Aizsardzības politika ir praktisko pasākumu kopums, ko īsteno valsts atbildīgās institūcijas, lai aizsargātu teritoriju un iedzīvotājus no ārējas militāra un nemilitāra rakstura agresijas. Aizsardzības politikas mērķis ir analizēt, identificēt un novērst nacionālās drošības apdraudējumus, izstrādāt rīcības plānus un novērtēt to īstenošanas efektivitāti. Aizsardzības politikas īstenošanā galvenās ir ārlietu, aizsardzības, iekšlietu un izlūkošanas institūcijas. Aizsardzības politika tiek analizēta trīs līmeņos – sabiedrības, valsts un starptautiskā. Lai gan ārēja militāra agresija aizvien tiek uzskatīta par vislielāko nacionālās drošības apdraudējumu, mūsdienās liela uzmanība tiek pievērsta dažādiem nemilitāra rakstura apdraudējumiem, kuri vērsti uz valsts destabilizēšanu no iekšienes. Valsts aizsardzībai no ārējas militāras agresijas tiek attīstīti bruņotie spēki un izlūkošanas institūcijas, bet aizsardzībai no nemilitāra rakstura apdraudējumiem – iekšējās drošības institūcijas. Ņemot vērā mūsdienu apdraudējumu militāro un nemilitāro raksturu, aizsardzības politikas efektīva īstenošana ir iespējama, ja pastāv cieša starpinstitūciju sadarbība.