Elfrīda Karlsone bija ievērojama vieglatlēte, pirmā Latvijas sportiste (kopā ar Zinaīdu Liepiņu), kura piedalījās Olimpiskajās spēlēs (1928. gadā Amsterdamā). Vairākkārtēja Latvijas rekordiste šķēpa mešanā (1923, 1924, 1925, 1927), tāllēkšanā (1923), augstlēkšanā (1922, 1923), lodes grūšanā (1923, 1924, 1925, 1926, 1927, 1928), diska mešanā (Latvijas pirmrekords 1923; 1927, 1928, 1929, 1930, 1931). Latvijas jauniešu organizācijas “Latvijas Vanagi” vanadžu priekšniece (1932–1940).

E. Karlsone dzimusi Mālpils pagasta zemnieka Mārtiņa Hermaņa Karlsona un viņa sievas Matildes (dzimusi Kalniņa) ģimenē Rīgā kā jaunākais bērns. Kristīta Biķeru draudzē. Divreiz precējusies – pirmoreiz 20.08.1932. Mārtiņa baznīcā Rīgā ar Kārli Vilhelmu Kukaini, kuru 16.10.1940. padomju okupācijas vara Latvijā apcietināja un izsūtīja. Otrreiz E. Karlsone apprecējās 1957. gadā Kanādā ar tautsaimnieku Robertu Voldemāru Bērziņu. Pēcnācēju E. Karlsonei nebija.

E. Karlsone 06.1922. pabeidza Rīgas pilsētas 2. vidusskolu. 1922. gadā viņa uzstādīja vairākus Latvijas rekordus vieglatlētikā, mācības vēlāk turpināja Latvijas Tautas universitātes Fiziskās audzināšanas institūtā un Prūsijas Fiziskās audzināšanas augstskolā (Preußische Hochschule für Leibesübungen) Špandavā (Vācijā), ko 1928. gadā pabeidza kā vingrošanas un sporta skolotāja.

1931. gadā E. Karlsone beidza aktīvās sporta gaitas. No 1933. gada studēja Latvijas Konservatorijā (tagad Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) dziedāšanu un mūziku, 05.1936. pabeidzot dziedāšanas klasi ar zelta nozīmi un iegūstot brīvmākslinieces grādu. Izglītības ministrijas Skolu departaments 21.09.1939. E. Karlsonei-Kukainei piešķīra vidusskolas skolotājas apliecību ar tiesībām mācīt dziedāšanu, mūziku un vingrošanu.

07.–26.08.1939. E. Karlsone-Kukaine mācījās starptautiskajos vasaras kursos zviedru vingrošanu un citus fiziskās audzināšanas veidus Dienvidzviedrijas Vingrošanas institūtā (Sydsvenska Gymnastikinstitutet) Lundā.

Pirmie starptautiskie panākumi sportā E. Karlsonei bija 20.–21.06.1925. sacīkstēs Varšavā (Polijā), uzvarot lodes grūšanā un labojot čehoslovāku sportistes Marijas Vidlākovas (Mária Vidláková) pasaules rekordu no 8,22 m uz 8,56 m (ar 5 kg lodi), bet 800 g smago šķēpu aizmeta 29,98 m – tālāk par oficiālo pasaules rekordu (par 6 cm), tomēr šie sasniegumi nav fiksēti Starptautiskajā Vieglatlētikas federāciju asociācijā (International Association of Athletics Federations, IAAF; no 2019. gada – World Athletics), jo asociācijas noteikumi paredzēja, ka sievietēm jāsacenšas ar vieglākiem rīkiem (4 kg lodi, 600 g smagu šķēpu un 1 kg smagu disku).

E. Karlsone piedalījās pasaules meistarsacīkstēs vieglatlētikā sievietēm jeb tā saucamajā “dāmu olimpiādē”– 1926. gadā Gēteborgā (Zviedrijā), kur viņa izcīnīja 4. vietu lodes grūšanā, 6. vietu šķēpa mešanā un diska mešanā, savukārt 1930. gadā Prāgā (Čehoslovākijā) – 4. vietu diska mešanā, kas bija viņas pēdējais starptautiskais sasniegums sportā.

No 1923. līdz 1931. gadam E. Karlsone 52 reizes laboja Latvijas rekordus deviņās disciplīnās vieglatlētikā (60 m, 200 m, 4x60 m, 4x100 m, augstlēkšanā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, diska mešanā, šķēpa mešanā), kā arī savas sportistes karjeras laikā 33 reizes kļuva par Latvijas čempioni (šķēpa mešanā, lodes grūšanā, diska mešanā, tāllēkšanā, kā arī 4x100 m stafetē).

