06. pulka komandiera palīgs. 03.–07.1936. piekomandēts Kara tiesai, pagaidu loceklis. 06.11.1936. iecelts par 4. Valmieras kājnieku pulka komandiera palīgu Rīgā. 30.09.1937.–17.08.1938. bija 1. Liepājas kājnieku pulka komandiera vietas izpildītājs Liepājā, pēc tam atgriezās pulka komandiera palīga amatā 4. Valmieras kājnieku pulkā. No 02.1938. bija Latvijas Kara skolu beigušo virsnieku apvienības goda biedrs. 06.10.1938. iecelts par 11. Dobeles kājnieku pulka komandieri Daugavpilī. 06.10.1939. “dienesta interešu labā” atvaļināts no armijas. Dzīvoja Rīgā.

Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 02.1944. mobilizēts latviešu leģionā, 6. latviešu robežsargu pulka komandieris. Pulka sastāvā iekļauts 15. SS grenadieru latviešu divīzijā, no 11.1944. latviešu lauka papildinājumu depo pulka (tā sauktā būvpulka) komandieris Tornā (tagad Toruņa, Polijā). Pēc Otrā pasaules kara kopā ar dzīvesbiedri un abiem dēliem dzīvoja Vācijā, bēgļu nometnē Vircburgā. 08.1948. ieguva bēgļa statusu.

T. J. Brige – virsnieks ar samērā bagātu Latvijas Neatkarības kara kaujas pieredzi, starpkaru periodā izveidoja labu administratīvo un ierindas amatu karjeru Latvijas armijā – bija Armijas komandiera štāba Apmācības daļas priekšnieka palīgs un ilgstoši priekšnieka vietas izpildītājs, Latvijas Kara skolas Kājnieku nodaļas priekšnieks, kājnieku pulka komandiera palīgs un pulka komandieris. Viņa darbību priekšniecība ikgadējās atestācijās novērtēja kā ļoti labu vai labu līdz 1938. gadam un ieskaitot to (1939. gada atestācija dokumentos nav atrodama).

Par dienesta nopelniem Latvijas armijā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira; IV šķira), Viestura ordeni (III šķira, ar šķēpiem), Aizsargu Nopelnu krustu, Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu.