Rietumnorvēģu dialektu grupa aptver dialekta apakšgrupas un izloksnes Rietumnorvēģijas reģionā, kuras runā Mēres un Rumsdāles filkē, Vestlannes filkē (Songna un Fjūrane, Hordalanne), Rūgalannes filkē un Dienvidnorvēģijas apgabalā – Agderes filkē un Tēlemarkas filkes dienviddaļā. Ģeogrāfiski rietumu un austrumu dialektu grupu šķir Langfjella kalnu grēda, kas sākas pie Jotunheimenes un stiepjas valsts dienviddaļas virzienā līdz Agderei.

Šiem dialektiem ir spēcīgas saknes senskandināvu valodā. Iedzīvotāju ierobežotās mobilitātes iespējas fjordien un kalniem bagātajā reģionā ir veicinājušas vecāku valodas formu saglabāšanos un izlokšņu daudzveidību, kas joprojām pastāv mūsdienās.

Rietumnorvēģu dialektu grupai iztrūkst patskaņu harmonijas princips (jamvekt), jo vēsturiski tas nav skāris rietumnorvēģu dialektus un izloksnes. Iztrūkst arī apokope un balsīgais retrofleksais flaps /ɽ/. Krītošā intonācija ir daudzviet vienīgā kopējā fonoloģiskā īpatnība.

Vājo vīriešu dzimtes lietvārdu nenoteiktības kategorijai ir izskaņa -e, piemēram, ein hane ‘gailis’.

Darbības vārdu nenoteiksmes formu un vājo sieviešu dzimtes lietvārdu nenoteiktības kategorijas izskaņa ir attīstījusies divos virzienos – izskaņa -a (a-izskaņas dialekti), piemēram, kjøpa ei skjorta ‘pirkt kreklu’, gjera ‘darīt’, ei veka ‘nedēļa’ un izskaņa -e (e-izskaņas dialekti), piemēram, kjøpe ei skjorte ‘pirkt kreklu’, gjere ‘darīt’, ei veke ‘nedēļa’. Senskandināvu valodā abām kategorijām bija kopīga izskaņa -a.

a-izskaņa aptver centrālo Rietumnorvēģijas daļu – no Vestagderes valsts dienviddaļā līdz Indresongnai Rietumnorvēģijas ziemeļdaļā.

Pārējā rietumnorvēģu dialektu grupā pašos Norvēģijas dienvidos (dienvidu e-izskaņas grupa) infinitīvā un vājo sieviešu dzimtes lietvārdu nenoteiktības kategorijā neuzsvērtā izskaņa -a ir reducējusies uz izskaņu -e, piemēram, bite ‘kost’, ei vike/ ei veke ‘nedēļa’.

Dienviddialektu apakšgrupu iekļauj rietumnorvēģu dialektu grupā galveno kopīgo pazīmju dēļ e- izskaņa darbības vārdu infinitīvā un vājo sieviešu dzimtes lietvārdu nenoteiktības kategorijā, balsīgais retrofleksais flaps /ɽ/ (tjukk l /ɫ/), zilbes uzsvars citvalodu (franču, grieķu, latīņu) aizguvumos.

Rietumnorvēģu dialektu grupas ziemeļu daļā (ziemeļu e-izskaņas grupa) izskaņa -e izplatījusies no Itresongas līdz Rumsdālei.

No senskandināvu valodas balsīgais retrofleksais flaps /ɽ/ (tjukk l /ɫ/) saglabājies tikai Rumsdāles izloksnēs, kas robežojas ar trendiešu dialekta un austrumnorvēģu dialektu grupas reģionu.

Rietumnorvēģu dialektu izrunai raksturīga krītošā intonācija. Rumsdālē dominē kāpjošās un krītošās intonācijas sajaukums, bet Eustagderes izrunā – kāpjošā intonācija.

Parasti darbības vārda un adverbiālās partikulas savienojumā parādās beigu uzsvars, piemēram, gå ’ut ‘iziet’.

Rietumnorvēģu dialektu grupa aptver trīs dialektu apakšgrupas – ziemeļrietumu, dienvidrietumu un dienviddialektu apakšgrupu.

Ziemeļrietumu dialektu apakšgrupā iekļauj izloksnes, kuras runā Rumsdāles, Sunnmēres un Fjūranes reģionos, ieskaitot izloksnes Itresongnas apkārtnē. Raksturīgās kopīgās pazīmes: e-izskaņas dialekts, e-izskaņa darbības vārdu infinitīvā un vājo sieviešu dzimtes lietvārdu nenoteiktības kategorijā, alveolāro skaņu palatalizācija.