E. Karlsone bija Latvijas rekordiste dažādās vieglatlētikas disciplīnās – 60 m (1922) un 200 m (1923), pirmrekords 4x60 m stafetē (1922), tāllēkšanā (1923), augstlēkšanā (1922, 1923).

Īpaši panākumi E. Karlsonei bija mešanas disciplīnās – Latvijas rekords lodes grūšanā (1923–1928), kur abrocīgi savu pēdējo rekordu realizēja 1930. gadā – 19,46 m (10,61 + 8,85) ar 3,628 kg lodi.

Līdz pat 1931. gadam E. Karlsonei konkurences diska mešanā Latvijā nebija, viņa guva panākumus arī starptautiskā mērogā. 1925. gadā Varšavā ar 28,91 m ieguva 2. vietu aiz pasaules rekordistes polietes Halinas Konopackas (Halina Konopacka). Latvijas pirmrekordu diska mešanā E. Karlsone uzstādīja 1923. gadā (ar 1,241 kg disku – 24,83 m) un līdz 1931. gadam savu rekordu laboja 11 reizes (sasniedzot 35,58 m). 1928. gadā Rīgas hipodromā E. Karlsone disku aizmeta 38,40 m tālu, taču to par Latvijas rekordu neatzina tehniskas formalitātes dēļ. Diska mešanā abrocīgi Latvijas pirmrekordu E. Karlsone sasniedza 1924. gadā ar 1,241 kg disku (46,34 m), bet 1931. gadā ar 1 kg disku – 62,02 m (35,58 + 26,44), kas pēc tam palika nelabots.

Neveiksmīgs starts E. Karlsonei bija vasaras olimpiskajās spēlēs Amsterdamā 31.07.1928., kur vieglatlētikā pirmo reizi startēja arī sievietes. E. Karlsone diska mešanā ieguva tikai 14. vietu (ar rezultātu 30,60 m neiekļuva starp sešām finālistēm), lai gan treniņos meta tālāk par 38 m un no viņas tika gaidīta medaļa.

E. Karlsone trenējās pie Paula Poļa un pārstāvēja sporta biedrības “Krauze”, “Latvju Jaunatne” un Latvijas Sporta biedrību. No 1928. līdz 1940. gadam lektore Latvijas Tautas universitātes Fiziskās audzināšanas institūtā, kur mācīja rotaļas, vieglatlētiku, koriģējošo vingrošanu, vingrošanu bērniem un fiziskās audzināšanas vēsturi, kā arī 1938./1939. un 1939./1940. mācību gadā veica sieviešu grupas inspektores pienākumus. No 1940. gada līdz 1944. gadam, kad E. Karlsone-Kukaine devās bēgļu gaitās un pameta Latviju, bija vingrošanas un dziedāšanas skolotāja Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijā.

Starpkaru periodā E. Karlsone-Kukaine bija viena no Latvijas Vingrotāju savienības sieviešu vingrošanas sekcijas vadītājām; darbojusies vingrošanas skolotāju sekcijas prezidijā. Dziedājusi Rīgas Radiofonā (tagad Latvijas Radio).

Pēc Otrā pasaules kara 1948. gadā (no Vācijas) izceļoja uz Kanādu, kur sākotnēji strādāja par fiziskās audzināšanas skolotāju Sentdžonsā, Ņūbransvikas provincē, bet no 1952. gada dzīvoja Londonā, Ontārio provincē, strādāja Rietumontārio Universitātē (University of Western Ontario). No 1956. līdz 1974. gadam E. Karlsone-Bērziņa bija Rietumontārio Universitātes sieviešu sporta direktore un docētāja. Viņas vadībā dāmu volejbola komanda vairāk nekā desmit reižu uzvarēja Kanādas studentu meistarsacīkstēs.

Kā Latvijas vanadžu priekšniecei E. Karlsonei 1935. gadā piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis (V šķira), Latvijas Vanagu Goda zīme (I šķira), 1939. gadā – Lietuvas jaunatnes organizācijas (Jaunosios Lietuvos) Triju liesmu ordenis (Trijų Liepsnų ordinas; II šķira), tajā pašā gadā – Zviedrijas Lingiādes medaļa (Lingiaden).

26.11.1962. Toronto uzņemta par goda filistri studenšu korporācijā “Spīdola”. Pēc nāves novēlēja mantojumā naudas līdzekļus (par tiem 1997. gadā iegādāts konventa dzīvoklis Rīgā, Dzirnavu ielā 34a-5).