F. Zapa veicinājis rokmūzikas intelektuālo progresu un māksliniecisko daudzveidību.

Jaunradei raksturīgs novatorisms un eksperimentālisms, žanriska eklektika, sarkastiski kritisks skatījums uz amerikāņu sabiedrības dzīvesveidu, puritānismu un politiskajām doktrīnām, kā arī hipiju kontrkultūru un mākslas komercializāciju. Darbojies roka, ārtroka, džezroka, džeza, akadēmiskās mūzikas un citos žanros.

Dzimis itāļu imigrantu ģimenē. Muzikālās iemaņas pārsvarā apguva pašmācības ceļā, vidusskolas laikā aizrāvās ar blūzu, ritmblūzu, dūvapu (doo-wop) un 20. gs. klasisko un eksperimentālo mūziku, īpaši Edgara Varēza (Edgar Varèse) darbiem; šajā laika sāka spēlēt ritmblūza grupā, kā arī sacerēja avangardiskus skaņdarbus, ko izpildīja ar skolas orķestri. 50. gadu nogalē F. Zapa sadraudzējās ar skolasbiedru Donu Glenu Vlītu (Don Glen Vliet), kurš kļuva par ietekmīgu avangarda roka mūziķi ar skatuves vārdu Kapteinis Bīfhārts (Captain Beefheart). Šajā laikā abi veica kopīgus mājas ierakstus, sadarbību turpinot arī vēlāk. 

1964. gadā F. Zapa pārņēma Kalifornijas ritmblūza grupas Soul Giants vadību un pārdēvēja to vispirms par The Mothers, pēc tam par The Mothers of Invention (“Izgudrojuma mātes”). Grupas debijas albums Freak Out! (1966) – viens no pirmajiem roka dubultabumiem – bija idejiski ambiciozs un muzikāli daudzveidīgs (R&B, dūvaps, roks, musique concrète, skaņu kolāžas u. c.) darbs ar satīriskiem, mietpilsonisko morāli un patērētāju sabiedrību izsmejošiem tekstiem, un pieteica F. Zapas daudzpusīgās muzikālās un intelektuālās intereses, kurām viņš palika uzticīgs visas radošās darbības laikā. Ar Mothers of Invention strādāja (paralēli izdeva arī solo ierakstus) līdz 70. gadu vidum, kad sāka sacerēt skaņdarbus lieliem orķestriem.

Nekomerciālās avangarda rokmūzikas līdera reputāciju F. Zapam nodrošināja Hot Rats (1969) – instrumentāls (vienīgi kompozīcijā Willie the Pimp dzirdams Kapteiņa Bīfhārta vokāls) džezroka albums ar lielu ietekmi uz sava laika mūziku. Arī karjeras turpinājumā, ignorējot žanru robežas un dažreiz arī kritikas neizpratni, F. Zapa radīja daudzveidīgus skaņdarbus dažādiem roka sastāviem, kamermūzikas ansambļiem un lieliem džeza un simfoniskās mūzikas orķestriem, bet mūža pēdējos gados – digitāli programmējamiem elektroniskajiem instrumentiem.

Dažādos Mothers of Invention sastāvos, kā arī solo karjeras laikā F. Zapa sadarbojās ar augsti profesionāliem un virtuoziem džeza un roka mūziķiem: Īans Andervuds (Ian Underwood, pūšaminstrumenti un taustiņinstrumenti), Eidrians Beljū (Adrian Belew, ģitāra), Terijs Bazio (Terry Bozzio, bungas), Maikls Brekers (Michael Brecker, saksofons), Rendijs Brekers (Randy Brecker, trompete), Einslijs Danbars (Aynsley Dunbar, bungas), Džordžs Djūks (George Duke, taustiņinstrumenti), Toms Faulers (Tom Fowler, basģitāra), Vinsents Kolajuta (Vincent Colaiuta, bungas), Česters Tompsons (Chester Thompson, bungas), Žans Liks Pontī (Jean-Luc Ponty, vijole), Stīvs Vaijs (Steve Vai, ģitāra) un citi.

F. Zapas radošā darbība bieži atspoguļojusi viņa sabiedriski politisko pārliecību, īpaši, iestājoties par runas brīvību, vēršoties pret cenzūru un tabū tēmām mākslā, par ko nereti izpelnījusies dažādu sabiedrisku un politisku organizāciju kritiku; 1985. gadā mūziķis liecināja ASV Senāta komisijas sēdē, kur kritizēja runas brīvības ierobežojumus mūzikas industrijā – sēdes ierakstu fragmenti iekļauti vairākos F. Zapas skaņdarbos.

1990. gadā F. Zapa pēc prezidenta Vāclava Havela (Václav Havel) ielūguma apmeklēja Čehoslovākiju un tika iecelts par valsts “tirdzniecības, kultūras un tūrisma īpašo vēstnieku Rietumos” – pēc ASV administrācijas iebildumiem šis postenis tika anulēts un mūziķim uzticēti Čehoslovākijas neoficiālā kultūras atašeja pienākumi.