Dienvidrietumu dialektu apakšgrupā iekļaujas izloksnes, kuras runā Horlannes, Rūgalannes un Vestagderes lielākajā daļā. Dienvidrietumu dialektu apakšgrupā lietvārdiem nepievieno galotni -r daudzskaitļa nenoteiktības kategorijā. Apakšgrupas kopīgā pazīme a-izskaņa darbības vārdu infinitīvā un vājo sieviešu dzimtes lietvārdu nenoteiktības kategorijā. Šī izskaņa šķir apakšgrupu no rietumnorvēģu un citiem norvēģu dialektiem (izņemot vājo sieviešu dzimtes lietvārdu nenoteiktības kategoriju dažos ziemeļnorvēģu rajonos).

Bergenas izloksnes savdabīgās pazīmes izceļ to no pārējām dienvidrietumu dialektu apakšgrupas izloksnēm.

Dienviddialektu apakšgrupa aptver visu Eustagderi, tai blakus runātās izloksnes Vestagderē un Tēlemarkas pievārtes apdzīvotajās vietās. Apakšgrupu raksturo e-izskaņa, ko dēvē arī par dienvidu e-izskaņas grupu.

Precīzs runātāju skaits nav zināms. Centrālās statistikas pārvaldes (Statistisk sentralbyrå, SSB) un enciklopēdijas “Lielais norvēģu leksikons” (Store norske leksikon) mājaslapā pieejamie dati liecina, ka Rietumnorvēģijā dzīvo ap 25 % no valsts iedzīvotājiem, Agderē – ap 320 000.

Izloksnes ieņem būtisku lomu norvēģu sabiedrībā – tās parāda nacionālo un kultūras identitāti, kā arī indivīda reģionālo piederību un pašizpausmes formu – spēcīgi faktori, kas izpaužas popmūzikā, literatūrā, vispārējā valodas lietojumā, neatkarīgi no katra sociālā statusa sabiedrībā.

Rietumnorvēģu dialektu grupa glabā lielu izlokšņu daudzveidību, to saknes sniedzas līdz par sennorvēģu valodai. Tomēr pēdējo desmitgažu laikā norvēģu izlokšņu dažādību ietekmējuši centralizācijas procesi, iedzīvotāju pieaugošā mobilitāte u. c. procesi. Tas veicina izlokšņu nivelēšanos un pakāpenisku līdzību veidošanos izlokšņu starpā.

Ziemeļrietumu dialektu grupā balsīgajam retrofleksajam flapam /ɽ/ (tjukk l /ɫ/) ir tendence ietekmēt Rumsdāles iedzīvotāju izrunu. Tas izskaidrojams ar Rumsdāles novada ģeogrāfisko novietojumu rietumnorvēģu dialektu grupas pašos ziemeļos, kas robežojas ar austrumnorvēģu un trendiešu dialektu grupu.

Ziemeļrietumu dialektu apakšgrupā novēro tendenci aizstāt palatālās skaņas ar alveolāro skaņu izrunu – /maɲɲ/ → /mann/ ‘vīrietis’.

Olesunnas iedzīvotāji aizvien biežāk izrunā retrofleksi grafēmu kombināciju /r/ kopā ar s, n, l, d, t.

Vienskaitļa 1. personas vietniekvārdam ir vairāki izrunas varianti – Rumsdāles izloksnē izrunā i:, Fjūranes izloksnē – e:(g), Sunnmēres izloksnē – e:, ai, æi. Daudzskaitļa 1. personu Rumsdālē izrunā me, Fjūranē – vi, Sunnmērē – vi, me, oss. Izrunas variantam vi ir tendence aizstāt oss Sunnmēres izloksnē, kā arī nostiprināties jaunākās paaudzes izrunā. Lai gan 1. personas vietniekvārdam pastāv izrunas daudzveidība, tradicionāli dominē variants me: un mi:.

Daudzskaitļa 2. personas vietniekvārdam ir šādi varianti: di:, de:, de:kan, dokke, dåkker, dykke u. c. Daudzviet personu vietniekvārdam dokke ir kopīga forma ar papildinātāja vietniekvārdu dokke.

Visizplatītākās izrunas paralēlformas daudzskaitļa 3. personas vietniekvārdam ir dei, de:, di:.

Tradicionāli nolieguma marķieri izrunā /ikkje/. Lielākajās pilsētās Bergenā, Stavangerē un Olesunnā runātā valoda tiek saistīta ar augstāku stilu, tādēļ izplatīta būkmolam tuvā izruna /ikke/. Turklāt viena indivīda izrunā var būt abi izrunas varianti.

Lai gan Sunnmēres un Rumsdāles izloksnēs tradicionāli vienskaitļa noteiktības kategorijā dala vājos sieviešu dzimtes lietvārdus ar galotni -å un stipros sieviešu dzimtes lietvārdus ar galotni -a, piemēram, jentå, jenta ‘meitene’, Sunnmēres izloksnē šķīrums kļūst mazāk izteikts.

Sunnmēres un Fjūranes izloksnēs grafēmu kombinācijas nd, ld, mb, ng netiek asimilētas.

