Vilis Mūrnieks starpkaru periodā pēc augstākās militārās izglītības iegūšanas veidoja strauju karjeru militārajās izglītības iestādēs un štābos, viens no perspektīvākajiem augstākajiem virsniekiem, no 1930. gada ieņēma Armijas štāba Apmācību daļas priekšnieka amatu.

V. Mūrnieks dzimis māju saimnieka Viļa Mūrnieka ģimenē. Bērnībā ģimene pārcēlās uz iepirkto saimniecību Žeimeles pagastā, Kauņas guberņā (tagad Lietuvā). Beidza Žeimeles pagasta skolu (tagad Lietuvā), 06.1902. beidza Bauskas pilsētas skolu. 09.1904.–08.1907. mācījās un ar I šķiru beidza Viļņas kājnieku junkurskolu (Виленское пехотное юнкерское училище). 30.09.1920. beidza Latvijas Izglītības ministrijas Skolu departamenta karavīru kursus (vidusskolu), 25.10. iestājās Latvijas Augstskolas (tagad Latvijas Universitāte, LU) Medicīnas fakultātē (studijas neturpināja). 31.10.1924.–08.11.1926. – mācījās un ar I šķiru beidza Latvijas armijas Virsnieku akadēmiskos kursus.

Precējies ar polieti Zofiju Oļševsku, audžumeita Jadviga Oļševska (dzimusi 1905. gadā), bērni Vilis (dzimis 1921. gadā), Elvīra Lūcija (dzimusi 1923. gadā).

14.09.1904. brīvprātīgi iestājās karadienestā Krievijas armijā (junkurskolā). Pēc junkurskolas beigšanas no 15.08.1907. virsnieks (podporučiks) 2. Sibīrijas strēlnieku pulkā Nikoļskā-Usurijskā. Poručiks (11.1910.). No 24.01.1901. pulka sakaru komandas priekšnieks. Pirmā pasaules kara priekšvakarā 01.06.1914. pārcelts uz 113. kājnieku Staraja Rusas pulku Šauļos un Liepājā, rotas jaunākais virsnieks. Kara laikā no 13.08. pulka sastāvā frontē Austrumprūsijā, pēc tam Polijā. 12.09. iecelts par rotas komandieri, 12.11.–08.12. kaujās Austrumprūsijā bataljona komandiera vietas izpildītājs. Štābkapteinis (12.1914.). 19.02.1915. kaujās Augustovas mežos pie Bartņiku ciema ievainots (šautenes lodes cauršautas krūtis labajā pusē), ievietots divīzijas lazaretē, 20.02., atrazdamies tajā, kritis vācu gūstā 20. armijas korpusa sastāvā. 1916.–1918. gadā bija virsnieku karagūstekņu nometnē Vācijā krievu valodā izdotā laikraksta “Denj” redakcijas loceklis. 12.1918. atbrīvots no gūstekņu nometnēm Vācijā, atgriezās Latvijā. Dzīvoja Jelgavā (14.02.1919. bija Padomju Latvijas Jelgavas pilsētas Kara nodaļas uzskaitē). 01.03. mobilizēts Padomju Latvijas armijā, iedalīts 18. strēlnieku pulkā, no 18.03. pulka adjutants. 07.05. kaujās ar Polijas armiju Lietuvas teritorijā brīvprātīgi pārgāja tās pusē, ievietots gūstekņu nometnē. 15.08. atbrīvots, dzīvoja Polijā. No 26.10. iestājās Polijas valsts civildienestā, statistiķis. 23.12. atbrīvots no dienesta saistībā ar atgriešanās formalitāšu kārtošanu uz Latviju. 18.01.1920. atgriezās Latvijā.

19.01.1920. Rīgā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā (kapteinis), no 21.01. dienēja Daugavgrīvas mācību bataljonā, 2. rotas komandieris. 14.05. komandēts Armijas etapu un komandantūru pārvaldes rīcībā, no 29.05. virsnieks Sanitārajā pārvaldē, Latvijas (Rīgas) kara slimnīcas galvenā ārsta administratīvais palīgs (slimnīcas saimniecības daļas vadītājs). 16.11.1921. pārvietots uz 7. Siguldas kājnieku pulku Cēsīs, 1. bataljona komandiera vietas izpildītājs (03.06.1922. apstiprināts amatā). Pulkvedis-leitnants (22.06.). No 24.06.1924. pulka saimniecības priekšnieks. Mācību laikā Virsnieku akadēmiskajos kursos 30.06.1925. pārvietots uz 5. Cēsu kājnieku pulku Rīgā, pēc kursu pabeigšanas no 12.11.1926. bija 5. Cēsu kājnieku pulka komandiera palīgs. 17.11. laikā ārpus tiešo dienesta pienākumu izpildīšanas uzdots izpildīt sevišķus uzdevumus Armijas komandiera štāba Apmācību daļā, no 09.1927. arī kājnieku taktikas lektors Artilērijas virsnieku kursos. Pulkvedis (21.06.). 22.04.1928. iecelts par Kurzemes divīzijas štāba priekšnieka vietas izpildītāju Liepājā. No 07.11. Virsnieku kursu 1. grupas vadītāja vietas izpildītājs Rīgā (19.08.1929. apstiprināts amatā). 09.1929. izteikta armijas komandiera pateicība par “enerģisko darbu vadīšanu šinā gadā Virsnieku ložmetējnieku kursos” Daugavpilī. 1929. gadā Armijas spiestuvē izdota V. Mūrnieka no vācu valodas tulkotā Frīdriha fon Kohenhauzena (Friedrich von Cochenhausen) grāmata “Karaspēka vadība. Rokasgrāmata karaspēka vadonim un viņa palīgiem” (Die kriegswissenschaftliche Fortbildung des Truppenoffiziers). 05.08.1930. pārvietots uz Armijas štābu, Apmācību daļas priekšnieka palīgs, turpināja arī kājnieku taktikas priekšmeta pasniegšanas darbu Artilērijas virsnieku kursos. Piedalījās reglamenta “Karaspēka vadība un kauja” pārstrādāšanā. Bija piešķirta jaunsaimniecība Īslīces pagastā, Pograničas muižā. Miris ar pēkšņu trieku Rīgas kara slimnīcā. Izvadīts ar militāru godu no Rīgas kara slimnīcas kapličas.

V. Mūrnieks bija vēl pirms Pirmā pasaules kara pilnu militāro izglītību Krievijas Impērijā ieguvis virsnieks, starpkaru periodā pēc augstākās militārās izglītības iegūšanas pirmajā Virsnieku akadēmisko kursu izlaidumā veidoja strauju karjeru militārajās izglītības iestādēs un štābos, tieši iesaistīts armijas mācību līdzekļu izstrādē. Viens no perspektīvākajiem augstākajiem virsniekiem, no 1930. gada ieņēma Armijas štāba Apmācību daļas priekšnieka amatu. Priekšniecība ikgadējās atestācijās V. Mūrnieku vienprātīgi raksturoja kā izcilu un augstākiem amatiem ierindā un štābos piemērotu virsnieku.

Par kaujas nopelniem Krievijas armijas dienestā V. Mūrnieks apbalvots ar Svētā Staņislava ordeni (III šķira, ar šķēpiem) un Svētās Annas ordeni (IV šķira, ar uzrakstu “Par drošsirdību”).