Stūrmaņu iela mūsdienās sākas pie Centrālā jahtkluba un izbeidzas T veida krustojumā ar Gaigalas ielu, šķērsojot Lielupes, Gobas un citas apkaimes ielas. Gan vēsturiski, gan mūsdienās Stūrmaņu iela ir bijusi viena no galvenajām Bolderājas apkaimes ielām, veidojot nozīmīgu satiksmes artēriju un sasaisti starp dzīvojamo, industriālo un sabiedrisko apbūvi.

Stūrmanis ir kuģa virsnieks vai apkalpes loceklis, kura pienākums ir plānot kuģa kursu, noteikt atrašanās vietu pēc navigācijas datiem un nodrošināt drošu kuģošanu.

20. gs. sākumā ielas nosaukums bija Kungu iela. Rīgas teritorijā iekļauta saskaņā ar 1924. gada 24. februārī Saeimā pieņemto likumu, kas noteica Bolderājas un Daugavgrīvas, kā arī citu Pārdaugavas apkaimju iekļaušanu Rīgas pilsētas administratīvajās robežās. 1925. gadā iela tika pārdēvēta par Stūrmaņu ielu, jo tās iepriekšējais nosaukums dublēja jau esošo Kungu ielas nosaukumu Rīgas administratīvajās robežās, Vecpilsētas statistiskajā rajonā. Līdz padomju okupācijai 1940. gadā ielas oficiālā numerācija bija 24 gruntsgabalos. Otrā pasaules kara laikā, nacistiskās Vācijas okupācijas periodā, saglabājās iepriekšējais ielas nosaukums – Stūrmaņu iela (Steuermannstraße).

Precīzs ielas izveidošanas laiks un apstākļi nav zināmi. Iela konstatējama avotos vismaz no 20. gs. sākuma.

Pēc Latvijas Neatkarības kara, starpkaru perioda sākumā, iela pagarināta līdz Zvirgzdu ielai (mūsdienās – Spailes iela) un stiepās no Loču kanāla pāri Lielupes un Gobas ielām līdz Gaigalas ielai.

1a gruntsgabalā padomju otrreizējās okupācijas periodā, 20. gs. 70. un 80. gados, izvietojās Republikāniskais centrālais jahtklubs. No 2002. gada akciju sabiedrībā jahtklubs “Latvijas jahta”.

9. gruntsgabalā vienstāvu mājas pagrabā 20. gs. 30. gadu sākumā atradās komunistu pagrīdes tipogrāfija, kurā tika iespiests nelegāls laikraksts “Sarkanais Bolderājietis”.

17. gruntsgabalā 20. gs. 30. gados atradās Bolderājas–Daugavgrīvas ugunsdzēsēju biedrības depo (agrāk – Lielupes ielā Nr. 1). 20. un 30. gados šajā plašajā gruntsgabalā starp Stūrmaņu un Vārpu (mūsdienās – Lemešu iela) ielām atradās Latvijas armijas šautuve. Padomju otrreizējās okupācijas periodā šajā gruntsgabalā izvietojās Baltijas kara flotes ugunsdzēsības daļa (izformēta 1992. gadā).

23. gruntsgabalā 1952. gadā tika uzcelta Rīgas 33. vidusskolas ēka. 1975. gadā ēka tika būtiski pārbūvēta un paplašināta.

Teritorija gar Stūrmaņu ielas gruntsgabaliem Nr. 27, 29, 31 posmā no Gobas ielas līdz Gaigalas ielai kopš 19. gs. otrās puses bija militāro resoru pakļautībā.

20. un 30. gados tur atradās Latvijas armijas Sapieru bataljona, vēlāk Sapieru pulka kazarmas un noliktavas, darbojās pulka virsnieku un instruktoru klubs.

Padomju otrreizējās okupācijas periodā, 60. gadu otrajā pusē, tur izvietoja 6. atsevišķā Ļeņingradas pretgaisa aizsardzības 27. korpusa 205. zenītraķešu brigādes štābu. Līdz 1992. gadam tur atradās Krievijas armijas 6. pretgaisa aizsardzības brigādes štābs un komandpunkts.

Stūrmaņu iela mūsdienās sākas pie Centrālā jahtkluba – vietā, kur satek Daugava, Loču kanāls un Hapaka grāvis. Beidzas T veida krustojumā ar Gaigalas ielu, pa ceļam šķērsojot Lielupes, Gobas un citas apkaimes ielas. Tās garums ir 1389 metri, segums – dažādos periodos klāts asfaltbetons.

Stūrmaņu ielas apbūve lielākoties atspoguļo Bolderājas apkaimes 20. gs. 20.–30. gadu sociālo raksturu. Tad tajā dzīvoja strādnieki, amatnieki, tirgotāji un valsts ierēdņi.

Apbūves dinamika pēdējās desmitgadēs bijusi lēna, notiek pakāpeniska dzīvojamo māju atjaunošana un nelieli infrastruktūras uzlabojumi.

Mūsdienās Stūrmaņu ielā Nr. 25 atrodas “Latvijas Pasta” 16. Rīgas pasta nodaļa, bet Nr. 31 atrodas Rīgas Bolderājas Mūzikas un mākslas skola.

Posmā no Gaigalas ielas līdz Gobas ielai, pa Stūrmaņu ielu kursē SIA “Rīgas satiksme” 3., 30., 36. un 56. maršruta autobusi, kas nodrošina Bolderājas savienojumu ar citām Rīgas apkaimēm.

Bolderājas apkaimes ielas un iedzīvotāji Otrā pasaules kara laikā epizodiski ir atspoguļoti Jāņa Zariņa atmiņu romāna “Kāvu gados” (1971–1973) 2. daļā (1972).

Bolderājas iedzīvotāji, ielas un arhitektūra ir vairākkārt atspoguļota Latvijas Televīzijas ilggadējā raidījumā “Ielas garumā” (sērijās “Bolderājas centrālās ielas”, “Bolderāja”, “Vakarbuļļos un Bolderājā”).