Grupa dibināta 1991. gadā Liepājā. Lielāko popularitāti guvusi 20. gs. beigās un 21. gs. pirmajā desmitgadē, pateicoties dziedātājam un dziesmu autoram Mārtiņam Freimanim.

Grupa dibināta, sapulcējoties skolas draugiem. Jaunieši – Jānis Daugalis (basģitāra, balss), Matīss Pavītols (sitamie instrumenti), Māris Zonenbers (balss) – vēlējās spēlēt ko līdzīgu grupas Depeche Mode mūzikas stilam. Uzstājusies dažās vietās Liepājas apkaimē, 1993. gadā “Tumsa” piedalījās festivālā “Mēs – liepājnieki”, tad izjuka. Fēlikss Ķiģelis (balss, ģitāra) bija izveidojis grupu “Katapults”, uz kuru uzaicināja J. Daugali, kopīgi tika ierakstīta dziesma “Skumjais prieks”, ko pieteica “Mikrofona” dziesmu Rokaptaujā. Pēc tam šis sastāvs jau ar skaņdarbiem smagā roka stilā turpināja darbu ar nosaukumu “Tumsa”. Pievienojās ģitārists Haralds Drekslers, 1994. gada beigās M. Pavītols sāka dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, viņa vietā bungas spēlēja Kaspars Boroduško.

1995. gadā studijas Liepājā sāka aizputnieks M. Freimanis. Viņš galvenā dziedātāja vietā nomainīja F. Ķiģeli, spēlēja ģitāru, taustiņinstrumentus, sacerēja dziesmas angļu, pēc tam latviešu valodā. Līdz ar viņa atnākšanu sākās strauja grupas darbības augšupeja. M. Freimaņa skaņdarbi kļuva par grupas repertuāra pamatu. 1996. gadā ierakstīts pirmais demo albums, apkopojot iepriekšējo gadu dziesmas. Tajā piedalījās taustiņinstrumentālists Zigmārs Sula. Ģitārists H. Drekslers kādu laiku spēlēja grupā “Melnā princese”, līdz 1999. g. atgriezās grupā “Tumsa”. 1998. gadā “Tumsai” pievienojās taustiņinstrumentālists Aigars Šmits, kuru 2003. gadā nomainīja Normunds Kalniņš.

1997. gadā “Tumsa” ieskaņoja dziesmu “Riekstkoka sirds”, kas guva atsaucību radioklausītāju balsojumos. Grupa aktīvi koncertēja, piedalījās mūzikas festivālos Survival Extra, “Roks pret AIDS”, “Nakts bez zvaigznēm”, pasākumā „Roks pret militārismu” Skrundā, Valmieras 2. rokfestivālā. 1998. gada pavasarī izdots “Tumsas” debijas albums “Putni”. Grupa parakstīja sadarbības līgumu ar “Mikrofona ierakstiem”. Togad “Tumsa” piedalījās festivālā “Liepājas dzintars”, kur izcīnīja 1. vietu. Latvijas radio 2 speciālbalva – studijas laiks Latvijas Radio – tika izmantots dziesmas “Karaļnams” ierakstam.

2000. gadā iznāca nākamais albums “Katram savu Atlantīdu” ar dziesmām latviešu un angļu valodā, no kurām lielāko ievērību izpelnījās tituldziesma un “Lietus dārzs”. Mūziķu popularitāti veicināja M. Freimaņa galvenā loma Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokoperā “Kaupēn, mans mīļais!” (1999) un citas solista publiskās aktivitātes.

