AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2026. gada 19. novembrī
Agnija Platace

ziemeļnorvēģu dialektu grupa

(norvēģu nordnorsk; angļu Northern Norwegian, vācu Nordnorwegisch, franču dialectes du nord de la Norvège, krievu диалекты Северной Норвегии)
viena no četrām norvēģu valodas dialektu grupām, kurā runā Ziemeļnorvēģijas reģionā

Saistītie šķirkļi

  • Bergenas izloksne
  • būkmols
  • jaunnorvēģu valoda
  • norvēģu valoda
  • rietumnorvēģu dialektu grupa
  • senskandināvu valoda
  • trendiešu dialekts

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Raksturojums
  • 3.
    Klasifikācija
  • 4.
    Kopējais runātāju skaits
  • 5.
    Sociolingvistiskais statuss
  • 6.
    Svarīgākās fonētiskās, fonoloģiskās, morfonoloģiskās iezīmes
  • 7.
    Nozīmīgākie pētījumi un pētnieki
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Raksturojums
  • 3.
    Klasifikācija
  • 4.
    Kopējais runātāju skaits
  • 5.
    Sociolingvistiskais statuss
  • 6.
    Svarīgākās fonētiskās, fonoloģiskās, morfonoloģiskās iezīmes
  • 7.
    Nozīmīgākie pētījumi un pētnieki
Kopsavilkums

Ziemeļnorvēģu dialektu grupa aptver dialekta apakšgrupas un izloksnes Ziemeļnorvēģijas reģionā, kuras runā trīs filkēs – Nūrlannē, Trumsē un Finnmarkā. Valsts ziemeļu daļā Nūrtrumsē un Finnmarkā dzīvo arī sāmi, Norvēģijas pirmiedzīvotāji, un kvēni, kuru valodas (somugru valodu saime) ir ietekmējušas ziemeļnorvēģu dialektu grupu. Pateicoties senajam jūras tirdzniecības ceļam starp Ziemeļnorvēģiju un Rietumnorvēģiju, īpaši Bergenu, ir daudz kopīgu pazīmju starp abām dialektu grupām šajos valsts novados, piemēram, lielākoties iztrūkst patskaņu harmonijas princips (jamvekt), izskaņa -e darbības vārdu infinitīvā (valsts pašos ziemeļos Finnmarkas un Trumses piekrastē, Nūrlannes ziemeļu daļā), piemēram, å lese ‘lasīt’, savukārt izskaņa -a ir vājo sieviešu dzimtes lietvārdu nenoteiktības kategorijai, piemēram, ei flaska ‘pudele’.

Raksturojums

Ziemeļnorvēģu dialektu grupa pieder arī pie a-izskaņas grupas. Daudzviet nav skaidras izskaņas -e un -a izplatības robežas, turklāt viena runātāja izloksnē var būt abas izskaņas vājo sieviešu dzimtes lietvārdu nenoteiktības kategorijā.

Tradicionāli vīriešu dzimtes lietvārdiem bijusi izskaņa -a nenoteiktības kategorijā un izskaņa -an noteiktības kategorijā.

Stipro un vājo sieviešu dzimtes lietvārdu vienskaitļa noteiktības kategorijai var būt izskaņa -a (arī trendiešu un austrumnorvēģu dialekta iezīme).

Austrumnorvēģu dialekta runātāju skartajos rajonos Indretrumsē (Bardu un Molselvas komūnās), kā arī Sērhelgelannes komūnās (Bindāle, Hatfjelldālene, Hemnese, Rāna) saglabājušās austrumnorvēģu patskaņu harmonijas principa paliekas ar izskaņu -a dažu darbības vārdu nenoteiksmē, piemēram, å veta ‘zināt’, å lesa ‘lasīt’.

Ar trendiešu dialektu šo ziemeļnorvēģu grupu vieno apokope (patskaņa zudums infinitīva izskaņā) darbības vārdiem, kuriem senskandināvu valodā nenoteiksmē vārda saknes zilbe bija gara, bet beigu zilbe īsa, piemēram, å hø:r ‘dzirdēt’, å kjø:p ‘pirkt’. Šī iezīme sākas Helgelannē, pastiprinās virzienā uz ziemeļiem no Helgelannes, sasniedzot savu intensitāti bezizskaņas izloksņu daļā – Saltenē, mazāk izteikti tai apkārtesošajos rajonos – Lufutenē un Vesterolenes dienviddaļā. Vesterolenes ziemeļu daļā un tālāk uz ziemeļiem sastopama brīvā apokope – tiek apokopēti neuzsvērtie vārdi teikumā, savukārt uzsvērtie saglabā izskaņas patskani, piemēram, Ska dåkker far heim no? Ja, no ska vi faræ! ‘Vai jūs brauksiet mājās tagad? Jā, tagad mēs brauksim!’. Verbs far ‘brauksiet’ ir neuzsvēts un tiek apokopēts, verbs faræ ‘brauksim’ atrodas uzsvērtā pozīcijā. Vārdu kārtība jautājuma teikumos atšķiras no rakstu valodas un citiem dialektiem – ir SV (subjekts–verbs) kombinācija, rakstu valodai ierastās VS kombinācijas vietā.

