Jūlijs Rozentāls 20. gs. 30. gados bija Kara skolas nodaļas priekšnieks, Armijas štāba Apmācības daļas Audzināšanas nodaļas priekšnieks un Vidzemes divīzijas štāba priekšnieks.

J. Rozentāls dzimis Bēnes pagasta bijušā zemnieka, kroga strādnieka Krišjāņa un Annas Rozentālu ģimenē. Dokumentos nepareizas pārrēķināšanas dēļ no vecā stila kā dzimšanas datums minēts 01.05. Kristīts Jelgavas Svētās Annas draudzes Kalciema-Klīves baznīcā. Bērnībā ģimene pārcēlās no Kalnciema muižas uz iegādātajām Bēnes pagasta Smiltnieku mājām. No 08.1905. mācījās un 06.1912. beidza Jelgavas reālskolu, 6. klasi, 06.1914. – 7. klasi, no 09.1914. studēja zemkopību Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI; no 08.1915. evakuācijā Tērbatā, pēc tam Maskavā). 09.1916.–01.1917. mācījās un beidza Taškentas kājnieku praporščiku sagatavošanas skolu (Ташкентская школа подготовки прапорщиков пехоты в военное время), 18.10.1922.–22.09.1923. mācījās un ar I šķiru beidza Latvijas armijas Virsnieku kursus, 01.02.–29.02.1924. – sakaru virsnieku kursus Elektrotehniskajā divizionā Rīgā, 01.11.1926.–03.12.1928. – ar I šķiru Kara akadēmiskos kursus.

Precējies 05.1922. ar ierēdni Līnu Ķieci-Kerci (1972. gadā ieguva tiesības izceļot no Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (Latvijas PSR) pie māsas Vācijā), dēls Nektārs Videvuts (pēc Otrā pasaules kara Vācijā ieguva ārsta izglītību, 1951. gadā gāja bojā nelaimes gadījumā).

1926.–1928. gadā Iekšlietu ministrijas Politiskā pārvalde izmeklēja J. Rozentāla dzīvesbiedres Līnas brāļa Jēkaba Ķieča-Kerča darbību, jo turēja viņu aizdomās par darbošanos komunistu pagrīdē. Vienlaikus konstatēts, ka 1920.–1921. gadā pati Līna strādāja par kancelejas ierēdni Padomju Krievijas konsulātā Liepājā.

J. Rozentāls 01.05.1916. pirmās izsludinātās augstskolu studentu mobilizācijas gaitā Maskavā iesaukts Krievijas armijā, iedalīts 1. bataljonā sagatavošanai iedalīšanai karaskolās Ņižņijnovgorodā. Pēc praporščiku sagatavošanas skolas beigšanas no 05.01.1917. virsnieks (praporščiks) 8. Sibīrijas strēlnieku rezerves pulkā Ashabadā (tagad Turkmenistāna), ieradās 25.01.1917., rotas jaunākais virsnieks. 02.1917. iesniedza lūgumu pārvietot uz latviešu strēlnieku pulkiem frontē, taču kā zemkopības speciālists un sējumu kaitēkļu apkarošanas nodaļas priekšnieks komandēts uz Geoktepes (tagad Gjokdepe Turkmenistānā) cietokšņa rajonu pie Persijas (tagad Irāna) robežas. 28.06. atgriezās no komandējuma, 08.07. iecelts par Ashabadas kājnieku družīnas sardzes komandas priekšnieku. 02.09. pārvietots uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulku Ziemeļu frontes Rīgas iecirknī. 18.09. ieradās un tika iedalīts pulkā Siguldas kaujas līnijā, 1. rotas 1. vada komandieris. 10.10. Siguldas kaujā viegli kontuzēts galvā, taču palika ierindā. Izvirzīts paaugstināšanai par podporučiku (saistībā ar iekšpolitisko situāciju nav izdota pavēle par paaugstināšanu). No 11.1917. rotas komandiera vietas izpildītājs, 12.1917. ievēlēts par 1. rotas komandieri. 02.1918. pulka sastāvā atkāpās no Valkas uz Krieviju. 02.1918. Pleskavā aizturēja ienākošais Vācijas karaspēks. Atbrīvots martā, atļaujot atgriezties pie bēgļu gaitās Krievijā esošajiem vecākiem. 23.04. ar vecākiem atgriezās Latvijā, dzīvoja Bēnes pagastā, nodarbojās ar zemkopību vecāku saimniecībā. Pēc Sarkanās armijas ienākšanas 19.01.1919. bija spiests iestāties Padomju Latvijas armijā, 2. Padomju Latvijas strēlnieku pulka 1. rotas strēlnieks, no 10.02. bija posma komandieris, no 27.02. – 2. rotas komandieris. 03.1919. vidū reimatisma dēļ evakuēts, ārstējās sanitārajā vilcienā, no 06.04. slimnīcā Orlā. 15.04. ārstu komisija atzina par veselu, piešķirot divas nedēļas atvaļinājuma. 21.04. ieradās Rīgā, skaitījās pilsētas komandantūras rīcībā. 01.05. saslima atkārtoti, ārstējās 2. pilsētas slimnīcā, 22.05. palika pilsētā (dezertējis), atkāpjoties Padomju Latvijas armijai.