2001. un 2002. gadā Edija Gņedovska (studija GEM) skaņu režijā klajā nāca “Tumsas” albumi ar M. Freimaņa dziesmām “Nesaprasto cilvēku zemē” un “Spēlējot debesis”. Dziesmai “Lai būtu tā” tika uzfilmēts videoklips ar sižetu, kas risinājās Liepājas ielās. Divus gadus pēc kārtas – 2001. un 2002. gadā – “Tumsa” ierindojas 3. vietā Eirovīzijas nacionālajā atlasē ar dziesmām It’s Not The End un This Is Not Paradise. Nākamajā gadā M. Freimanis kopā ar Lauri Reiniku un dziedātāju Yanu Kay (Jana Kivlenika) kā trio F.L.Y. izcīnīja tiesības pārstāvēt Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā. Līdera solodarbība kavēja grupas “Tumsa” izaugsmi. M. Freimanis grupas studijas ierakstiem, koncertiem piesaistīja savus kolēģus un draugus. To vidū bija Ance Krauze, Olga Rajecka, Aija Andrejeva, Ella (Elīna Fūrmane), Jenny May (Maija Stuģe), Andris Ērglis, pianists Gints Žilinskis. “Tumsa” sadarbojusies ar Mirāžas džeza orķestri (Mirage Jazz Orchestra), koriem “Mūza” un Gunāra Kalniņa vadīto GG Choir.

13. jubileju (2004) grupa svinēja Ķīpsalas hallē lielkoncertā, kurā pavadījumu atskaņoja Liepājas Simfoniskais orķestris. Skaņdarbus simforoka stilā aranžēja un diriģēja Jēkabs Ozoliņš, koncertu apmeklēja 7000 klausītāju. Togad klajā nāca albums “1000 000 it nekā”. Par diska populārākajām dziesmām kļuva “Kad Ēģiptē sniegs” un “Dzīve kā košums”.

2006. gada janvārī pirmatskaņota jauna dziesma “Un pirms mēs aizmigām”. Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvā tā ieguva titulu “Gada radiohits”. Togad “Tumsa” izdeva labāko dziesmu izlasi “Piedzīvojums 1996–2006”, kurā apkopotas populārākās dziesmas no iepriekšējiem pieciem grupas albumiem. Dziesma “Satīties, sapīties” kļuva par Latvijas televīzijas seriāla “Neprāta cena” tituldziesmu. Seriālā kā aktieris piedalījās M. Freimanis, grupas koncertdarbība kopumā tika pakārtota solista individuālajai karjerai. Viņa idejas bija pamatā savdabīgiem priekšnesumiem. Viens no tiem pārsteidza publiku Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas (2007) pasniegšanas ceremonijā, kad “Tumsas” mūziķi izpildīja dziesmu “Pat Parisai tā nav”, ģērbušies sieviešu drānās.

2008. gadā izdots “Tumsas” albums “Suns”. Grupa ar vērienu atzīmēja 17. jubileju grandiozos lielkoncertos Liepājā un Rīgā, kā arī piedalījās filmā “Sešas zvaigznes zobenā” (2008; režisors Arvīds Babris), kam aranžēta latviešu karavīru tautasdziesma “Ai, bāliņi”.

2011. gada 27. janvārī mūžībā aizgāja “Tumsas” solists un dziesmu autors M. Freimanis. Pēc pusgada grupas mūziķi pieņēma lēmumu turpināt muzicēt, jau ar solistu Valteru Frīdenbergu, ar kuru pirmā kopīgi ierakstītā dziesma bija “Pārāk daudz”. 2011. gadā N. Kalniņa vietā sastāvā atgriezās A. Šmits. Atsākās koncertdarbība, izmantojot iepriekšējo repertuāru. Tas tika papildināts ar jaunām dziesmām melodiskas rokmūzikas skanējumā. Vairākas no tām guva jūtamu atzinību, ar panākumiem piedalījās aptaujā “Muzikālā banka”. Kopā ar V. Frīdenbergu “Tumsa” svinēja 25. jubileju vairākos koncertos, piedaloties taustiņinstrumentālistam Dāvidam Ābramam un viessolistiem.

