Romāns “Klūgu mūks” tapis izdevniecības “Dienas Grāmata” latviešu literatūras projekta “Prāta piedzīvojums” ietvaros.

Romāna “Klūgu mūks” centrālā tēla Franča Sebalda prototips ir ievērojamais Latgales patriots un katoļu garīdznieks Francis Trasuns. Romāna darbības laiks – 19. gs. beigas un 20. gs. sākums Latgalē un pirmā nacionālā atmoda.

Romānā notikumi sākas vēl pirms 1861. gada dzimtbūšanas atcelšanas Latgalē. Grāmatas sižets ļauj sekot ne tikai tam, kā no Vitebskas guberņas sastāvdaļas Latgale kļūst par daļu no jaundibinātās Latvijas valsts, bet arī latviešu un latgaliešu dzīvei Pēterburgā, Maskavā un Arhangeļskā 20. gs. sākumā, lielinieku zvērībām 1919. gadā Latgalē, Latvijas valsts veidošanās un pirmajiem parlamentārās republikas gadiem, kā arī paša galvenā varoņa Franča Sebalda dzīvei no piedzimšanas līdz traģiskajai nāvei, kad sava lepnuma, spītības un drosmes dēļ viņš tiek izslēgts no baznīcas un mirst, apmelotāju vajāts un novārdzināts. Vēsturisko personu Franci Trasunu I. Ābele apveltījusi ar Franča Sebalda emocionālo pieredzi, privāto dzīvi un spilgtām bērnības un pēdējo dienu ainām. Romānā aptverts plašs vēstures periods, ģeogrāfiskais izvietojums, kā arī dažāda tematika. Romāns nav tikai individuālu varoņu, bet gan pārlaicīgs vēstījums par cilvēka mūžu, no laikmetiem un paaudzēm neatkarīgo un nemainīgo cikliskumu no dzimšanas līdz nāvei. Teātra kritiķe Silvija Radzobe I. Ābeles stilu dēvē par smalki stilizētu arhaiku, kas raksturīgs tādam žanram kā eposs, kura varoņi, lai arī nomirst, ir nemirstīgi. Vēsturē balstītas epizodes veido simbolisku saikni starp paaudzēm, indivīdiem un atklāj tautas sīkstumu. Arī otrs būtiskais, vēsturē sakņotais tēls Mazais Jezups tiecas pamest zemi un tuvoties debesīm – Francis, meklējot Dievu, savukārt Jezups – īstenojot tēva, Franča brāļa Jezupa, nepiepildīto sapni, kļūstot par lidotāju. Vārds ‘mūks’ latviešu valodā apzīmē cilvēku, kas izvēlējies garīgās kalpošanas ceļu, vientuļnieku, kas atteicies no laicīgās dzīves. Latgaliešu rakstu valodā mūka, mūceņa ir Jēzus atveids pie krucifiksa, moku atveids jeb, kā precīzi pateicis koktēlnieks Antons Rancāns, kokā izgrieztas ciešanas. Romāna tēlu attiecības raksturo nejaušību vai sagadīšanās poētika, un melodramatiskā līnija kalpo nenovēršamai, stihiskai sapņu un ilgu pārdzimšanai, kas atklāta galvenokārt klūgu metaforā. 

