Jānis Žīds starpkaru periodā ieņēma vadošus amatus, bija militārais atašejs, Atsevišķā artilērijas diviziona, pulka komandieris, divīzijas štāba priekšnieks. Autoritārisma režīma laikā, būdams arī garnizona priekšnieks, bija nozīmīga persona Krustpils un Jēkabpils sabiedriski politiskajā dzīvē.

J. Žīds dzimis māju saimnieka un draudzes priekšnieka Pētera un Lotes (dzimusi Ambaine) Žīdu ģimenē. Kristīts Vietalvas evaņģēliski luteriskajā draudzē. Mācījās Vietalvas ministrijas skolā, kā eksternis beidza ģimnāziju Maskavā. 23.09.1921.–21.10.1922. mācījās un ar I šķiru beidza Latvijas armijas bateriju komandieru kursus, 01.11.1924.–08.11.1926. ar I šķiru – Virsnieku akadēmiskos kursus.

05.1921. apprecējās ar Nacionālās operas solisti, dziedātāju Olgu Pļavnieci (mira no tuberkulozes 1942. gadā), dēli Oļģerds Pāvils (mira 1941. gadā 19 gadu vecumā), Juris Oļģerds (mira bērnībā, divu gadu vecumā), Jānis (mira 1943. gadā astoņu gadu vecumā). Pēc 1951. gada vēlreiz precējies.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 02.08.1914. J. Žīds Cēsīs mobilizēts Krievijas armijā un ieskaitīts 1. rezerves artilērijas divizionā Lugā. 05.1915. pēc paša vēlēšanās nosūtīts uz artilērijas daļām Rietumu frontē atsevišķā marša artilērijas vada sastāvā, Narača ezera apkārtnē Baltkrievijā. Paaugstināts par feierverkeru (unteroficieris artilērijas daļās). 08.1916. komandēts uz Minsku, Minskas kara apgabala pārvaldes rīcībā saistībā ar iecerēto nosūtīšanu uz mācībām kājnieku praporščiku skolā. Minskā iedalīts 70. kājnieku rezerves pulkā, gaidot komandēšanu uz kara skolu, taču 11.1916. izdarīta disciplīnas pārkāpuma dēļ atkomandēts uz savu vienību – 25. atsevišķo artilērijas bateriju šaušanai uz gaisa floti pie 2. armijas štāba Ņesvižā (starplaikā par tādu pārformēts un pārdēvēts atsevišķais artilērijas marša vads, no kura bija komandēts uz Minsku), frontē. No 04.1917. dienēja 103. vieglajā baterijā šaušanai uz gaisa floti. 05.1917. pēc paša vēlēšanās pārcelts 28. armijas korpusa artilērijas inspektora rīcībā Ziemeļu frontē. 06.1917. par kaujas nopelniem paaugstināts par vieglās artilērijas praporščiku un iedalīts 38. mortīru artilērijas parka divizionā jaunformējamā 71. atsevišķajā baterijā šaušanai uz gaisa floti. No 08.1917. baterijas vecākais virsnieks. Pēc atkāpšanās no Vidzemes 03.1918. Maskavā atvaļināts. Strādāja par darbvedi Padomju Krievijas Tautas saimniecības augstākās padomes (Высший совет народного хозяйства (ВСНХ) РСФСР) Lauksaimniecības, pēc tam Kalnrūpniecības nodaļā Maskavā. 06.1918. beigās atlaists no amata (saskaņā ar paša apgalvojumu, darbinieku klātbūtnē aizvainojoši izturējies pret iestādi apmeklējušo kara un jūras lietu tautas komisāru Ļevu Trocki, Лев Давидович Троцкий). No 07.1918. beigām finanšu kontrolieris Maskavas Zamoskvorečjes rajona padomes Finanšu kontroles nodaļā. Darbojās Maskavas kara apgabala Bijušo virsnieku ekonomiskajā biedrībā. 12.09.1918. mobilizēts Sarkanajā armijā, ieskaitīts 2. smagās lauka artilērijas haubiču baterijā pie Maskavas kara apgabala priekšnieka pārvaldes. No 12.1918. beigām 1. Latviešu padomju strēlnieku brigādes pārtikas transporta priekšnieks. Nosūtīts uz Latviju, no 01.1919. Padomju Latvijas armijā. Rīgas krišanas dienā 22.05. dezertējis, palicis pilsētā. Atlikušos pārtikas krājumus un skaidras naudas līdzekļus nodeva 1. Latviešu atsevišķās brigādes štāba rīcībā.

