Roberts Briesma, kuram bija Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku daļu un Krievijas pilsoņu kara kaujas un ierindas virsnieka pieredze, starpkaru periodā bija Latvijas armijas vidējā un augstākā līmeņa ierindas komandiera amatos, izņemot neilgu periodu 1924.–1925. gadā, kad bija armijas komandiera adjutants. Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanas pēdējos mēnešos, jau pēc Otrā pasaules kara sākuma Eiropā, bija 5. Cēsu kājnieku pulka komandieris.

Dzimis strādnieka Indriķa un Lizetes (dzimusi Antone) Briesmu ģimenē, kristīts Tukuma evaņģēliski luteriskajā draudzē. Tēvs nodarbojās ar preču izvadāšanu, vēlāk ieguva piederību sīkpilsoņu kārtai. Beidzis Tukuma pilsētas skolu, 06.1914. – Rīgas tālbraucēju jūrskolu. 20.08.–16.11.1915. mācījās 2. Maskavas kājnieku praporščiku sagatavošanas skolā (2-я Московская школа подготовки прапорщиков пехоты) un beidza to. 04.10.1921.–27.09.1922. mācījās Latvijas armijas virsnieku kursos un beidza tos, 30.11.1930.–31.08.1931. – bataljonu komandieru kursos, 03.10.1937.–30.07.1938. – pulku komandieru kursos Augstākajā kara skolā Rīgā.

Precējies 03.1917. ar Elzu Melderi, kura pēc Otrā pasaules kara, 1952.–1964. gadā, dzīvoja Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).

14.11.1912.–15.12.1913. bija obligātajā karadienestā Krievijas bruņotajos spēkos, Kara flotē, bija vecākais stūresvīrs, pēc tā ieskaitīts flotes rezervē, pēc jūrskolas beigšanas strādāja uz tirdzniecības kuģiem. Pirmā pasaules kara laikā, 17.05.1915., Tukumā mobilizēts Krievijas armijā, iedalīts 57. kājnieku rezerves bataljonā Tverā, bija vecākais stūresvīrs, 06.1915. pārdēvēts par unteroficieri. Pēc praporščiku skolas beigšanas no 16.11.1915. – virsnieks (praporščiks), dienēja 235. kājnieku rezerves bataljonā Valuikos (mūsdienās Belgorodas apgabalā, Krievijā; rotas jaunākais virsnieks). 12.1915. komandēts uz Rietumu frontes vienībām, 30.12. ieradās Minskā, 16.01.1916. iedalīts 227. Jepifaņas kājnieku pulkā frontē, bija rotas jaunākais virsnieks. Piedalījās kaujās ar Vācijas armiju pie Berezinas upes Baltkrievijā. 31.03.1916. pārvietots uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu Ziemeļu frontes Rīgas sektorā, 24.04. ieradās, iecelts par 4. rotas jaunāko virsnieku. Podporučiks (01.10.1916.), poručiks (25.10.1916.). No 15.10.1916. –  ložmetēju komandas jaunākais virsnieks, 03.11.1916. bataljons pārformēts par pulku, 18.12.1916. iecelts par 8. rotas komandieri (stājās amatā 02.01.1917.). Ziemassvētku kauju laikā, 05.01.1917., pēc vācu frontes pārraušanas ar savu rotu uzbruka Skangaļu mājām, durkļu cīņā ieņēma trīs blindāžas, nogrieza vācu baterijai atkāpšanās ceļu, sagūstīja ienaidnieka karavīru grupu (par to vēlāk apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni). 26.–27.01.1917. pēc pulkveža komandiera Anša Zeltiņa ievainošanas bija pulka komandiera vietas izpildītājs, 27.01.–16.03., 16.06.–13.07., no 03.09. bija 2. bataljona komandiera vietas izpildītājs. Štābkapteinis (21.08.1917.). Piedalījās visās bataljona un pulka kaujās ar Vācijas armiju. Pēc lielinieku apvērsuma 07.12.1917. ievēlēts par 2. bataljona komandieri. Latvijā palikušo pulka vienību sastāvā, sākoties Vācijas armijas uzbrukumam, 02.1918. izvests uz Krieviju, 03.03. ieradās Maskavā. 18.03.1918. atvaļināts no armijas. Palika Krievijā, dzīvoja Samarā. 12.08.1918. Samarā mobilizēts Satversmes sapulces locekļu komitejas Tautas armijā, 15. Belebejas kājnieku pulka rotas komandieris, 09.1918. ar rotu komandēts apsargāt Samaras–Zlatoustas dzelzceļa līnijas posmu, 10.1918. Ufā rota pievienojās pulkam.