Atšķirībā no trendiešu dialekta apokope nav saistīta ar patskaņu harmonijas principu, bet ar noteiktām gramatiskajām kategorijām – darbības vārdu nenoteiksmi, vājo sieviešu dzimtes lietvārdu nenoteiktības kategoriju, vājo darbības vārdu (e-izskaņas grupa) vienkāršās tagadnes un pagātnes formām.

Balsīgais retrofleksais flaps /ɽ/ (tjukk l /ɫ/) dzirdams ziemeļu virzienā no Trendelāgas līdz pat Saltenei, kā arī Indretrumsē, kur apmetušies ienācēji no Austrumnorvēģijas. Izplatīta krītošā intonācija.

Teikuma melodija šķir ziemeļnorvēģu grupu no rietumnorvēģu un trendiešu dialekta. Novērots krītošās un kāpjošās intonācijas sajaukums Brennejas komūnā, Helgelannes novadā un reģionos, kuros raksturīgs liels iebraucēju skaits no Austrumnorvēģijas un Trendelāgas. Aizguvumos, darbības vārda un adverbiālās partikulas savienojumā galvenais uzsvars raksturīgs vārda beigu zilbē vai partikulā, piemēram, bi’lett ‘biļete’, gå ’ut ‘iziet’.

Ziemeļnovēģu dialektā ir vairāki vienskaitļa 1. personas izrunu varianti – /æ:/, /æ:g/, /e:/, /e:g/. Līdzīgi kā trendiešu dialektā /æ:/ izruna kļūst aizvien izplatītāka. Daudzskaitļa 1. personas vietniekvārda izruna vi: ir kopīga ar trendiešu un austrumnorvēģu dialektu. Daudzskaitļa 2. personas vietniekvārdu izrunā /dåkk/ vai /dåkker/. Daudzskaitļa 3. personā – /di:/ (arī rietumnorvēģu dialektā) un /dæmm/ (trendiešu un austrumnorvēģu dialektu līdzība).

Nolieguma marķieri izrunā /ikkje/ tāpat kā rietumnorvēģu dialektā; visā Finnmarkas reģionā un Nūrtrumsē – tradicionālo austrumnorvēģu izrunas variantu /ikke/. Viena indivīda izrunā var būt abi izrunas varianti.

Klasifikācija

Ziemenorvēģu dialektu grupa aptver trīs dialektu apakšgrupas – Helgelannes (citviet Dienvidnūrlannes), Nūrlannes (citviet Ziemeļnūrlannes), Trumses un Finnmarkas apakšgrupu.

Helgelannes dialektu apakšgrupā iekļauj izloksnes, kuras runā visā Helgelannē – no Trendelāgas novada pierobežas un aptverot visu Rānu. Raksturīgās iezīmes: apokope un balsīgais retrofleksais flaps /ɽ/ (tjukk l /ɫ/) sennorvēģu l, kā arī burtkopas rd kombinācijas izrunā.

Norvēģu valodas izrunai raksturīgais akcents (kāpjošā intonācija tonem 1 un krītošā tonem 2) šķir vārdu pāru nozīmi. Brennejas izloksnē, kā arī lielākajā Ziemeļtrumses un Finnmarkas daļā tonēmu atšķirības nepastāv, tādēļ šādus vārdu pārus izrunā līdzīgi, piemēram, huset /hu:se/ ‘māja’ un å huse /hu:se/ ‘izmitināt’.

Lai gan vājo sieviešu dzimtes lietvārdiem pastāv paralēlformu izskaņas -o, -å, -æ (izplatītas senioru runā), piemēram, /kåfto/, /kåftå/, /kåftæ/ ‘adīta jaka’, daudzviet izskaņas -a ietekmē šīs paralēlformas zūd.

Stipro sieviešu dzimtes lietvārdu noteiktības kategorijā ir divu variantu izskaņas -e vai -æ piemēram, /bygde/, /bygdæ/ ‘ciems’.

Sērhelgelannes ārējo rajonu komūnās (Brenneja, Grāne, Hēreja, Vefsna, Vēga) raksturīga izskaņa -æ, piemēram, å kjøpæ ei kåpæ ‘pirkt mēteli’.

