Mūsdienīga komunikācijas zinātnes attīstība Latvijā sākās ar augstākās izglītības un zinātnes struktūras transformāciju pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā. Līdz šim laikam ar komunikāciju saistītie pētījumi galvenokārt skāra masu informācijas līdzekļu vēstures un žurnālistikas prakses analīzi.
20. gs. 90. gados Latvijas komunikācijas zinātnes attīstību ietekmēja sadarbības paplašināšanās ar pētniekiem Rietumeiropas un Baltijas valstīs, ar komunikāciju saistīto uzņēmējdarbības jomu attīstība, komunikācijas pētnieku tīklu veidošanās. Komunikācijas zinātnes attīstība 20. gs. 90. gados notika Latvijas Universitātē (LU), kur tika veikti pirmie pētījumi komunikācijas zinātnē – tajos tika analizēta mediju un žurnālistikas attīstība.
Apzinoties līdzīgo vēsturi un komunikācijas vidi, nepieciešamību no mūsdienu zinātnes viedokļa apkopot mediju un komunikācijas jomas procesus, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pētnieki apvienojās Baltijas Mediju pētnieku asociācijā (Baltic Association for Media Research, BAMR).
1993. gadā pēc Baltijas Mediju pētnieku asociācijas iniciatīvas angļu valodā publicēts zinātnisks izdevums “Ceļā uz Pilsonisko sabiedrību. Baltijas mediju garais ceļš uz brīvību. Vēstures, etniskā un žurnālistikas perspektīva” (Towards a Civic Society. The Baltic Media Long Road to Freedom. Perspectives on Hystory, Ethnicity and Journalism). Tā ir pirmā tik izsmeļošā grāmata par Baltijas medijiem. Tajā izvērtēta komunikācijas un mediju attīstība Baltijas valstīs, sākot no pirmā drukātā izdevuma pieejamības, pasta un periodiskās preses attīstības, līdz pat mediju un sabiedrības pārmaiņu laikam pēc atmodas un neatkarības atgūšanas, kas grāmatā nosaukta par “jauno sākumu”.
Komunikācijas zinātnes attīstību nosaka studiju saturs un pētījumi augstskolās. LU, kur padomju okupācijas gados žurnālistikas nodaļa bija daļa no Filoloģijas fakultātes, 20. gs. 90. gados izveidota Komunikācijas studiju nodaļa. Studijas piedāvāja specializāciju žurnālistikā, sabiedriskajās attiecībās un reklāmā. Pētījumi komunikācijas zinātnē lielākoties bija saistīti ar mediju satura analīzi, izmantojot kvantitatīvo un kvalitatīvo kontentanalīzi.
1998. gadā LU Komunikācijas nodaļa izdeva rakstu krājumu “Daudzveidība: žurnālistika un sabiedrība”. Šis izdevums raksturo komunikācijas zinātnes izveidošanās posmu 90. gados (1991–1998). Šajā laikā Latvijā vienlaikus tika apgūtas komunikācijas zinātnes teorijas un pētniecības metodes, un pētnieku uzmanības lokā bija mediju vides un sabiedrības kultūras kopsakarību analīze.
LU veiktie pētījumi un publikācijas iezīmēja nākamo komunikācijas zinātnes attīstības posmu, kurā tika analizēta Latvijas mediju sistēmas attīstība, mediju un politikas savstarpējā saikne, žurnālistikas kvalitāte un žurnālistu profesionālā identitāte.
01.11.2000. LU tika izveidota Sociālo zinātņu fakultāte. Tajā ietilpst Komunikācijas studiju nodaļa, Politikas zinātnes nodaļa, Socioloģijas nodaļa, Informācijas un bibliotēku studiju nodaļa (2002.‒2006. gadā Bibliotēkzinātnes un informācijas nodaļa). Šādas fakultātes izveidošanās, no vienas puses, liecina par pieprasījumu pēc sociālo zinātņu studijām, no otras, nodrošina straujāku attīstību, veicinot arī starpdisciplinaritāti pētniecībā.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes atklāšana. Rīga, 2000. gads.
