Dzimis Umbrijas pilsētā Asīzē, turīgā jātnieku kārtas ģimenē. Lai arī agri zaudēja tēvu, guva labu izglītību un pirms pilngadības sasniegšanas pārcēlās uz Romu, kur ātri iekļāvās aristokrātijas un literātu aprindās, nonākot arī Mecenātam (Maecenas) pietuvināto lokā. Ziņas par Propercija dzīvi, uzskatiem un interesēm, galvenokārt, gūstamas viņa dzejā.

Līdz mūsu dienām saglabājušās četras grāmatas. Savu pirmo elēģiju grāmatu ar nosaukumu “Kintija” (Cynthia) Propercijs izdeva 29. g. p. m. ē. Tā veltīta viņa attiecībām ar krietni vecāko aristokrāti un dzejnieci Hostiju (Hostia), kuru, saskaņā ar tradīciju neatklāt mīlas elēģijas adresātes īsto vārdu, dzejnieks dēvē par Kintiju.

Pirmā grāmata, lai arī mīlas jūsmas pilna, nostiprina žanram raksturīgo skumīgo noskaņu, to pasvītro krājuma kompozīcija. Lai arī tradicionāli sekoja priekšgājējiem un iedvesmojās no laika biedriem, Propercijs jau pirmajā krājumā iezīmēja savu individuālo stilu. Tam raksturīga sarežģītā izteiksme, vairāku rindu gari domas izvērsumi un mīlas tematika ikdienas notikumu vērojumā. Mīlas pārdzīvojumi ir konvencionālāki nekā Katullam (Catullus), un atšķirībā no Tibulla (Tibullus), dzejas telpa aprobežojas ar Romu.

Mecenāta aizbildniecība ietekmēja dzejas tematiku. Sākot ar otro grāmatu, kad ilgas pēc mīļotās nomaina greizsirdība un jūsmu pārmetumi, Propercijs pievēršas Romas senatnes un pastāvošās varas slavinājumam. Līdzās bēdām par zaudētām ilūzijām trešajā grāmatā un Kintijas nāvei ceturtajā grāmatā, ir dzeja par Romas senatni un laicīgajiem notikumiem.

Pompejos atrastie grafiti liecina par Propercija popularitāti antīkajā pasaulē. No viņa visvairāk iedvesmojās Ovidijs (Ovidius). Sarežģītās valodas un dzejas tematikas dēļ viduslaikos piemirsta, renesansē Propercija dzeja sākotnēji saistīja valodas un dzejas pētniekus. No viņa iedvesmojās izcilais itāļu humānists Enea Silvio Bartolomeo Pikolomīni (Enea Silvio Bartolomeo Piccolomini), vēlākais pāvests Pijs II (Pius P.P. II), sarakstot elēģiju krājumu “Kintija” (Cinthia). Līdz ar 20. gs. atklājumiem psiholoģijā un to ietekmi uz literatūrkritiku, Propercija dzeja ieguva jaunus interpretācijas virzienus. Amerikāņu dzejnieks Ezra Paunds (Ezra Pound) Propercija dzejā saskatīja imažisma virziena antīkos piemērus.

Latviešu valodā tulkotas atsevišķas elēģijas, pārsvarā mācību grāmatu vajadzībām. Literatūrkritikā aplūkots romiešu elēģijas kontekstā, salīdzinot Tibulla, Propercija un Ovidija dzeju. No Propercija un pārējiem romiešu elēģiķiem iedvesmojušies klasisko filoloģiju studējušie, Latvijas 20. un 30. gadu perioda dzejnieki, piemēram, Viktors Eglītis, Fallijs, Valdemārs Dambergs, kura krājumā “Dvēseles ritmi” (1921) rodami tieši Propercija un arī citu romiešu autoru motīvu atdzejojumi.