29.05.1919. Rīgā brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, leitnants Rīgas jaunformējamo spēku 1. rotā, 31.05. uzdots piedalīties 1. Latviešu baterijas formēšanā kā komandiera palīgam, 18.06. iekļauts baterijas sarakstos, no 24.06. izlūku komandas priekšnieks un baterijas zirgu sastāva pārzinis. 29.07. pārvietots uz 2. Cēsu bateriju, no 30.07. jaunākais virsnieks. 19.09. iecelts par baterijas vecāko virsnieku. 23.09. baterija iedalīta 4. divizionā, Vidzemes artilērijas pulkā kā 2. baterija. 30.09.–06.10. baterijas komandiera vietas izpildītājs. Virsleitnants (09.11.1919.; par kaujas nopelniem 08.10.1919. kaujās ar Pāvela Bermonta (Павел Рафаилович Бермондт-Авалов) spēkiem uz Rīgas–Jelgavas šosejas). 18.11.1919., baterijai esot pozīcijās pie Skuju kroga uz Rīgas–Jelgavas šosejas, zem nepārtrauktas apšaudes noturēja pozīciju, neļaudams ienaidnieka bruņuvilcienam apšaudīt Latvijas armijas vienību aizmuguri un atbalstīdams savus kājniekus, ar vienīgo rīcībā esošo vieglo lielgabalu piespieda bruņuvilcienu atkāpties Jelgavas virzienā (10.1920. par to apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni). No 01.01.1920. bija 5. diviziona 2. baterijas komandiera vietas izpildītājs (26.01. apstiprināts baterijas komandiera amatā). 02.–05.01. komandējumā Palangā. Piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Latgales frontē. 07.08. iecelts par jaunformējamās Instruktoru baterijas vada komandieri Rīgā, no 12.08. baterijas vecākais virsnieks un saimniecības priekšnieks. 19.08.1921. atgriezās Vidzemes artilērijas pulkā, 6. baterijas komandieris Rīgas garnizonā, Krustabaznīcas ielas kazarmās. 23.02.–10.08.1923. bija 2. diviziona komandiera vietas izpildītājs. Kapteinis (17.11.1923.). 23.08.1924. pulka 18 mārciņu angļu lielgabalu šaušanas sacensībās ieguva pirmo vietu (pulka godalga), 27.08.1924. – ieguva pirmo vietu arī visā armijā (šīs kategorijas lielgabalu bateriju šaušanas sacensībās). Pēc Virsnieku akadēmisko kursu beigšanas no 10.11.1926. virsnieks Armijas komandiera štāba Operatīvajā daļā, no 15.11. – I nodaļas priekšnieka palīgs. 23.12.1927. iecelts par kara aģentu (militāro atašeju) Igaunijā un Somijā ar sēdekli Tallinā. Pulkvedis-leitnants (03.01.1928.). 17.09.1929. armijas vadības reorganizācijas gaitā pārskaitīts Armijas štāba Operatīvajā daļā. 30.10. pārcelts tādā pašā kara aģenta (militārā atašeja) amatā Kauņā. No 09.09.1932. Latgales artilērijas pulka 1. diviziona komandieris Krustpilī. 03.07.1934. iecelts par Atsevišķā artilērijas diviziona komandieri Cēsīs, 24.08.1935. – par Kurzemes divīzijas štāba priekšnieku Liepājā, 01.10.1936. – par Latgales artilērijas pulka komandieri Krustpilī, arī garnizona priekšnieks. Rakstīja militārajā periodikā par artilērijas izmantošanas, štābu izlūkošanas un armijas kaujas gatavības jautājumiem. Saimniekoja piešķirtajā jaunsaimniecībā Odzienas pagastā.

Padomju okupācijas laikā 27.09.1940. ieskaitīts Sarkanās armijas 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā, 623. artilērijas pulka komandieris (novietots Tukuma apkārtnē). 12.06.1941. korpusa augstāko latviešu virsnieku grupas sastāvā nosūtīts mācīties kursos F. Dzeržinska vārdā nosauktajā Artilērijas akadēmijā Maskavā (Военная академия имени Ф. Э. Дзержинского). 28.06. akadēmijas vasaras nometnē Gorohovecā Gorkijas (tagad Ņižņijnovgoroda) apgabalā apcietināts, izvests un ieslodzīts Noriļskas soda nometnēs Krasnojarskas novadā. 40 Baltijas valstu artilērijas virsnieku grupas sastāvā ievietots Lamas ezera apakšnometnē. 05.09.1942. PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķā apspriede piesprieda 10 gadus ieslodzījuma. Pēc piespriestā soda izciešanas 14.06.1951. atbrīvots, dzīvoja nometinājumā Noriļskā. Atbrīvots 16.04.1956., atgriezās Latvijā, dzīvoja Rīgā. II grupas invalīds.

J. Žīds ar Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara artilērijas kaujas pieredzi starpkaru periodā ieņēma virkni vadošu amatu Latvijas armijā (militārais atašejs, Atsevišķā artilērijas diviziona, pulka komandieris, divīzijas štāba priekšnieks), 20. gs. 30. gados bija viens no ievērojamākajiem un perspektīvākajiem augstākajiem artilērijas virsniekiem. Autoritārisma režīma laikā, būdams garnizona priekšnieks, bija nozīmīgs Krustpils un Jēkabpils sabiedriski politiskajā dzīvē, pārstāvot armiju.

Par kaujas nopelniem Krievijas armijas sastāvā 1915.–1916. gadā J. Žīds apbalvots ar Svētā Jura krustu (IV šķira), Svētā Jura medaļu (IV šķira); par kaujas un dienesta nopelniem Latvijas armijā – ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķira), Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira; IV šķira), Aizsargu Nopelnu krustu, Igaunijas Ērgļa ordeni (III šķira), Somijas Baltās Rozes ordeni (III šķira), Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni (III šķira).