Nūrlannes dialektu apakšgrupā iekļauj izloksnes, kuras runā Nūrlannes filkes ziemeļu daļā uz ziemeļiem no Saltfjelles līdz Trumsei. Izteikta apokope darbības vārdu nenoteiksmē un vājo sieviešu dzimtes nenoteiktības kategorijas vienskaitlī. Saltenē apokope skar arī citas vārdšķiras, raksturīga arī Hamarejā, Lufutenes vidienē un Sērvesterolenē, piemēram, dem kunnj før i tia kjøp ei kak for ei kron ‘viņi varēja agrāk nopirkt kūku par vienu kronu’. Sērfollā tiek apokopēta nekatrās dzimtes lietvārdu noteiktības kategorijas izskaņa, piemēram, på tak (būkmolā – taket) ‘uz jumta’, da år (būkmolā – det året) ‘tas gads’.

Balsīgais retrofleksais flaps /ɽ/ (tjukk l /ɫ/) sennorvēģu l ir īpaši raksturīgā iezīme Saltenes izloksnē un virzienā uz ziemeļiem līdz Hamarejas dienviddaļai. Mūsdienās pastiprinās tendence to aizstāt ar retroflekso laterālo skaņu.

Būkmolam raksturīgā adverba nå ‘tagad’ dominējošā izrunas forma ir /nu/ vai /no/.

Trumses un Finnmarkas apakšgrupas izloksnēm iztrūkst balsīgais retrofleksais flaps /ɽ/.

Trumses ziemeļu daļu un Finnmarkas iekšējos rajonus apdzīvo Norvēģijas sāmi, kuru ietekmē darbības vārdu nenoteiksmē un vājo sieviešu dzimtes lietvārdu nenoteiktības kategorijā ir izplatīta izskaņa -e, bet Trumses galējo ziemeļu, kā arī Finnmarkas iekšējo rajonu un austrumu izloksnēs raksturīga izskaņa -e, piemēram, å kjøpe ei kåpe ‘pirkt mēteli’.

Visā piekrastes joslā, aptverot Nūrlannes ziemeļu daļu un Finnmarkas krasta un fjordu rajonus, dominē divas izskaņu grupas – infinitīvā izskaņa -e, vājo sieviešu dzimtes lietvārdu nenoteiktības kategorijā -a. Formu daudzveidība saistāma ar iekšējiem migrācijas faktoriem (no Trumses un Nūrlannes uz Finnmarku), multilingvismu atsevišķos Finnmarkas rajonos (norvēģu, sāmu, kvēnu valoda).

Vienkāršo nākotni izsaka ar bli(r) + å-infinitīvs, piemēram, ho bli(r) å reise i morra ‘viņa brauks rīt’, det bli(r) å regne ‘līs’.

3. personas vietniekvārdu izmanto kopā ar personvārdu un dzīvnieku vārdu, piemēram, han Olav ‘viņš Ūlavs’, ho Marit ‘viņa Mārita’.

Teikuma locekļu secība jautājuma teikumos atšķiras no rakstu valodas ar SV (subjekts–verbs) inversiju, Kor du e i frå? ‘No kurienes tu esi?’.

Kopējais runātāju skaits

Ziemeļnorvēģijā dzīvo ap 9 % no valsts 5,6 miljoniem iedzīvotājiem (2026); pēc iedzīvotāju skaita tas ir trešais lielākais novads aiz Austrumnorvēģijas un Rietumnorvēģijas. Šajā statistikā iekļauti arī sāmi un kvēni, kuri runā savā dzimtajā un norvēģu valodā. Precīzs runātāju skaits nav zināms.

Sociolingvistiskais statuss

Izloksnēm Norvēģijā nav bijis viennozīmīgs statuss. Trumses un citām ziemeļu izloksnēm ir bijusi zema vērtība. Piemēram, 20. gs. 50. un 60. gados Oslo avīzēs bija lasāmi mājokļu īres sludinājumi ar norādi par to, ka ziemeļnorvēģi nav vēlami. Lai iekļautos galvaspilsētas darba un mājokļu īres tirgū, daudzi ienācēji no ziemeļiem bija spiesti atmest savu runāto izloksni. 20. gs. 70. gados pieaugošā protesta viļņa pret standartizācijas un urbanizācijas procesiem rezultātā izloksnes piedzīvoja savu uzplaukumu, iegūstot līdzvērtīgu pozīciju.

