Klasifikācija Ziemenorvēģu dialektu grupa aptver trīs dialektu apakšgrupas – Helgelannes (citviet Dienvidnūrlannes), Nūrlannes (citviet Ziemeļnūrlannes), Trumses un Finnmarkas apakšgrupu.
Helgelannes dialektu apakšgrupā iekļauj izloksnes, kuras runā visā Helgelannē – no Trendelāgas novada pierobežas un aptverot visu Rānu. Raksturīgās iezīmes: apokope un balsīgais retrofleksais flaps /ɽ/ (tjukk l /ɫ/) sennorvēģu l, kā arī burtkopas rd kombinācijas izrunā.
Norvēģu valodas izrunai raksturīgais akcents (kāpjošā intonācija tonem 1 un krītošā tonem 2) šķir vārdu pāru nozīmi. Brennejas izloksnē, kā arī lielākajā Ziemeļtrumses un Finnmarkas daļā tonēmu atšķirības nepastāv, tādēļ šādus vārdu pārus izrunā līdzīgi, piemēram, huset /hu:se/ ‘māja’ un å huse /hu:se/ ‘izmitināt’.
Lai gan vājo sieviešu dzimtes lietvārdiem pastāv paralēlformu izskaņas -o, -å, -æ (izplatītas senioru runā), piemēram, /kåfto/, /kåftå/, /kåftæ/ ‘adīta jaka’, daudzviet izskaņas -a ietekmē šīs paralēlformas zūd.
Stipro sieviešu dzimtes lietvārdu noteiktības kategorijā ir divu variantu izskaņas -e vai -æ piemēram, /bygde/, /bygdæ/ ‘ciems’.
Sērhelgelannes ārējo rajonu komūnās (Brenneja, Grāne, Hēreja, Vefsna, Vēga) raksturīga izskaņa -æ, piemēram, å kjøpæ ei kåpæ ‘pirkt mēteli’.
Nūrlannes dialektu apakšgrupā iekļauj izloksnes, kuras runā Nūrlannes filkes ziemeļu daļā uz ziemeļiem no Saltfjelles līdz Trumsei. Izteikta apokope darbības vārdu nenoteiksmē un vājo sieviešu dzimtes nenoteiktības kategorijas vienskaitlī. Saltenē apokope skar arī citas vārdšķiras, raksturīga arī Hamarejā, Lufutenes vidienē un Sērvesterolenē, piemēram, dem kunnj før i tia kjøp ei kak for ei kron ‘viņi varēja agrāk nopirkt kūku par vienu kronu’. Sērfollā tiek apokopēta nekatrās dzimtes lietvārdu noteiktības kategorijas izskaņa, piemēram, på tak (būkmolā – taket) ‘uz jumta’, da år (būkmolā – det året) ‘tas gads’.
Balsīgais retrofleksais flaps /ɽ/ (tjukk l /ɫ/) sennorvēģu l ir īpaši raksturīgā iezīme Saltenes izloksnē un virzienā uz ziemeļiem līdz Hamarejas dienviddaļai. Mūsdienās pastiprinās tendence to aizstāt ar retroflekso laterālo skaņu.
Būkmolam raksturīgā adverba nå ‘tagad’ dominējošā izrunas forma ir /nu/ vai /no/.
Trumses un Finnmarkas apakšgrupas izloksnēm iztrūkst balsīgais retrofleksais flaps /ɽ/.
Trumses ziemeļu daļu un Finnmarkas iekšējos rajonus apdzīvo Norvēģijas sāmi, kuru ietekmē darbības vārdu nenoteiksmē un vājo sieviešu dzimtes lietvārdu nenoteiktības kategorijā ir izplatīta izskaņa -e, bet Trumses galējo ziemeļu, kā arī Finnmarkas iekšējo rajonu un austrumu izloksnēs raksturīga izskaņa -e, piemēram, å kjøpe ei kåpe ‘pirkt mēteli’.
Visā piekrastes joslā, aptverot Nūrlannes ziemeļu daļu un Finnmarkas krasta un fjordu rajonus, dominē divas izskaņu grupas – infinitīvā izskaņa -e, vājo sieviešu dzimtes lietvārdu nenoteiktības kategorijā -a. Formu daudzveidība saistāma ar iekšējiem migrācijas faktoriem (no Trumses un Nūrlannes uz Finnmarku), multilingvismu atsevišķos Finnmarkas rajonos (norvēģu, sāmu, kvēnu valoda).
Vienkāršo nākotni izsaka ar bli(r) + å-infinitīvs, piemēram, ho bli(r) å reise i morra ‘viņa brauks rīt’, det bli(r) å regne ‘līs’.
3. personas vietniekvārdu izmanto kopā ar personvārdu un dzīvnieku vārdu, piemēram, han Olav ‘viņš Ūlavs’, ho Marit ‘viņa Mārita’.
Teikuma locekļu secība jautājuma teikumos atšķiras no rakstu valodas ar SV (subjekts–verbs) inversiju, Kor du e i frå? ‘No kurienes tu esi?’.