I. Ābeles darba tēlu sistēma ir plaši izvērsta un dod iespēju izsekot un pārdomāt daudzu varoņu dzīves, tiek aprakstīta arī piedzimšana un nomiršana. “Klūgu mūka” vēstījuma centrā ir divu brāļu – Franča un Jezupa – paralēlās dzīves un attiecību stāsti. Franča pasaule veidojas mātes Īvas un vecāsmātes, zāļu sievas Edarčanu Babas ietekmē, kamēr Jezupa dzīves skatījums kontrastē ar tēvu Tanclovu un pēc tam ar dēlu – Mazo Jezupu. Francis savas dzīves sievietes – kaimiņu meiteni Zuzi un viņas meitu Terēzi – zaudē apzinātas izvēles rezultātā, bet Jezups sevi nostāda starp čaklo un pragmatisko sievu Marcelu un vilinošo kaislību uz lidošanu. Viņu dēls Mazais Jezups realizē tēva sapņus un kļūst par ievērojamu lidotāju. Romāna abiem galvenajiem vīriešu kārtas varoņiem ir vēsturiski prototipi: Francim Sebaldam tas ir Francis Trasuns, bet Mazajam Jezupam – ievērojamais lidotājs Jezups Baško. Ja Franča Sebalda dzīvesstāsta sabiedriski redzamajā daļā autore sekojusi prototipa biogrāfijai, tad Mazā Jezupa dzīvei piešķirts cits nobeigums, tomēr Mazā Jezupa stāsts romānā ir vienlīdz svarīgs idejiski un literāri spilgts kā Sebalda stāsts. Galvenā varoņa Franča Sebalda dzīvesstāstu caurvij divas paralēlas līnijas: reliģiski politiskā, kurā autore stingri ievērojusi prototipa biogrāfiskos datus, un laicīgo jūtu dzīve, kas ir vairāk iztēlota. I. Ābele lasītāju izved cauri visai Sebalda biogrāfijai no bērnības Kolnasolā, Jelgavas reālskolas, Pēterburgas garīgā semināra un darba Krievijas impērijas 1. Valsts domē līdz 1917. gada Latgales kongresiem un darbam pirmajā Saeimā. Katoļu baznīca liedz Franci Trasunu (un romānā Franci Sebaldu) apglabāt katoļu kapos, tādēļ kapavieta viņam rasta Rēzeknes Brāļu kapos. Bērēs piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku, arī Valsts prezidents Jānis Čakste, kurš Trasunam velta vēsturiskos vārdus: “Francis Trasuns ielika Latvijas ģerbonī trešo zvaigzni – Latgali.” 

"Klūgu mūks" ir strukturēts kā sižetiski saistītu tēlojumu kopums, un reizē romāna uzbūvē izmantota apļa kompozīcija. Tas sākas un beidzas Rīgā, Katoļu ielas kūrijas dzīvoklī, 1926. gada aprīlī, Lieldienās, īsi pirms Franča nāves. I. Ābele talantīgi izmantojusi valodas krāšņumu un dziļumu, ar to arī sniedzot ieskatu Latgalē un Sēlijā. I. Ābele izmanto tēlainus simbolus (krusts, putns) un vienlaikus veido romāna vārdu krājumu kā noteiktas kultūras indeksu tēlu pasaulskatījuma atklāsmē, domāšanas maiņā. Valodu krāšņo vietvārdi (inflantieši, dzeraune, sola, apleicines, eļnes mūdži, rajs, šolks, čorti un besi, sudobrs, pūļi, mienesnīks, obrazi, guļbas, ozdoras, olūts, sinces, drounicas, koldons, kourklineicas, pūstums, spoveds, ļutari un daudzi citi). Grāmatas beigās ievietoti skaidrojumi dažādiem izteicieniem un notikumiem, kā arī apvidvārdu, slenga un terminu vārdnīca.

Autore veikusi apjomīgu laikmeta vides izpēti, piemēram, 19. gs. Latgales sētas iekārtojums vai cara Nikolaja II kronēšana Maskavā, atstājot spēcīgu klātesamības sajūtu. Līdztekus tēlojumam izmantoti arī apjomīgi citāti no dokumentālām Franča Trasuna runām un rakstiem. 

2017. gadā tapis romāna “Klūgu mūks” skaņu ieraksts (radio lasījumi).

Lietuviešu valodā tulkojis Edmunds Unutlis (Edmundas Untulis, Žilvičių smūtkelis, 2016), zviedru valodā – Juris Kronbergs (Vidjemunken, 2018).

2014. gadā, kad tika izdots I. Ābeles romāns “Klūgu mūks”, tas atstāja spēcīgu iespaidu gan Latgales puses ļaudīs un viņu novadniekos visā Latvijā, gan labas literatūras cienītāju aprindās, jo romāns reizē ir gan piemineklis Latgalei un skaidro novada fenomenu, gan atklāj autores valodas krāšņumu, spējot uzburt poētisku Latgales ainavu un uz tās fona tēlot pilnasinīgus cilvēkus viņu robežsituācijās. 

2014. gadā romānam "Klūgu mūks" piešķirta Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā, 2015. gadā Latvijas Literatūras gada balva nominācijā “Labākais prozas darbs” un Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” nominācijā “Par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē”. 2017. gadā Inga Ābele saņēma “Autortiesību bezgalības balvu 2017”. 

Romāns iestudēts un izskanējis 19 radio lasījumos, izdots audio ierakstos. Režisore Indra Roga iestudējusi romānu “Klūgu mūks” Latvijas Nacionālajā teātrī (2017).