Mūsdienās centralizācijas procesu un iedzīvotāju migrācijas rezultātā lielāko pilsētu (Hjirkenēse, Trumse, Būde) izlokšņu prestižs ir ietekmējis citu ziemeļnorvēģu perifērijā runāto izlokšņu nivelēšanos, piemēram, izrunas maiņa nolieguma partikulā /ikkje/ → /ikke/, vienskaitļa 1. personas vietniekvārdā /i:/, /e:g/ → /æ:/ ‘es’. Ziemeļnorvēģu dialekta pārmaiņu (analoģija, saīsināšana) iekšējie faktori skāruši arī lietvārda sieviešu un nekatrās dzimtes daudzskaitļa izskaņu, aizvietojot ar vīriešu dzimtes nenoteiktības kategorijas daudzskaitļa izskaņu -a un noteiktības kategorijas izskaņu -an, piemēram, jenten → jentan ‘meitenes’, husa → husan ‘mājas’.

Tomēr vērojama arī izlokšņu revitalizācijas tendence – influenceri un digitālo saturu veidotāji piesaista sekotājus, un, runājot izloksnēs, tās netieši popularizē.

Svarīgākās fonētiskās, fonoloģiskās, morfonoloģiskās iezīmes

Retrofleksās skaņas skārušas ziemeļnorvēģu dialektu grupu daudz vēlāk nekā dialektus Austrumnorvēģijā un Trendelāgas novadā.

Palatalizācija skar senskandināvu alveolārās skaņas /n/, /l/, /t/, /d/, īpaši līdzskaņa /n/ un /l/ garuma kvantitātē uzsvērtā pozīcijā (atšķirībā no trendiešu dialekta), piemēram, mann /maɲɲ/ ‘vīrs’, ball /baʎʎ/ ‘bumba’. Finnmarkas filkes iekšienē un austrumu daļā palatalizācija ir mazāk izplatīta vai nepastāv; tas ir saistīts ar tur dzīvojošo sāmu un kvēnu dzimtās valodas izrunas ietekmi norvēģu valodas lietojumā. Blīvāk apdzīvotajās vietās novēro tendenci aizstāt alveolārās skaņās ar retrofleksiem līdzskaņiem /rn/ un /rl/ vai radīt šo skaņu starpskaņu.

Īsās uzsvērtās skaņas /i/, /e/, /y/ izrunā attiecīgi /e/, æ/, /ø/, piemēram, fisk /fesk/ ‘zivs’, fest /fæst/ ‘svinības’, synge /sønge/ ‘dziedāt’.

Vārda izskaņā neizrunā skaņu /r/ pirms /k/, piemēram, ark /ɑʂk/ ‘papīra lapa’, park /pɑʂk/ ‘parks’. Tradicionāli dzirdams no Lufutenes dienviddaļas līdz Trumsei ziemeļos.

Nozīmīgākie pētījumi un pētnieki

Mūsdienu dialektoloģijā Brita Mēhluma (Brit Mæhlum), Unna Reinelanne (Unn Røyneland) apkopojušas norvēģu dialektus darbā “Norvēģu dialektu ainava” (Det norske dialektlandskapet). Sociolingvists Ērnsts Hokons Jārs (Ernst Håkon Jahr) kopdarbā ar Ulavu Skāri (Olav Skare) viens no pirmajiem pievērsies ziemeļnorvēģu izlokšņu pētījumam darbā “Ziemeļnorvēģu dialekti” (Nordnorske dialekter).

Saistītie šķirkļi

  • Bergenas izloksne
  • būkmols
  • jaunnorvēģu valoda
  • norvēģu valoda
  • rietumnorvēģu dialektu grupa
  • senskandināvu valoda
  • trendiešu dialekts

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Norvēģu dialektu tīmekļa vietne Nordavinden og sola
  • Šķirklis “dialekter i Nordland” norvēģu enciklopēdijā Store norske leksikon
  • Šķirklis “dialekter og språk i Finnmark” norvēģu enciklopēdijā Store norske leksikon
  • Šķirklis “dialekter og språk i Troms” norvēģu enciklopēdijā Store norske leksikon
  • Šķirklis “nordnorsk” norvēģu enciklopēdijā Store norske leksikon
  • Ziemeļnorvēģu dialekti un izloksnes

Ieteicamā literatūra

  • Jahr, E.H. og Skare, O., Nordnorske dialekter, Oslo, Novus Forlag, 1996.
  • Mæhlum, B. og Røyneland, U., Det norske dialektlandskapet: innføring i studiet av dialekter, Oslo, Cappelen Damm akademisk, 2023.
  • Orvik, O.A., Nordnorsk Ordbok. Arven etter Hallfrid Christiansen, Harstad, Utenfor allfarvei forlag, 2023.

Agnija Platace "Ziemeļnorvēģu dialektu grupa". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/303948-zieme%C4%BCnorv%C4%93%C4%A3u-dialektu-grupa (skatīts 19.11.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/303948-zieme%C4%BCnorv%C4%93%C4%A3u-dialektu-grupa

Šobrīd enciklopēdijā ir 6091 šķirklis,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. © Tilde, izstrāde, 2026. © Orians Anvari, dizains, 2026. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana