Ksenija Skulme bija Rīgas Medicīnas institūta (tagad Rīgas Stradiņa universitāte, RSU) profesore, klīniskās uzturzinātnes pamatlicēja un pirmā ārstnieciskā uztura mācības organizētāja Latvijā. Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Veselības aizsardzības ministrijas galvenā dietoloģe (1948–1952, 1959–1967).

K. Skulme dzimusi pagasta rakstveža Andreja Grāvera un viņa sievas Elmīres (dzimusi Puiše) piecu bērnu ģimenē.

28.05.1927. viņa apprecējās ar gleznotāju Ugu Skulmi. Dēls Jurģis Skulme bija gleznotājs un mākslas zinātnieks.

K. Skulme mācījusies Piņķu Nikolaja skolā, Rīgas Latviešu biedrības skolā (Avotu ielā), Annas Ķeniņas proģimnāzijā, beigusi Voldemāra Maldoņa sieviešu privātģimnāziju Rīgā (1911). Studējusi Maskavas Augstāko sieviešu kursu (Московские высшие женские курсы) Filoloģijas fakultātē (1911–1914). Pirmā pasaules kara laikā pēc Ivērijas kopienas žēlsirdīgo māsu (Иверская община сестер милосердия) kursiem bija žēlsirdīgā māsa ķeizarienes Aleksandras (императрица Александра Фёдоровна) sanitārajā vilcienā (1915–1917), vēlāk piedalījās epidēmiju apkarošanā Petrogradā (1917–1920). Atgriezusies Latvijā, K. Skulme no 20.09.1921. Latvijas Augstskolā (no 1922. gada Latvijas Universitāte, LU) studēja Medicīnas fakultātē, ko pabeidza 12.12.1927. ar ārsta grādu.

Studiju laikā un vēlāk K. Skulme strādāja kā literatūras skolotāja Rīgas 3. papildskolā (1921–1934). Pēc ārsta grāda iegūšanas K. Skulme bija Rīgas pilsētas 2. slimnīcas (tagad Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, PSKUS) volontiere (1927–1930), Rīgas 1. slimnīcas profesora Mārtiņa Zīles vadītās Terapeitiskās klīnikas asistente (1930–1933). Ārste slimokasēs (1934–1940) un vairākās poliklīnikās – Rīgas pilsētas 3. poliklīnikā (1940–1941) un Rīgas pilsētas apvienotajā poliklīnikā (1941–1944). Valsts onkoloģiskās slimnīcas galvenā ārste 1944. un 1945. gadā. K. Skulme lielu uzmanību veltīja slimnieku, īpaši onkoloģisko pacientu, uzturam un ierosināja izveidot diētas klīniku, ko sākotnēji ierīkoja Krišjāņa Valdemāra ielā 4, vēlāk Pārdaugavā, Ģimnastikas ielā 1 (1911. gadā celtajā ēkā, kur mūsdienās atrodas Rīgas 2. slimnīca, bet pirms Otrā pasaules kara – Nespējnieku patversme). No 1945. līdz 1952. gadam K. Skulme bija Rīgas pilsētas 2. (diētas) slimnīcas galvenā ārste.

Zinātniskajam un pedagoģiskajam darbam K. Skulme pievērsās pēc padomju okupācijas 1944. gada rudenī un līdz 1949. gadam medicīnas studentiem lasīja lekcijas dietoloģijā, būdama Latvijas Valsts universitātes (LVU, tagad LU) vecākā lektore (1944–1945), docenta vietas izpildītāja (1945–1947) un vecākā lektore (1947–1949).

12.05.1948. K. Skulme LVU aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidātes disertāciju “Pētījumi par kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas cēloņiem un diētas terapiju”.

Līdztekus no 1946. līdz 1951. gadam K. Skulme bija LPSR Zinātņu akadēmijas Uztures institūta sektora vadītāja, no 1951. gada – Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta līdzstrādniece un no 1961. gada – Uztura sektora vadītāja. Pēc tam, kad 1959. gadā K. Skulme bija aizstāvējusi medicīnas zinātņu doktores disertāciju “Kuņģa priekšvēža un kuņģa vēža etioloģijas, patoģenēzes un agrīnas diagnostikas jautājumi” (krievu Вопросы этиологии, патогенеза и раней диагностики рака и предраковых заболеваний желудка), 03.04.1963. viņa tika ievēlēta par profesori.

Pirmie lielie K. Skulmes sasniegumi bija ārstnieciskā uztura pārveidošana slimnīcās un skolēnu uztura pārkārtošana Rīgas skolās. No 1929. gada mēnešrakstā “Nākotnes Spēks”, kas bija veltīts veselības kopšanai un jaunatnes audzināšanai, publicēti 11 viņas raksti (par dzīvesveidu, dabas dziedniecību, slimību novēršanu, ilga mūža noslēpumu, dzīvības un nāves problēmām). K. Skulme pētījusi olbaltumvielu iegūšanas avotus un to bioloģisko vērtējumu, onkoloģisko slimnieku diētu, Latvijas iedzīvotāju optimālās uztura normas. Viņa sarakstījusi vairākas grāmatas (“Par slima cilvēka uzturu”, 1954; 2. izdevums 1958; “Piens, augļi, ogas un dārzāji cilvēka uzturā”, 1959; “Uzturs veselības sardzē”, 1960; “Ārstnieciskā uztura rokasgrāmata”, 1963; 2. izdevums 1966; “Uzturs, slimības, vecums”, 1969), propagandējusi pareiza uztura atziņas, izaudzinājusi savu sekotāju – Latvijas uzturzinātnieku – paaudzi. K. Skulme aktīvi darbojās arī populārzinātniskā žurnāla “Veselība” tapšanā (iznāca no 1958. gada).

LPSR Nopelniem bagātās zinātnes darbinieces goda nosaukums (1963), PSRS ordenis “Goda Zīme” (1966).