F. Zapa veicinājis rokmūzikas intelektuālo progresu un māksliniecisko daudzveidību.
Jaunradei raksturīgs novatorisms un eksperimentālisms, žanriska eklektika, sarkastiski kritisks skatījums uz amerikāņu sabiedrības dzīvesveidu, puritānismu un politiskajām doktrīnām, kā arī hipiju kontrkultūru un mākslas komercializāciju. Darbojies roka, progresīvā roka, džezroka, džeza, akadēmiskās mūzikas un citos žanros.
Dzimis itāļu imigrantu ģimenē. Muzikālās iemaņas pārsvarā apguva pašmācības ceļā, vidusskolas laikā aizrāvās ar blūzu, ritmblūzu, dūvapu (doo-wop) un 20. gs. klasisko un eksperimentālo mūziku, īpaši Edgara Varēza (Edgar Varèse) darbiem; šajā laika sāka spēlēt ritmblūza grupā, kā arī sacerēja avangardiskus skaņdarbus, ko izpildīja ar skolas orķestri.