Kad pēc cīņas ar smagu slimību 2018. gadā nomira solists V. Frīdenbergs, tika prognozētas grupas darbības beigas, tomēr J. Daugalis nepadevās: jau nākamgad tika pieteikts projekts “Pēc tumsas” ar solistu Artūru Gruzdiņu, pieaicinot bundzinieku Uldi Knapši un sastāvā paliekot J. Daugalim un H. Dreksleram. Apvienības debija notika “Muzikālās bankas” finālā 2019. gada janvārī. Sekoja koncerti un festivāli Liepājā un citur Kurzemē, kur ar vokālu palīdzēja Emīls Dreiblats (Willow Farm), līdz 2019. gada beigās izveidojās un nostiprinājās sastāvs: Jānis Dreimanis (balss), J. Daugalis (bass), Krists Dēvics (ritma un solo ģitāras), H. Drekslers (ritma ģitāra), Uldis Knapšis (bungas).

Pēc pāris gadiem ar nosaukumu “Pēc tumsas” tika izlemts atgriezties pie oriģinālā grupas nosaukuma. 2024. gada novembrī klajā nāca grupas “Tumsa” astotais studijas albums “Nemiera kaijas” (pirmais, kura ierakstā nav piedalījies M. Freimanis). Notika koncerti Rīgā un Liepājā. Jauno dziesmu autori bija J. Daugalis un grupas jaunais dziedātājs J. Dreimanis sadarbībā ar producentu Gintu Stankeviču.

Kā vēsturiska vērtība 100 kopijās ar Mārtiņa Freimaņa fonda atbalstu diska formātā 2024. gadā izdots grupas “Tumsa” pirmais, iepriekš oficiāli neizdotais 14 dziesmu albums “1996”, kura materiāls ierakstīts 1996. gadā Liepājā, “Rietumu radio” studijā.

3. janvārī Liepājā koncertā “Tumsa” svinēja 35. jubileju.

Savas pastāvēšanas laikā grupa “Tumsa” no lokālas Liepājas rokgrupas izauga līdz visā Latvijā un ārpus Latvijas pazīstamai komandai, galvenokārt pateicoties sava ilggadējā skatuves un muzikālā līdera, dziedātāja un dziesmu autora M. Freimaņa personībai. Kopš iesaistes grupā 90. gadu vidū viņš 15 gadus noteica ansambļa darbības virzienus, tematiku, producēja mūzikas skanējumu, lielākoties kopā ar albumu ierakstu producentiem. Sevišķi 21. gs. sākumā “Tumsa” uzskatāma par M. Freimaņa pavadošo ansambli, nevis domubiedru komandu. Grupas dalībnieki saprata sava līdera neapšaubāmā talanta mērogu, atbalstīja viņa ieceres, pakārtojot koncertdarbību un citas norises viņa soloprojektiem.

No 90. gadu pasmagās rokmūzikas “Tumsas” stils attīstījās skandināviskas popmūzikas virzienā – spilgtas melodijas, taustiņinstrumentu iesaiste. Pakāpeniski grupa atteicās no izpildījuma angļu valodā. Pateicoties tam un galvenokārt M. Freimaņa harismai, daudzslāņainajiem, tēlainajiem dziesmu tekstiem un atraktīvajam izpildījumam, “Tumsas” dziesmas bija iemīļotas visu paaudžu auditorijā.

M. Freimaņa darbības laikā “Tumsa” ir izdevusi septiņus studijas albumus un vairākus desmitus veiksmīgu radio hitu. Nospēlēti vairāk nekā 700 koncerti. “Tumsa” ir uzstājusies ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Īrijā, kā arī Baltijas jūrā, uz prāmja, kas kursēja starp Rīgu un Stokholmu. Vairākkārtējās solistu maiņas, dziedātājiem aizejot mūžībā, raisījušas diskusiju ap grupas nosaukumu un tās likteni, tomēr 21. gs. 20. gados ansambļa dibinātājs J. Daugalis bijis apņēmības pilns iesākto turpināt kārtējoreiz atjaunotā sastāvā ar Liepājas rokmūzikai raksturīgām dziesmām un skanējuma veidu.