Sunnmēres un Nūrfjūres izloksni raksturo 1) senskandināvu līdzskanis /ð/, kurš ir saglabājies gan kā frikatīvs līdzskanis, gan kā eksplozīvs slēdzenis, kā arī 2) izskaņas -r zudums vājo darbības vārdu vienkāršās tagadnes laika formā un lietvārda daudzskaitļa formas nenoteiktības kategorijā, piemēram, kasta ‘met’, hesta ‘zirgi’.

Dienvidrietumu dialektu grupu iedala četrās apakšgrupās, kuru izloksnes runā 1) Indresongnā, 2) Nūrhorlannē, Vosā, Indrehardangerē, 3) Sunnhorlannē, 4) Rūgalannē un Vestagderē.

Vienskaitļa 1. personas vietniekvārda izruna ir eg, pilsētās arī būkmolam raksturīgā izruna jæi, daudzskaitļa 1. personā attiecīgi me un vi.

Raksturīgs uvulārs frikatīvs berzenis r /ʁ/ (skarre-r), kas sāka plaši izplatīties 19. gs. un mūsdienās ir jauniešu izrunas tendence, arī vietās, kur ir izplatīts vibrants, piemēram, Vosā. Indresongnas un Nūrhorlannes izloksnēs pastāv abi varianti.

Raksturīga segmentēšana (vārdā esošās skaņas papildināšana ar papildu skaņu, veidojot jaunu skaņu kopu), kad grafēmu ld izrunā dl, piemēram, kveld → kvedl ‘vakars’, holde → hadla ‘turēt’.

Dienviddialektu grupa ir vismazākā rietumnorvēģu dialektu grupā ar vislielāko izlokšņu daudzveidību.

Raksturīgs uvulārs frikatīvs berzenis r /ʁ/. Pastāv uzskats, ka berzenis radies franču galmā 17. gs., ienācis 19. gs. sākumā Kristiansannā (dienviddaļa) un Bergenā (rietumdaļa), bet kopš 20. gs. 50. gadiem izpleties no abām pilsētām pa dienvidrietumu daļu, īpaši masu medijos un jaunās paaudzes izrunā.

Tiek uzskatīts, ka dāņu valodas ietekmes rezultātā 14.–15. gs. nebalsīgie līdzskaņi pēc garā patskaņa tika izrunāti balsīgi p, t, k → b, d, g, piemēram, ta:ba ‘zaudēt’, ei ga:de ‘iela’, ei ka:ge ‘kūka’. Šāda līdzskaņu mīkstināšana raksturīga dienvidu piekrastei no Ārendāles līdz Karmeijai, tā turpina iedzīvoties Agderes piekrastes dziļākajos lauku rajonos.

Adjektīviem stipro darbības vārdu tagadnes formās un vīriešu dzimtes lietvārdos apgabala iekšējos rajonos raksturīga garo patskaņu diftongizācija (pārvēršanās par divskaņiem) – i: → ei, o: → ou, u: → eu, y: → uy, piemēram, an reik’e mann’e (ein rik mann) ‘bagāts vīrs’.

Neuzsvērtajā izskaņā -er → -år skar lietvārda daudzskaitļa formu nenoteiktības kategoriju, piemēram, jentår ‘meitenes’, izņemot dienvidu dziļākos rajonus, un darbības vārdu vienkāršās tagadnes formas, piemēram, kjø:bår ‘pērkam’.

Neuzsvērtajā izskaņā -er → -år skar lietvārda daudzskaitļa formu nenoteiktības kategoriju jentår ‘meitenes’, darbības vārdu vienkāršās tagadnes formas kjø:bår ‘pērkam’, saikļus ellår ‘vai’, izņemot dienvidu dziļākos rajonus, kur nav skartas lietvārdu izskaņas. 

Setesdāles izloksnes saglabājušas arhaismu savu fonoloģisko un morfoloģisko izpausmju dēļ. Tiek segmentēta grafēma ll → dd, piemēram, fjell → fjødd ‘kalns’, alle → adde ‘visi’.

Mūsdienu dialektoloģijā Brita Mēhluma (Brit Mæhlum), Unna Reinelanne (Unn Røyneland) apkopojušas norvēģu dialektus darbā “Norvēģu dialektu ainava” (Det norske dialektlandskapet). Martins Šekelanns (Martin Skjekkeland) apskatījis tendences dienviddialekta apakšgrupā “Agdera – reģions starp austrumiem un rietumiem. Kas notiek ar mutvārdu runu šajā reģionā?” (Agder – ein region mellom aust og vest. Kva skjer med talemålet i området?). Ārne Torps (Arne Torp) veicis pētījumus par uvulāro frikatīvo berzeni r /ʁ/ darbā “R – nemiers valodā” (R – ei urokråke i språket).