Pirmo grāmatu par Livonijas dabu – “Par Livonijas dabas vēsturi” (Versuch einer Naturgeschichte von Livland, 1778) sarakstīja vācbaltiešu dabas pētnieks Jakobs Benjamins Fišers (Jakob Benjamin Fischer). 19. gs. un 20. gs. sākumā bioloģijas pētījumos dominējošo aprakstošo virzienu veicināja Rīgas Dabaspētnieku biedrības (Naturforscher – Verein zu Riga, 1845–1940) darbība, ar kuru saistāmi Latvijas Dabas muzeja pirmsākumi. 20. gs. sākumā attīstījās floras pētījumi (Kārlis Reinholds Kupfers, Carl Reinhold Kupffer). Būtisks pavērsiens bija Latvijas Universitātes (LU, 1919) dibināšana, kas nodrošināja mācības deviņās fakultātēs, t. sk. Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē (no 1951. gada – Bioloģijas fakultāte). Tika izveidotas laboratorijas, muzeji un institūti – Botānikas laboratorija (1919; Pauls Galenieks), Mikrobioloģijas laboratorija (1919; Augusts Kirhenšteins), Botānikas muzejs (1919), Zooloģijas muzejs (1920; Embriks Strands), Salīdzināmās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūts (1920; Naums Lebedinskis), Botāniskais dārzs (1922; Nikolajs Malta), Sistemātiskās Zooloģijas institūts un Hidrobioloģiskā stacija (1924; Gvido Šneiders, N. Lebedinskis, E. Strands), Augu morfoloģijas un sistemātikas institūts (1927; N. Malta), Augu fizioloģijas un anatomijas institūts (1927, Oktavs Trebū, N. Malta, Kārlis Ābele, Marija Tauja). 1951. gadā nodibināts Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Zinātņu akadēmijas (ZA) Bioloģijas institūts (BI). Bioķīmijas un molekulārās bioloģijas pētījumu sākums saistāms ar LU Ķīmijas katedru (1958), uz kuras bāzes LU Bioloģijas fakultātē 20. gs. 60. g. sākumā izveidoja Bioķīmijas katedru. 20. gs. 60. gados kā patstāvīga bioloģijas apakšnozare sāka attīstīties ekoloģija (Latvijas Valsts Universitāte, LVU; Imants Liepa). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 20. gs. 90. gados LPSR ZA institūti – Molekulārās bioloģijas institūts (1991) un BI – tika integrēti LU. 1993. gadā dibināts Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC; Elmārs Grēns, Pauls Pumpēns). Apvienojot Daugavpils Universitātes (DU) Fizikas un matemātikas fakultāti un Bioloģijas un ķīmijas fakultāti, izveidota DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte (1996), kurā atvērtas bioloģijas bakalaura, maģistra un doktora studijas. DU izveidots G. Liberta Inovatīvās mikroskopijas centrs (2004), Ekoloģijas institūts (2004) un Sistemātiskās bioloģijas institūts (2005), kuriem apvienojoties ar DU Matemātisko pētījumu centru, 2014. gadā izveidots DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūts. Būtisks pavērsiens ir LU Dabas mājas uzbūvēšana (2015), ar ko aizsākusies LU studentu pilsētiņas izveide Rīgā, Torņakalnā.
Dabas zinātņu fakultātes mācību spēki. No kreisās pirmajā rindā: Marija Tauja, Nikolajs Malta, Oktavs Trebū, otrajā rindā: Heinrihs Leonhards Skuja, Pauls Galenieks, Aleksandrs Zamuels un Kārlis Ābele. Rīga, 1926. gads.