2002. gadā Tartu universitātē (Tartu Ülikool) Pētera Vihalemma (Peeter Vihalemm) redakcijā iznāca akadēmisko rakstu krājums Baltic Media in Transition, kurā, izmantojot salīdzinošo pieeju, izvērtēta katras Baltijas valsts mediju sistēmas attīstība. Šis ir pirmais pētījums, kas pievēršas mediju, žurnālistikas kvalitātes un tolaik jauno uzņēmējdarbības jomu - reklāmas un sabiedrisko attiecību - savstarpējai mijiedarbībai Latvijā.
Jaunākās literatūras pieejamība, līdzdalība starptautiskās konferencēs 21. gs. sākumā paplašina ne tikai komunikācijas pētniecības tematisko amplitūdu, bet arī pētījumos izmantoto metožu struktūru. Kontentanalīzes izmantojumu mediju satura pētniecībā un kvantitatīvo pētniecības metožu izmantojumu mediju auditorijas pētniecībā papildina diskursa analīze, semiotiskā analīze, mediju rāmējuma un narratīva analīze, kā arī etnogrāfiskie mediju auditorijas pētījumi.
Kopš LU Sociālo zinātņu fakultātes izveidošanas paplašinājies komunikācijas zinātnes pētījumu tematiskais lauks: gan studiju saturā, gan pētniecībā ienākušas jaunas tēmas un problēmas ‒ organizāciju komunikācija, starppersonu komunikācija, neverbālā komunikācija, politiskā komunikācija, starpkultūru komunikācija, globālā komunikācija. 21. gs. sākumā pētījumi par komunikāciju tiek veikti, arī izmantojot kognitīvo zinātņu atziņas. Veikti vairāki mediju vēstures pētījumi.
Komunikācijas zinātnes attīstību 20. gs. 90. gados un 21. gs. pirmajā desmitgadē Latvijā nodrošināja dažādu valstu vēstniecību, ministriju, fondu un augstskolu finansiālais atbalsts. Komunikācijas pētnieku un pētniecības izaugsmē liela nozīme bija Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Fulbright Program stipendijām, kuras saņēmuši vairāki Latvijas komunikācijas zinātnes pētnieki.
2006. gadā Intas Brikšes redakcijā iznāca grāmata “Informācijas vide Latvijā: 21. gs. sākums”, kurā analizēti dažādi informācijas vides pārmaiņu un mediju, politikas, valsts, tiesību jomas, politikas, reliģijas, mākslas mijiedarbības aspekti. Šī ir vienīgā grāmata, kas vispusīgi izvērtē komunikācijas un informācijas jomas attīstības tendences, izceļot mediju darba, politikas kvalitātes un sabiedrības kultūras kopsakarības.
Šis rakstu krājums noslēdza komunikācijas zinātnes pētījumu nostiprināšanās posmu Latvijā (1999–2006). Šajā posmā izveidojās komunikācijas zinātnes studiju un pētniecības vide. Mediju un žurnālistikas studijām komunikācijas pētniecībā pievienojās komunikācijas kultūras analīze, pētījumi par politisko komunikāciju, mediju satura un dzimtes uztveres mijiedarbības pētījumi. Grāmata iezīmēja jaunu posmu komunikācijas zinātnē (no 2007. gada līdz mūsdienām), ko raksturo komplekss skatījums uz komunikācijas procesiem, starpdisciplināru pētījumu attīstība, jaunāko komunikācijas teoriju izmantojums datu interpretācijā, jaunu pētījuma metožu un instrumentu izmantojums (piemēram, datorizēta kvalitatīvo datu apstrāde). Šajā laikā paplašinājās komunikācijas pētnieku starptautiskā sadarbība. Piemēram, 2005. gadā mediju pētnieks Sergejs Kruks analizēja Latvijas datus par televīzijas attīstību starptautiskā projektā Television across Europe: regulation, policy and independence.