31.10.1918. pēc paša vēlēšanās pārvietots uz 1. Latvijas strēlnieku (Troickas) bataljonu, 09.11. ieradās un iecelts par 1. simta (rotas) jaunāko virsnieku. 15.12. bataljons pakļauts čehu un slovāku karaspēka virspavēlniecībai. 20.12.1918. pārdēvēts par Čehoslovākijas dienesta kapteini. No 12.01.1919. – bataljona komandiera palīgs, vairākkārt īslaicīgi bataljona komandiera vietas izpildītājs. 29.04.–29.05.1919. ar vienību bija komandējumā Kustanajā (mūsdienās Kostanaja Kazahstānā) apspiest lielinieku sarīkotos nemierus. No 06.07.1919. – mācību komandas priekšnieks, turpināja īslaicīgi periodiski izpildīt bataljona komandiera pienākumus. 29.09.1919. izteikta bataljona komandiera pateicība par mācību komandas “brašu izturēšanos”, Krasnojarskas dzelzceļa stacijā sagaidot Sabiedroto (Antantes) lielvalstu militārās misijas vadītāju ģenerāli Morisu Žanēnu (Pierre Thiébaut Charles Maurice Janin). 19.01.1920. pārcelts uz 2. simtu, jaunākais virsnieks, no 21.01. – kvarta (vada) komandieris. 28.–29.01.1920. piedalījās kaujās ar Sarkanās armijas vienībām pie Ņižņeudinskas dzelzceļa stacijas. 13.06.1920. bataljons ieradās Vladivostokā, 20.06.1920. bataljona sastāvā no Vladivostokas devās uz Japānu, no turienes 24.06. – uz Latviju britu tvaikonī “Voronezh”, 04.10.1920. atgriezās Latvijā, Liepājā, 05.10. – Rīgā. 28.10. bataljons pārdēvēts par Latvijas armijas Robežsargu divīzijas 1. Latvijas strēlnieku pulku. Pēc piešķirtā atvaļinājuma no 16.11.1920. bija 2. bataljona komandiera vietas izpildītājs, no 09.04.1921. – 3. bataljona komandieris. Pēc Robežsargu divīzijas izformēšanas, mācību laikā virsnieku kursos Rīgā, 06.05.1922. pārskaitīts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku Rēzeknē, pēc atgriešanās no kursiem, sākot ar 14.10.1922., pulka 3. (Latgales partizānu) bataljona 3. rotas komandieris. 12.05.1923. pārvietots uz 8. Daugavpils kājnieku pulku Cēsīs, no 11.07.1923. bija 3. rotas komandieris. 25.03.1924. pārcelts uz jaunizveidoto Armijas komandiera štābu, armijas komandiera adjutants, 01.07.–01.08. un vēl vairākkārt īslaicīgi bija štāba Inspekcijas daļas priekšnieka vietas izpildītājs. 03.12.1924. pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku, paliekot piekomandējumā Armijas komandiera štābam. Pulkvedis-leitnants (18.11.1924.). 13.01.1925. ieradās no komandējuma pulkā Rēzeknē, 3. (Latgales partizānu) bataljona komandieris. 01.07. iecelts par pulka saimniecības priekšnieku, 01.10.1928. – par 1. bataljona komandieri. No 07.09.1931. bija 4. Valmieras kājnieku pulka 1. bataljona komandieris, no 14.02.1934. – štāba priekšnieks Rīgā. 06.11.1936. iecelts par 6. Rīgas kājnieku pulka komandiera palīgu Rīgā. 29.11.1939. paaugstināts par pulkvedi un iecelts par 5. Cēsu kājnieku pulka komandieri Rīgā.

Pēc valsts okupācijas 18.10.1940. atvaļināts “piemērota amata trūkuma dēļ Sarkanajā armijā”. Strādāja par grāmatveža palīgu metālapstrādes rūpnīcā “Stars” Rīgā. Darbojās pagrīdes organizācijā “Latviešu nacionālais leģions”. 21.01.1941. savā dzīvoklī Kandavas ielā apcietināts. 22.06.1941. pārvests no Rīgas Centrālcietuma uz Astrahaņas cietumu, 22.10.1941. Staļingradas garnizona tribunāls piesprieda nāvessodu nošaujot.

Par nopelniem latviešu strēlnieku kaujās R. Briesma apbalvots ar Krievijas Svētā Vladimira ordeni (IV šķira, ar šķēpiem), Svētā Staņislava ordeni (III šķira, ar šķēpiem), Svētā Jura krustu (virsnieku versija, IV šķira); par nopelniem strēlnieku kaujās apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķira), par dienesta nopelniem Latvijas armijā – ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira), Viestura ordeni (III šķira, ar šķēpiem), Igaunijas Ērgļa ordeni (III šķira), par “sekmīgu Kustanajas gājiena vadīšanu” 1919. gadā – ar Francijas Kara krustu ar palmu, par darbību Čehoslovāku korpusa pakļautībā Sibīrijā – ar Čehoslovākijas Kara krustu.