07.07.1919. Rīgā brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (leitnants), dienēja Rīgas Jaunformējamo spēku 3. rotā. 15.07. piekomandēts Jaunformējamo spēku štābam, brīvprātīgo pieņemšanas komisijas loceklis. 22.–26.07. komandējumā Ķekavā nošauto vācu kareivju lietas izmeklēšanai. 27.07. pēc paša vēlēšanās komandēts uz Liepāju Latvijas armijas galvenā inspektora rīcībā (ieradās 30.07.). 31.07. iedalīts Liepājā esošajā 3. Jelgavas (vēlākā 7. Siguldas) kājnieku pulka 3. rotā, jaunākais virsnieks, skaitot komandējumā. No 11.09. Liepājas Karaskolas jaunākais virsnieks. 01.10. pārvietots uz Latgales divīzijas papildu bataljonu Liepājā (16.11. pārdēvēts par Aizputes kājnieku pulku, 15.02.1920. – par 10. Aizputes kājnieku pulku), ieradās 07.10., 3. rotas jaunākais virsnieks, vada komandieris. 04.–15.11.1919. piedalījās kaujās ar Pāvela Bermonta (Павел Рафаилович Бермондт-Авалов) armiju Liepājā. 06.11.1919. naktī Liepājas Kara ostas rajonā, lieliem vāciešu spēkiem uzbrūkot Šķēdes tilta rajonā, ar vadu izvirzījās no ierakumiem uz priekšu, apgāja pretinieka spārnu un piespieda to bēgt, izšķirot kaujas iznākumu un iegūstot smago un vieglo ložmetēju (par to 11.1920. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni). Līdz ar bataljona pārformēšanu par pulku no 18.11.1919. bija 3. rotas komandiera vietas izpildītājs (16.12.1919. apstiprināts amatā). Virsleitnants (28.02.1920.; par kaujas nopelniem). 02.–07.1919. pulka 1. bataljona sastāvā Palangā, robežas apsardzībā ar Vāciju un Lietuvu. No 07.1920. pulka sastāvā Latgales frontē, pēc Latvijas Neatkarības kara noslēguma pulks 01.1921. novietots Daugavpils garnizonā (cietoksnī). Pēc atgriešanās no Virsnieku kursiem no 01.10.1923. sakaru komandas priekšnieks. Kapteinis (07.05.1924.). Pēc Kara akadēmisko kursu beigšanas no 11.12.1928. pārvietots uz Zemgales divīzijas pārvaldi Daugavpilī, štāba Operatīvās nodaļas adjutants. 01.–14.07.1929. komandējumā Polijā. 01.12.1929.–01.09.1930. vēl vairākkārt divīzijas štāba priekšnieka vietas izpildītājs. 10.12.1932. pārvietots uz Virsnieku kursiem Rīgā, ieradās jaunajā dienesta vietā pēc iepriekšējā amata pienākumu nodošanas tikai 01.03.1933., grupas vadītājs. Pulkvedis-leitnants (07.12.1933.). 05.04.1934. pārvietots uz 10. Aizputes kājnieku pulku Daugavpilī, no 01.06. pulka štāba priekšnieks. 09.08.1935. pārvietots uz Kara skolu, no 02.09. iecelts par Kara skolas Kadetu nodaļas priekšnieku (1. kursa priekšnieku ar bataljona komandiera tiesībām), no 16.09.1936. – par 2. kursa priekšnieku. 04.11.1937. pārvietots uz Armijas štāba Apmācības daļu, 28.01.1938. izteikta Kara skolas priekšnieka pateicība dienesta vārdā par “2 gadus ļoti sekmīgi veikto darbu”. No 23.02.1938. bija Apmācības daļas 3. (Audzināšanas) nodaļas priekšnieks. 06.–12.1939. bija Armijas štāba žurnāla (mēnešraksta) “Militārais Apskats” redaktors. 29.11. paaugstināts par pulkvedi un iecelts par Vidzemes divīzijas štāba priekšnieku Rīgā. 01.–06.1940. arī Kara virstiesas loceklis-substitūts. Kopš studiju laika RPI bija studentu korporācijas “Selonija” biedrs.

Pēc valsts okupācijas 27.09.1940. pārskaitīts Sarkanās armijas 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā, 181. strēlnieku divīzijas štāba priekšnieks Tukumā (01.1941. divīzijas daļas pārvietotas uz Ziemeļlatviju, štābs Gulbenē). 21.05.1941. apcietināts savā dzīvoklī, no Rīgas Centrālcietuma izvests uz Butirkas cietumu Maskavā. 18.07. tiesāts Padomu Savienības Augstākās tiesas Kara kolēģijas sēdē, par piedalīšanos “kontrrevolucionārā darbībā” piespriests nāvessods, nošauts masu slepkavības vietā saimniecības “Komunarka” teritorijā pie Maskavas.

J. Rozentāls, kuram bija ievērojami kaujas nopelni Latvijas Neatkarības karā, bija viens no jaunās paaudzes augstāko militāro izglītību ieguvušajiem Latvijas armijas augstākajiem virsniekiem, kuri 20. gs. 30. gadu otrajā pusē ieņēma vadošus amatus militārajās iestādēs un karaspēka ierindā, bija Kara skolas nodaļas priekšnieks, Armijas štāba Apmācības daļas Audzināšanas nodaļas priekšnieks un Vidzemes divīzijas štāba priekšnieks.

Par kaujas un dienesta nopelniem Latvijas armijā J. Rozentāls apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķira), Triju Zvaigžņu ordeni (V šķira) un Aizsargu Nopelnu krustu.