Patlaban ir grūti secināt par svētku dienas ietekmi uz sabiedrību 20. gs. 20. gados un 30. gadu sākumā. Laikrakstu publikācijas norāda uz kupli apmeklētām karaspēka parādēm. Tās kā ievērojams notikums galvaspilsētā un reģionos atsvaidzināja cilvēku ikdienu un vienoja kopīgā valstiskuma godināšanā. Avīžu raksti, tostarp publicētie ziņojumi pa telefonu par svētku dienas norisi no Latvijas pilsētām un pagastiem, liecina, ka šī diena bija kļuvusi arī par mediju notikumu.
Pēc padomju okupācijas perioda, kurā 1. maijs kā Darba svētku svinības bija daļa no komunistiskās ideoloģijas manifestācijas, Satversmes sapulces sasaukšanas dienas iekļaušana no jauna valsts svētku un atceres dienu sarakstā (taču bez īstenotiem publiskiem atzīmēšanas pasākumiem) nav spējusi iedzīvotājos nostiprināt 1. maija kā valstiski svarīgas svētku dienas izpratni. 2008. gadā nodibinājuma Baltijas Sociālo zinātņu institūts (Baltic Institute of Social Sciences, 2000) pētījuma “Mēs. Svētki. Valsts. Valsts svētku svinēšanas socioloģiska izpēte” aptaujā lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju (78 %) norādīja, ka 1. maijā Latvijā tiek svinēti Darba svētki. Savukārt tikai 8 % aptaujāto 1. maiju minējuši kā Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu. Savukārt 15 % aptaujāto iedzīvotāju nav varējuši minēt iemeslu, kāpēc 1. maijs ir svētku diena. Pētniece Inese Šūpule skaidro, ka vēsturiski izveidojusies situācija, ka cilvēki labāk atceras, ka 1.maijs ir Darba svētki, nevis Satversmes sapulces sasaukšanas diena. I. Šūpule to skaidro gan ar atmiņām par 1. maiju kā Darba svētkiem, gan arī ar to, ka Satversmes sapulces sasaukšanas dienas svinībām nav izveidotas ne publiskas, ne ģimeniskas svētku svinēšanas tradīcijas. Liela daļa sabiedrības nezina, ka 1. maijs ir arī valsts svētki. Lielākoties cilvēki priecājas par vēl vienu brīvu dienu maijā.
Sociālās atmiņas pētnieki Andris Saulītis un Mārtiņš Kaprāns Latvijas sociālās atmiņas monitoringā 2017. gadā ir norādījuši, ka Satversmes sapulces sasaukšanas dienu 1. maijā atzīmējuši vien 16 % iedzīvotāju. Vērojama arī atšķirība no pārējām ar valsts dibināšanu saistītajām atzīmējamās dienām (4. maiju, 18. novembri). Tās daudz biežāk svin tie iedzīvotāji, kuri pozitīvi vērtē Latvijas neatkarības periodu (1918–1940), savukārt attiecībā uz Satversmes sasaukšanas dienu nav būtiskas atšķirības, vai respondents šo vēstures posmu vērtējis pozitīvi vai negatīvi. Tas var liecināt, ka 1. maijs, kas ir arī Darba svētki, sabiedrībā neasociējas ar valsts dibināšanas vēsturi.