F. Zapas dzīves laikā tika izdoti vairāk nekā 60 viņa albumi, bet pēc nāves klajā laisti vēl vairāk nekā 50. Kaut ne viss viņa radošais mantojums vērtējams vienlīdz augstu, F. Zapa bija viens no neparastākajiem un nozīmīgākajiem 20. gs. 60., 70. un 80. gadu rokmūziķiem, kura daudzpusīgā radošā personība, muzikālā erudīcija un mākslinieciskā neatkarība, kā arī improvizētā elektriskās ģitāras spēle iedvesmojusi daudzus roka, džeza un akadēmisko žanru mūziķus. F. Zapas sacerējumus arī 21. gs. regulāri interpretē dažādu žanru mūziķi: amerikāņu dūvapa grupa The Persuasions, austriešu eksperimentālās mūzikas ansamblis Studio Dan, amerikāņu džezroka grupa The Z3, itāļu džeza grupa Riccardo Fassi Tankio Band, amerikāņu kamermūzikas trio Reinecke Trio, vācu kameransamblis Ensemble Modern, Briseles Filharmonijas orķestris Brussells Philharmonic, latviešu kamerorķestris Sinfonietta Rīga un citi, savukārt komponista dēls, roka ģitārists Dvīzils Zapa (Dweezil Zappa) tēva mūzikas popularizēšanai izveidojis projektu Dweezil Zappa Plays Frank Zappa.

1995. gadā F. Zapa uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame), 1997. gadā viņam piešķirta Grammy balva par Mūža ieguldījumu (ar Grammy novērtēts arī pēdējais F. Zapas mūža laikā izdotais studijas albums Jazz From Hell; pavisam viņš balvai nominēts deviņas reizes). Angļu hārdroka grupas Deep Purple slavenajā skaņdarbā Smoke on the Water (1972) apdziedāta vēsturiska epizode, kad F. Zapas un Mothers of Invention koncerta laikā izcēlās ugunsgrēks Montrē pilsētas (Šveicē) kazino zālē. 1996. gadā pēc Lietuvas Frenka Zapas fanu kluba iniciatīvas Viļņā tika uzstādīts mūziķa krūšutēls (skulptors Konstantins Bogdans, Konstantinas Bogdanas); kopš 2010. gada pieminekļa kopija aplūkojama F. Zapas dzimtajā Baltimoras pilsētā; kopš 2007. gada Marcānas rajonā Berlīnē F. Zapas vārdā nosaukta iela (Frank Zappa Straße).

Dzīves pēdējos gados mūziķis cīnījās ar vēzi un viņa pēdējais publiskais iznāciens notika 09.1992. Frankfurtes festivālā, kur vācu kameransamblis Ensemble Modern izpildīja F. Zapas mūzikas programmu (ieraksti izdoti albumā The Yellow Shark, 1993).

America Drinks & Goes Home; Bobby Brown Goes Down; Cosmik Debris; Dancin’ Fool; Don’t Eat the Yellow Snow; Inca Roads; It Must Be a Camel; Joe’s Garage; Montana; My Guitar Wants to Kill Your Mama; Peaches en Regalia; Tinsel Town Rebellion; Valley Girl; Who Are the Brain Police?; Willie the Pimp; Yo’Mama

Freak Out!* (Verve, 1966); Absolutely Free* (Verve, 1967); Lumpy Gravy (Capitol, 1968); We’re Only In It for the Money* (Verve, 1968); Uncle Meat* (Bizarre/Reprise, 1969); Hot Rats (Bizarre/Reprise, 1969); Burnt Weeny Sandwich* (Bizarre/Reprise, 1970); Weasels Ripped My Flesh* (Bizarre/Reprise, 1970); Chunga’s Revenge (Bizarre/Reprise, 1970); 200 Motels** (United Artists, 1971); Waka/Jawaka (Bizarre/Reprise, 1972); The Grand Wazoo* (Bizarre/Reprise, 1973); Over-Nite Sensation* (DiscReet, 1973); Apostrophe (‘) (DiscReet, 1974); Bongo Fury•• (DiscReet, 1975); One Size Fits All* (DiscReet, 1975); Zoot Allures (Warner Bros., 1976); Zappa in New York• (DiscReet, 1978); Sheik Yerbouti (Zappa, 1979); Shut Up ‘n Play Yer Guitar• (Barking Pumpkin, 1981); Shut Up ‘n Play Yer Guitar Some More• (Barking Pumpkin, 1981); You Are What You Is (Barking Pumpkin, 1981); Boulez Conducts Zappa: The Perfect Stranger (Angel, 1984); Them Or Us (Barking Pumpkin, 1984); Jazz from Hell (Barking Pumpkin, 1986); Guitar• (Barking Pumpkin, 1988); You Can’t Do That on Stage Anymore Vol. 1• (Rykodisc, 1988); Broadway the Hard Way• (Barking Pumpkin, 1988); The Yellow Shark (Barking Pumpkin, 1993); Zappa: The London Symphony Orchestra, Vols. 1 & 2 (Barking Pumpkin, 1995); Joe’s Domage (Zappa, 2004); Trance-Fusion (Zappa, 2006); Wazoo• (Zappa, 2007); Joe’s Menage• (Zappa, 2008)

 * ar The Mothers of Invention

** mūzika tāda paša nosaukuma filmai

• koncertieraksti

 •• koncertieraksti ar Kapteini Bīfhārtu