Par Mecenāta loku dēvē valstsvīram, rakstniekam un literātu patronam Gajam Cilnijam Mecenātam (Gaius Cilnius Maecenas) pietuvinātu dzejnieku grupu.
Mecenāta loks
dzejnieku grupa Senajā Romā
Saistītie šķirkļi
Satura rādītājs
Mecenāts un loka dalībnieki
Mecenāts bija imperatora Oktaviāna Augusta (Octavius Augustus) draugs un padomdevējs cīņā par varu un tās nostiprināšanu Romā. Cēlies no etruskiem, Mecenāts piederēja jātnieku kārtai. Dzīves laikā ievērojami palielinājis bagātības, viņš vairījās no oficiāliem amatiem, bet, izmantojot diplomātiju un harizmu, nodrošināja sev vietu imperatora tuvumā.
Ārpus politikas Mecenāts bija epikūrietis, skaistu lietu baudītājs, dārgakmeņu un gemmu kolekcionārs. Viņš pulcināja ap sevi talantīgus literātus un māksliniekus. Mecenāta lokam piederēja Pūblijs Vergilijs Marons (Publius Vergilius Maro), Kvints Horācijs Flaks (Quintus Horatius Flaccus), Seksts Propercijs (Sextus Propertius) Lūcijs Varijs Rufs (Lucius Varius Rufus), Plotijs Tuka (Plotius Tucca), Gajs Valgijs Rufs (Gaius Valgius Rufus), Domicijs Marss (Domitius Marsus).
Rašanās un galvenās iezīmes
Mecenāta loks, saukts arī par Mecenāta pulciņu, bija noslēgta literātu grupa, kurā pastāvēja draudzīgas un cieņpilnas attiecības. Lokam piederīgie veltīja dzeju Mecenātam un citiem kopas dalībniekiem. Iekļūt šajā lokā varēja tikai ļoti talantīgi literāti, tāpēc pret sev pietuvinātajiem Mecenāts izturējās kā pret līdzīgiem. Viņš uzņēmās rūpes par dzejnieku sadzīvi, sedzot viņu izdevumus un dāvinot īpašumus. Plašāko ieskatu par dzejnieku un Mecenāta attiecībām var gūt Horācija dzejā.
Mecenāta darbībai bija ideoloģiski apsvērumi. Atbalstot Romas talantīgākos dzejniekus, viņš varēja ietekmēt literatūras attīstības virzienu. Ar Mecenāta gādību romiešu dzejā nostiprinājās nacionālas tēmas, impērijas vērtību un Augusta slavinājumu tematika.
Viņa ietekme uzskatāmi redzama talantīgo autoru daiļrades attīstībā. Piemēram, pirms iekļūšanas Mecenāta lokā Vergilijs bija sarakstījis “Eklogas” (Eclogae, 42.–39. g. p. m. ē.), kurās atdarināja aleksandriešu dzejnieka Teokrita (Θεόκριτος) bukolisko dzeju. Mecenāts rosināja Vergiliju nevis atdarināt grieķus, bet vēstīt par romiešu sentēvu tikumiem un vērtībām. Uzklausīdams patronu, dzejnieks uzrakstīja “Georgikas” (Georgica, 30. g. p. m. ē). Kad imperators Augusts izlēma, ka romiešiem vajadzīgs eposs, kas būtu līdz vērtīgs Homēra (Ὅμηρος) darbiem, Mecenāta uzrunāts, Vergilijs apņēmās sacerēt “Eneīdu” (Aeneis, 30.–19. g. p. m. ē). Nokļūšana Mecenāta lokā ietekmēja arī Horācija dzejas tematiku, liekot pievērsties sabiedriskām tēmām “Satiru” (Sermones) I grāmatā un impērijas slavināšanai “Odu” (Carmina) III grāmatā. “Satirās” un “Vēstulēs” (Epistulae) Horācijs iekļāva Mecenāta filozofiskās atziņas un gudrību. Arī Propercijs, nonākot Mecenāta lokā, no nelaimīgas mīlas pārdzīvojumu apdziedāšanas pievērsās Romas senatnes cildināšanai.
Pats Mecenāts arī nodarbojās ar literatūru. Ir zināms, ka viņš rakstīja īsas formas dzeju Katulla (Gaius Valerius Catullus) stilā, zinātniskus darbus par gemmām, dialogu “Simpozijs” (Symposium), kurā darbojas Vergilijs, Horācijs, cits dzejnieku patrons Mesala (Marcus Valerius Messalla Corvinus) u. c. No viņa darbiem saglabājušies vien daži fragmenti.
Ietekme literatūrā un kultūrā
Mecenāta loks izveidoja jaunu literāro virzienu imperatora Augusta valdīšanas laikā. Dzejas tematikā dominēja sabiedriskas un nacionālas tēmas, Romas senatnes un impērijas slavinājums. Šis periods sakrīt ar zelta laikmetu romiešu literatūrā, kad sacerēti nozīmīgākie romiešu literatūras darbi. No Mecenāta vārda tika atvasināts eponīms mākslas, zinātnes, sporta patronam.